FOTO: Zane Bitere, LETA.
2025. gada 1. janvārī stāsies spēkā jaunais zāļu cenu veidošanas modelis, kas jau kopš aizvadītā gada decembra, kad Veselības ministrija nāca klajā ar risinājumu zāļu cenu finansiālās pieejamības uzlabošanai, raisījis plašas diskusijas. LV portāls uzrunāja farmācijas nozares pārstāvjus un pacientu organizāciju, lai noskaidrotu, cik gatavi esam jaunā zāļu cenu modeļa ieviešanai. Savukārt Veselības ministrija sniedz atbildes attiecībā uz biežāk pieminētajām problēmām saistībā ar gaidāmajām izmaiņām.
Izmaiņas zāļu cenu veidošanas modelī ar mērķi samazināt pacientu maksājumu par recepšu zālēm paredz 16. jūlijā Ministru kabinetā (MK) apstiprinātie grozījumi MK noteikumos Nr. 803 “Noteikumi par zāļu cenu veidošanas principiem” un saistītajos noteikumos Nr. 899 “Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība”, kas stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī.
Reformas autore – Veselības ministrija (VM) – norādījusi, ka, ieviešot jauno zāļu cenu veidošanas principu, kurā pārskatīta zāļu ražotāju, lieltirgotavu un aptieku uzcenojuma rašanās, pacients par medikamentiem maksās 15–20% mazāk nekā līdz šim.
Lai to panāktu, paredzēts, ka no nākamā gada zāļu ražotāja cena par zālēm nedrīkstēs būt augstāka par identisku zāļu cenu Lietuvā un Igaunijā, savukārt lieltirgotavām par zāļu iepakojumu noteikts 0,50 eiro uzcenojums, aptiekām – no 0,50 līdz 2 eiro, ņemot vērā zāļu iepirkuma cenu.
Tāpat ieviesta samaksa par farmaceitiskā pakalpojuma sniegšanu: 1,50 eiro par vienu apkalpoto recepti lielajām aptiekām un 2,50 eiro par vienu apkalpoto recepti mazajām lauku aptiekām. No attiecīgās summas 0,75 eiro maksās pacienti, bet pārējo – valsts. Atsevišķas personu grupas būs atbrīvotas no līdzmaksājuma.
Plašāk par tēmu >>
Raina Dūrēja-Dombrovska
Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas izpilddirektore
FOTO: Paula Čurkste, LETA
Latvijas zāļu ražotāji ir darījuši un turpinās darīt visu, lai vietējiem pacientiem pašmāju tirgū varētu piedāvāt efektīvus medikamentus par konkurētspējīgām cenām. Vienlaikus jāapzinās, ka vietējie ražotāji zāļu tirgū Latvijā veido tikai 5%. Pārējie 95% medikamentu Latvijā tiek importēti no ārvalstu ražotājiem. Ņemot vērā, ka reformā akcentēta uzcenojumu samazināšana aptiekām un apgādes uzņēmumiem, mūsuprāt, tādējādi Latvijas tirgū vēl vairāk tiks nostiprināta ārvalstu ražotāju ietekme, jo ražotāju cenu līmenis ir pielīdzināts Lietuvai un Igaunijai, kur jau patlaban virknei produktu cenas ir augstākas. Tātad prognozējams, ka ārvalstu ražotāji minētajās produktu kategorijās cenas cels arī Latvijā.
Skaudru ietekmi jutīsim arī eksporta tirgos, kur mūsu produktiem noteiktā ražotāju cena, visticamāk, vairs nevarēs būt augstāka, nekā tā ir Latvijā pat situācijā, kad konkurentu cenas būs ievērojami lielākas. Līdz ar to reforma ierobežo Latvijas ražotāju iespējas attīstīties ne tikai vietējā tirgū, bet arī eksporta tirgos.
Diemžēl var rasties situācija, ka būs vietējo ražotāju medikamenti, kas netiks reģistrēti Latvijā vai kuriem netiks uzturētas reģistrācijas apliecības (tās arī ir izmaksas, turklāt, salīdzinot ar citām ES valstīm, nesamērīgi lielas), jo attiecīgo produktu virzība eksporta tirgos nebūs rentabla un iespējama. Jāuzsver, ka Latvijas ražotāji šobrīd veic ļoti lielas investīcijas jaunu produktu izstrādē un eksporta paplašināšanā Rietumu tirgos.
