Kādas izmaiņas paredz jaunā zāļu cenu veidošanas modeļa piedāvājums

Grozījumu projekti MK noteikumos “Noteikumi par zāļu cenu veidošanas principiem” un “Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība” izstrādāti pēc aizvadītā gada izskaņā sagatavotā informatīvā ziņojuma, kurā tika ieskicēti iespējamie risinājumi zāļu finansiālās pieejamības uzlabošanai.

Plānotais cenu veidošanas modelis

Zāļu ražotāju cena:

Zāļu ražotājs vienu un to pašu zāļu realizācijas cenu Latvijā nedrīkst noteikt augstāku par identisku zāļu zemāko deklarēto cenu Lietuvā un Igaunijā.
Zāļu ražotājs ražotāja cenu drīkst paaugstināt ne biežāk kā vienu reizi 12 mēnešu periodā.

Lieltirgotavas un aptiekas uzcenojums bezrecepšu un nereģistrētajām zālēm:

Saglabājas šobrīd spēkā esošā uzcenojumu kārtība.
Cenu, par kādu zāļu lieltirgotava pārdod bezrecepšu un nereģistrētās zāles, veido, reizinot zāļu iepirkuma cenu ar korekcijas koeficientu un pieskaitot korekcijas summu un PVN vērtību. Korekcijas koeficientu un summu nosaka, pamatojoties uz zāļu iepirkuma cenu no zāļu ražotāja (nemainās).1
Bezrecepšu zāļu un nereģistrēto zāļu cenu aptiekā veido, pie cenas, par kādu aptieka iepērk attiecīgos medikamentus no zāļu ražotāja vai lieltirgotavas, neskaitot PVN (iepirkuma cena), pieskaitot korekcijas summu un PVN. Korekcijas summu nosaka, pamatojoties uz iepirkuma cenu (nemainās).2
Gan zāļu lieltirgotavas, gan aptiekas cena ir maksimāli pieļaujamā.

Lieltirgotavas un aptiekas uzcenojums recepšu zālēm un medikamentiem kompensācijas sistēmā:

Visām recepšu zālēm (gan kompensējamajām, gan nekompensējamajām) piemērojami vienādi lieltirgotavas un aptiekas uzcenojumi.
Cenu, par kādu zāļu lieltirgotavas pārdod recepšu zāles un medikamentus kompensācijas sistēmā, tai skaitā kompensējamās nereģistrētās zāles, veido, ražotāja cenai pieskaitot korekcijas summu 0,50 eiro un PVN vērtību.
Cenu, par kādu aptieka pārdod recepšu zāles un medikamentus kompensācijas sistēmā, tai skaitā kompensējamās nereģistrētās zāles, veido, pie cenas, par kādu aptieka iepērk recepšu zāles un medikamentus kompensācijas sistēmā no zāļu ražotāja vai lieltirgotavas, neskaitot pievienotās vērtības nodokli (iepirkuma cena), pieskaitot korekcijas summu un PVN vērtību. Korekcijas summu nosaka, pamatojoties uz iepirkuma cenu.
Recepšu zāļu un medikamentu kompensācijas sistēmā iepirkuma cenai piemērojamas korekcijas summas: iepirkuma cenai līdz 2 eiro – 0,50 eiro; iepirkuma cenai no 2,01 līdz 100 eiro – 1,20 eiro; iepirkuma cenai virs 100 eiro – 2 eiro.
Gan zāļu lieltirgotavas, gan aptiekas cena ir maksimāli pieļaujamā.
Kompensējamo zāļu cena tiek piemērota arī pacientiem diagnožu gadījumā, kas ir ārpus zāļu kompensācijas sistēmas.

Farmaceita pakalpojuma cena par recepti:

Papildus zāļu cenai aptieka iekasē maksu par farmaceita pakalpojumu par recepti pie pirmreizējas izsniegšanas 1,50 un 2,50 eiro apmērā, ja aptieka (aptiekas filiāle) ir vienīgā aptieka (aptiekas filiāle) konkrētajā apdzīvotajā vietā. No minētās maksas 0,75 eiro iekasē no zāļu pircēja, bet atlikušo sedz no valsts budžeta līdzekļiem.
Pircējam maksājums par farmaceita pakalpojumu nebūs jāveic par receptēm, kas izrakstītas bērniem līdz 18 gadu vecumam un trūcīgām personām, patvēruma meklētājiem un Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteiktajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Iecerēts, ka jauno zāļu cenu noteikšanas modeli sāks ieviest no 2024. gada 1. novembra.

