Tagad, kad spēkā stājies jaunais zāļu cenu veidošanas modelis, iedzīvotājiem, pērkot recepšu zāles, jāmaksā arī par farmaceita pakalpojumu. Skaidrojam, cik liela ir šī summa un kā tā tiek piemērota.
Maksu par farmaceita pakalpojumu nosaka grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 803 “Noteikumi par zāļu cenu veidošanas principiem”, kas stājās spēkā 2025. gada 1. janvārī.
Tie paredz, ka papildus zāļu cenai aptieka iekasē maksu par farmaceita pakalpojumu, pirmreizēji atprečojot recepti un izsniedzot zāles.
Kopējā maksa par farmaceita pakalpojumu aptiekai noteikta 1,50 eiro apmērā, savukārt, ja aptieka (aptiekas filiāle) ir vienīgā aptieka (aptiekas filiāle) konkrētajā apdzīvotajā vietā, tad maksa palielinās līdz 2,50 eiro par vienu apkalpoto zāļu recepti.
SVARĪGI! Šo maksu dalīti sedz pircējs un valsts. Maksu par farmaceita pakalpojumu 0,75 eiro apmērā sedz zāļu pircējs, savukārt atlikušo summu – atkarībā no aptiekas atrašanās vietas – tai izmaksā Nacionālais veselības dienests (NVD) no valsts budžeta līdzekļiem.
Tātad neatkarīgi no tā, kurā Latvijas vietā aptieka atrodas un kāda ir tai paredzētā samaksa par farmaceita sniegto pakalpojumu, iedzīvotāja maksājums paliek nemainīgs – 0,75 eiro par vienu apkalpoto recepti.
LV portāls sarunā ar Veselības ministrijas (VM) pārstāvi Oskaru Šneideru noskaidroja, ka aptiekai nav tiesību par vienas zāļu receptes apkalpošanu no iedzīvotāja prasīt lielāku maksājumu nekā 0,75 eiro.
Vienīgais izņēmums noteikts MK noteikumos “Noteikumi par zāļu cenu veidošanās principiem”, proti, maksa par farmaceita pakalpojumu pilnā apmērā jāmaksā personām, kuras nav pakalpojuma saņēmēja reģistrā, proti, kurām Latvijā nav tiesību saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus.
Vienlaikus jāņem vērā: ja iedzīvotājs uz aptieku dodas iegādāties vairākas recepšu zāles vienlaikus, tad maksājums 0,75 eiro apmērā tiks piemērots katrai zāļu receptei atsevišķi.
Savukārt, ja zāles vienā receptē izrakstītas ilgstošai lietošanai, tad maksa par farmaceita pakalpojumu tiks ieturēta, tikai pirmo reizi atprečojot recepti.
BŪTISKI! Ja zāles ilgstošai lietošanai izrakstītas papīra receptē, tad to varēs atprečot tikai vienreiz.
O. Šneiders LV portālam norāda, ka maksai par farmaceita pakalpojumu jābūt atainotai pirkuma čekā. Ja iedzīvotājs konstatē, ka par receptes apkalpošanu ir samaksājis vairāk nekā 0,75 eiro, tad jāvēršas Veselības inspekcijā (VI).
“VI veiks nepieciešamās darbības, lai cilvēks saņemtu savu naudu atpakaļ,” norāda O. Šneiders.
Arī Latvijas Farmaceitu biedrības (LFB) prezidente Dace Ķikute sarunā ar LV portālu uzsver, ka nav likumīgi pacientam par vienu apkalpotu zāļu recepti pieprasīt lielāku farmaceita pakalpojuma maksu nekā 0,75 eiro.
Taču, ja radušies kādi pārpratumi, tad D. Ķikute iedzīvotājus aicina vērsties NVD, zvanot uz klientu apkalpošanas centra bezmaksas informatīvo tālruni 80001234 vai rakstot e-pasta vēstuli uz nvd@vmnvd.gov.lv.
Vienlaikus viņa apstiprina, ka pēc jaunā zāļu cenu modeļa ieviešanas atsevišķās aptiekās novēroti pirkuma čeki, kuros pacienta maksājums par farmaceita pakalpojumu norādīts neskaidri.
“Ierakstu čekā ir tik daudz, ka pacients var apjukt. Tas, manuprāt, nav korekti pret pacientu. Lai arī pacientam noteiktais uzcenojums ir pareizs, cilvēkam tomēr būtu tiesības uzreiz saprast, par ko tiek maksāts un kā maksājums sadalās. Šādā gadījumā, iespējams, jāvēršas aptieku ķēdē vai arī jāveicina diskusija Patērētāju tiesību aizsardzības centrā,” stāsta D. Ķikute.
Kompensējamo zāļu sarakstā iekļautajiem medikamentiem pārejas periods nav plānots, norāda VM. Proti, arī par 2024. gadā izrakstītas zāļu receptes apkalpošanu tiks aprēķināta farmaceita pakalpojuma maksa.
Taču, kā LV portāla publikācijā skaidrojis veselības ministrs Hosams Abu Meri, maksa par farmaceita pakalpojumu nav nekas jauns. Arī līdz šim, piemēram, par medikamentiem, kas tika pilnībā kompensēti, pacients maksāja 71 centu.
Savukārt D. Ķikute precizē, norādot, ka līdzšinējie 0,71 eiro bija pacienta līdzmaksājums, kas no šī gada tiek saglabāts tikai medicīniskajām ierīcēm. Savukārt maksa par receptes apkalpošanu 0,75 eiro apmērā uzskatāma par aptiekas ieņēmumu, no kura citastarp tiek maksāta arī alga farmaceitiem.
“Iepriekš aptieku zāļu uzcenojums bija lielāks. Aptieka ar to varēja izdzīvot. Tagad, nosacīti runājot, uzcenojuma summa ir sadalīta un daļu no tās cilvēks redz kā maksu par farmaceita pakalpojumu,” paskaidro D. Ķikute.
|
Plašāk par tēmu LV portālā >> |