Tā kā Latvijā ir viens no augstākajiem PVN zālēm Eiropas Savienībā, tad pirmā lieta, ko Veselības ministrijai un valdībai vajadzēja darīt, lai ilgtermiņā samazinātu zāļu cenas un vienlaikus nekropļotu tirgu, ir PVN samazināšana. To kā efektīvu risinājumu ieteica arī Pasaules Veselības organizācija. Tādēļ varu tikai izteikt nožēlu, ka ministrijas virzītā reforma nevis stiprinās, bet ievērojami vājinās vietējo uzņēmumu pozīcijas gan vietējā tirgū, gan eksporta tirgos, un zaudētāji būsim mēs visi.
Jānis Lībķens
Latvijas Nacionālās zāļu apgādes asociācijas valdes loceklis
FOTO: Paula Čurkste, LETA
Latvijas Nacionālās zāļu apgādes asociācijas ieskatā reforma ir sasteigta un nav līdz galam pārdomāta, turklāt Veselības ministrija uz vairākiem nozares formulētajiem jautājumiem nespēj sniegt atbildes pēc būtības.
Pašlaik nav skaidrības, kādu iespaidu reforma atstās uz zāļu fizisko pieejamību, jo Latvija ir noteikusi pašu zemāko zāļu uzcenojumu Eiropā un tas ir vienāds visām medikamentu grupām.
Veselības ministrija nav ņēmusi vērā nozares paustos iebildumus, ka daudzām zālēm ir nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi un aukstumķēdes medikamentu uzglabāšana un izplatīšana ir energoietilpīga.
Piemēram, Covid-19 vakcīnas jāuzglabā saldētavās, kas nodrošina no -60 līdz -90 °C aukstumu, un šādas temperatūras uzturēšanai saldēšanas iekārtas patērē lielu elektroenerģijas daudzumu, kas ir ievērojami lielāks par noteikto uzcenojumu apmēru 0,50 eiro uz vienu zāļu iepakojumu. Citās Eiropas valstīs, kur arī ir salīdzinoši zemi uzcenojumi, par aukstumķēdes zāļu izplatīšanu paredzēta atsevišķa samaksa, taču Latvijā par to nav padomāts un nozares iebildumi netiek ņemti vērā.
Ja izmaksas par zāļu uzglabāšanu pārsniedz ieņēmumus no to izplatīšanas, zūd pamats izplatīt zāles, kuru realizācija nesedz pašizmaksu vai rada zaudējumus.
Jāņem vērā arī riska faktori, kas saistīti ar īpaši dārgu medikamentu izplatīšanu. Darbinieka nejaušas kļūdas rezultātā var tikt sabojāts ļoti dārgu zāļu iepakojums, un atsevišķos gadījumos tā vērtība var pārsniegt vairākus desmitus tūkstošu eiro. Tas nozīmē: lai kompensētu 1000 eiro vērta zāļu iepakojuma bojāeju, ņemot vērā Veselības ministrijas noteikto maksimālo uzcenojumu, būs nepieciešams realizēt vismaz 2000 zāļu iepakojumu. Dārgu zāļu gadījumā viena iepakojuma kompensēšanai vajadzīgais realizācijas apjoms būs vairāki gadi. Turklāt nebūs daudz komersantu, kuri vēlēsies uzņemties finansiālo risku, jo noteiktais uzcenojuma apmērs nesedz arī apdrošināšanas izmaksas.
Minētās zāles tiek nodrošinātas individuāliem pacientiem ierobežotā skaitā, un bankas komisija par pārskaitījumu zāļu ražotājam būs desmitiem reižu lielāka nekā noteiktais uzcenojums. Arī šo apsvērumu Veselības ministrija nav ņēmusi vērā, kad izstrādāja jauno uzcenojumu modeli. Piemēram, ja pacients zāles aptiekā iegādāsies ar bankas karti, tad pie vidējās kartes norēķinu komisijas 0,8% apmērā bankas ieņēmumi no zāļu izplatīšanas būs lielāki nekā zāļu apgādes uzņēmumam.
Tāpat izmaiņu rezultātā publiskajos iepirkumos vairs nebūs iespējams piemērot uzcenojumu, kas šobrīd sedz ar zāļu izplatīšanu saistītās izmaksas. Vērtējot no ekonomiskā aspekta, tas nemotivēs komersantus piedalīties publiskajos iepirkumos, kā arī liegs iespēju ārstniecības iestādēm iegādāties zāles no citiem piegādātājiem, ja ražotājs nebūs nodrošinājis zāļu pieejamību. Turklāt, ja zāles turpmāk drīkstēs izplatīt tikai par ražotāja cenu, visas aptiekas automātiski tiks izslēgtas no publisko iepirkumu sistēmas, jo tām nav iespējas iegādāties zāles lētāk par ražotāja cenu.
Agnese Ritene
Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja
FOTO: Edijs Pālens, LETA
Gaidāmās izmaiņas ir sasteigtas un nepārdomātas, to sekas nav prognozējamas. Veselības ministrija informēja, ka atbilstoši jaunajai uzcenojumu sistēmai farmaceits kļūs neatkarīgāks savā darbā, bet, pēc mūsu domām, notiks pretējais – aptiekas būs spiestas izdzīvot.
Mūsuprāt, jaunā uzcenojumu sistēma rada absurdu situāciju, proti, farmaceitiskās aprūpes maksa ir tikai par pirmreizējo recepti, bet pēc tam pacientam vairs nav jāmaksā par pakalpojumu. Turpretī saskaņā ar normatīvajiem aktiem konsultācija jāsniedz katrā zāļu izsniegšanas reizē. Nav saprotams, no kādas naudas farmaceitam jānodrošina atalgojums.
Tāpat aptiekas ir spiestas mazināt zāļu krājumus, īpaši valsts kompensējamajām zālēm, jo nav zaudējumus kompensējoša mehānisma, kas ļautu aptiekai realizēt pāreju uz jauno cenu modeli bez finansiāliem zaudējumiem.
Arī E-veselības sistēma nav gatava jaunajam zāļu uzcenojumu modelim. Turklāt nav bijis testu farmaceita pakalpojuma maksas piemērošanai.
Absurdi, ka nav uzcenojumu indeksācijas sistēmas. Ņemot vērā, ka aptieku uzņēmums ir saimnieciskās darbības veicējs, tas ir atkarīgs no nodokļu politikas un ekonomiskās situācijas valstī. Ja pieaug izdevumi, nav iespējams mainīt situāciju.
PVN zālēm nav mazinājies un ir saglabājies līdzšinējā apmērā. Lai gan cenas tika pielīdzinātas Lietuvā un Igaunijā noteiktajām, ar PVN tas netika izdarīts.
Domājam, ka daļa pacientu būs neapmierināti, jo lētākās zāles kļūs dārgākas. Informācija par konkrēto niansi ir nepietiekama, un pacienti būs pārsteigti par šo faktu.
Dace Ķikute
Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente
FOTO: Paula Čurkste, LETA
Farmācijas speciālisti nevar ar pārliecību apgalvot, ka zāļu uzcenojumu reformai ir gatavi un varēs izpildīt valstī apstiprinātos noteikumus.
Nav prognozējams, kā samazināsies aptiekas (uzņēmuma) ienākumi, jo recepšu zāļu iegādes vietu izvēlas pacients. Pastāv pamatotas bažas par ienākumu samazināšanos, attiecīgi spēju apmaksāt aptiekas izdevumus.
Tāpat nav mainīts Veselības ministrijas viedoklis par ilgstošas lietošanas zāļu recepšu atmaksu, kas nozīmē, – identisks farmaceita pakalpojums minēto recepšu apkalpošanā netiks apmaksāts. Tam nav profesionāla pamatojuma. Būtībā valsts vēlas, lai šajos gadījumos farmaceits sniedz neapmaksātu pakalpojumu.
Mums nav zināma zāļu vairumtirgotāju taktika un jauno līgumu par zāļu piegādi aptiekai nosacījumi, kā arī nav jaunā interfeisa e-receptes atprečošanai E-veselības sistēmā.
Rodas bažas par zāļu pieejamības pasliktināšanos – priekšrocības būs vertikāli integrētajām aptiekām, ņemot vērā līdzšinējo praktisko pieredzi zāļu pasūtīšanā un piegādē no vairumtirgotājiem (lieltirgotavām).
Uzskatām, ka valstij trūkst kapacitātes uzraudzīt farmācijā pastāvošo noteikumu taisnīgu un vienlīdzīgu ievērošanu.
Baiba Ziemele
Latvijas Pacientu organizācijas tīkla valdes priekšsēdētāja
FOTO: Edijs Pālens, LETA
Mēs atbalstījām Veselības ministrijas piedāvāto koncepciju tikai ar dažiem nelieliem iebildumiem, kurus, projektu saskaņojot, ministrija ņēma vērā un iekļāva regulējumā.
Medikamentu pieejamība pacientiem ir ļoti būtiska, un tā ietver divus zāļu cenu aspektus.
Pirmkārt, zālēm nevajadzētu būt ar pārmērīgiem uzcenojumiem. Visticamāk, administratīvās un loģistikas izmaksas par zāļu iepakojumu, kas maksā 5, 50, 500 vai 5000 eiro, ir līdzīgas, tāpēc peļņa ir vienīgais pamatojums uzcenojumus veidot proporcionāli. Daudziem nozares pārstāvjiem tas nepatīk, taču iedzīvotāji nav tik bagāti, lai varētu apmaksāt nesamērīgi augstas cenas.
Otrkārt, ar zāļu iegādi iedzīvotājiem nedrīkst uzlikt pārmērīgu finansiālo slogu. Tas ir viens no pacientu tiesību pamatnosacījumiem – veselības aprūpes cena nedrīkst cilvēkus iedzīt izmisumā vai milzu parādos.
Mēs iestājamies par zāļu racionālu lietošanu atbilstoši ārstu rekomendācijām. Nav pareizi, ja cilvēki nelieto nozīmētās terapijas un nevar izveseļoties vai uzturēt veselību tikai tāpēc, ka nevar atļauties iegādāties medikamentus. Arī pēc statistikas rādītājiem Latvijā ir pārāk liela mirstība no slimībām, kuras varēja izārstēt.
Tādēļ ir svarīgi, lai valsts regulētu daļu no zāļu cenas un palīdzētu iedzīvotājiem saņemt vajadzīgos medikamentus, piemēram, izmantojot zāļu izmaksu kompensācijas sistēmu.
Jaunais recepšu zāļu cenu veidošanas modelis izstrādāts, lai samazinātu lieltirgotavu un aptieku ieņēmumus no to uzcenojumiem un noteiktu farmaceitiskās aprūpes pakalpojuma maksu par receptes apkalpošanu. Rezultātā aptieku ieņēmumi no uzcenojumiem un pakalpojuma maksas, salīdzinot ar esošajiem, tiek palielināti vismaz par sešiem miljoniem eiro. Turklāt ieņēmumi ir krietni lielāki, nekā tie ir Igaunijā un Lietuvā.
Lieltirgotavas uzcenojums 0,50 eiro par zāļu iepakojumu noteikts, ņemot vērā Pasaules Bankas ieteikumu par uzcenojuma apmēru (5% vai zemāks) un aprēķināto vidējo uzcenojumu par zāļu iepakojumu un ievērojot zāļu kopējo apgrozījumu un iepakojumu skaitu 2023. gadā.
Lētāko zāļu segmentā, piemēram, zālēm ar cenu līdz trim eiro, realizēto iepakojumu īpatsvars pērn bija 53% no kopējā realizēto iepakojumu skaita, savukārt nekompensējamo medikamentu kategorijā lētāko zāļu segmentā lieltirgotavas uzcenojums 0,50 eiro zālēm līdz trim eiro ir līdz pat trīs reizēm augstāks, nekā tas ir, piemēram, Lietuvā. Tādējādi tiek kompensēta dārgo zāļu virs 100 eiro pieejamības un izplatīšanas nodrošināšana lieltirgotavās. Jāpiebilst, ka dārgo zāļu iepakojumu īpatsvars 2023. gadā bija 1,8%.
Nozares paustais apgalvojums, ka plānotais lieltirgotavas uzcenojums 0,50 eiro apmērā nesedz faktiskās izmaksas par aukstumķēdes medikamentu izplatīšanu, nav pamatots ar aprēķiniem, līdz ar to uzcenojums nav precizēts.
Piedāvāto recepšu zāļu cenu veidošanas modeli ir izvērtējuši Pasaules Veselības organizācijas (PVO) eksperti. Viņi apliecina, ka jaunais uzcenojumu modelis atbilst iespējām un ieteikumiem, kas izklāstīti PVO Eiropas reģionālā biroja Latvijas Veselības ministrijai 2021. gadā iesniegtajā “Ceļvedī zāļu pieejamības uzlabošanai Latvijā”. PVO atbalsta jauno zāļu cenu veidošanas modeli, vienlaikus uzsverot, ka ir svarīgi uzraudzīt un novērtēt jaunā regulējuma ietekmi uz zāļu cenām un pieejamību visā farmācijas piegādes un izplatīšanas ķēdē, kā arī apzināt dalībnieku finansiālās sekas un vajadzības gadījumā regulējumu pielāgot.
Pēc jaunā modeļa stāšanās spēkā vismaz gadu tiks veikta analīze par ieviestā zāļu cenu veidošanas modeļa efektivitāti un vajadzīgajiem uzlabojumiem, sagatavojot informatīvo ziņojumu iesniegšanai Ministru kabinetā. Tajā ietvertie secinājumi būtu pamats regulējuma precizēšanai, ja tas būs nepieciešams.
Attiecībā uz publiskajiem iepirkumiem norādām, ka pasūtītājs, kas organizē iepirkumu atbilstoši Publisko iepirkumu likumam, iepērk zāļu apjomu fiksētā indikatīvā apjomā. Ražotājs konkurences apstākļos potenciālajiem pretendentiem (lieltirgotavām) piedāvās zemāku cenu, nekā ir deklarētā zāļu cena. Zālēm, kas iekļautas iepirkumos, ražotāji ir ieviesuši atsevišķu cenu: tendera (iepirkuma) cenai, pieskaitot potenciālā pretendenta administratīvās izmaksas, nodokļus, loģistikas izdevumus un peļņas procentu, tiks iegūta pretendenta piedāvājuma cena, kas ir zemāka, nekā deklarētā zāļu cena.
Savukārt, reaģējot uz iebildumu par farmaceitiskās aprūpes maksas noteikšanu tikai attiecībā uz pirmreizējo recepti, paskaidrojam, ka pacientam, kuram hroniskas saslimšanas dēļ zāles jālieto ilgtermiņā, farmaceitiskās aprūpes pakalpojuma apjoms pirmreizēji atšķirsies no atkārtotas zāļu izsniegšanas, jo nākamajās zāļu izsniegšanas epizodēs pacients būs zinošs zāļu lietošanā. Tāpat gadījumā, ja pacients zāles regulāri lieto jau vairākus gadus, pirmreizējas receptes apkalpošana šādam pacientam atšķirsies no pacienta, kuram zāles izrakstītas pirmo reizi.
Ar grozījumiem Veselības ministrija iezīmē farmaceitiskās aprūpes attīstības virzienu un citu farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu ieviešanu nākotnē, lai, ņemot vērā farmaceita kompetenci, celtu tā lomu veselības aprūpē un lai uzlabotu zāļu terapijas rezultātus, iedzīvotāju veselību un dzīvildzi.
Visbeidzot, pieminētā norāde par PVN samazināšanu nav Veselības ministrijas īstenotās zāļu cenu reformas tvēruma jautājums. To regulē Pievienotās vērtības nodokļa likums. Jautājums par PVN zālēm tika skatīts Finanšu ministrijas organizētajā darba grupā, kur Veselības ministrija vērsās ar priekšlikumu par PVN zālēm samazināšanu, tomēr neguva atbalstu.