Iepazīstinot ar plānotajām izmaiņām, veselības ministrs Hosams Abu Meri akcentēja: “Latvijas iedzīvotāju izdevumi par medikamentiem ir nesamērīgi augstāki kā kaimiņvalstīs, un tas nedrīkst turpināties. Kopā ar Veselības ministrijas komandu vairākus mēnešus ar nozari dažādos formātos un ar vairākām iesaistītajām organizācijām esam centušies nodrošināt konstruktīvu dialogu. Attiecīgajā procesā es pārstāvu Latvijas iedzīvotāju un pacientu intereses. Zāļu pieejamības uzlabošanas pasākumu kopuma galvenais mērķis ir pacientiem pieejamas zāles, bet nozarei – vienkāršs, caurskatāms un ilgtspējīgs medikamentu uzcenojuma modelis. Ieviešot jauno uzcenojuma modeli, zāļu cenas Latvijā būs līdzīgas pārējām Baltijas valstīm.”

Grozījumu projekti nodoti sabiedriskajā apspriešanā līdz 26. jūnijam. Iebildumus un priekšlikumus par grozījumiem gan var izteikt tikai juridiskās personas.

Nozarē iesaistītajiem daudz neskaidrību

LV portāla apkopotie viedokļi liecina, ka nozari pārstāvošās organizācijas jaunajā zāļu cenu veidošanas modelī saskata nepilnības, kas to ieskatā varētu pat negatīvi ietekmēt zāļu pieejamību un vietām arī aptieku pastāvēšanu.

“Mums ir liels satraukums, kā izmaiņas tiks īstenotas, uzraudzītas un kādas būs sekas, jo diemžēl detalizētas apspriešanas nav bijis. Konceptuāli mēs tikām iepazīstināti, bet tas arī viss,” LV portālam norāda Latvijas Farmaceitu biedrības (LFB) prezidente Dace Ķikute, piebilstot, ka laikposms, kas dots MK noteikumu apspriešanai, ir neilgs.

Savukārt Latvijas nacionālās zāļu apgādes asociācijas (LNZAA) valdes loceklis Jānis Lībķens LV portālam apgalvo, ka asociācijai neesot skaidrs, kā aprēķināts zāļu apgādes uzņēmumu uzcenojums par viena zāļu iepakojuma izplatīšanu 0,50 eiro apmērā.

“Ja Veselības ministrija norāda, ka tās mērķis ir ievērot Pasaules Bankas rekomendācijas par 5% uzcenojuma slieksni recepšu zālēm, tad, mūsuprāt, jāsniedz skaidri saprotams aprēķins nozares pārstāvjiem, pamatojot un skaidrojot, kā ir veidota piedāvātā summa 0,50 eiro apmērā un kāpēc tā ir daudzkārt zemāka nekā Lietuvā un Igaunijā, ja primārais izmaiņu mērķis ir izlīdzināt zāļu cenas starp Baltijas valstīm,” uzskata J. Lībķens, akcentējot, ka gadījumā, ja administratīvā veidā noteikts zāļu uzcenojums nesedz zāļu izplatīšanas pašizmaksu vai rada zaudējumus, ir ievērojams risks piedzīvot zāļu nepieejamību.

Viņaprāt, līdz ar finansējuma samazinājumu jāparedz izmaiņas esošajā zāļu apgādes modelī, samazinot piegāžu biežumu.

Arī Latvijas farmaceitiskās aprūpes asociācijas (LFAA) izpilddirektore Kristīne Jučkoviča pauž bažas, ka zāļu apgādātājiem medikamentu piegāde turpmāk nebūs rentabla, kā rezultātā zāļu piegādes būs retākas un aptiekas attālākajos reģionos zāles nesaņems.

“Jau patlaban mēs ilgāku laiku cīnāmies ar zāļu nepietiekamību – tā ir ikdienas problēma, kuru pagaidām vairāk vai mazāk veiksmīgi novēršam, turklāt, prognozējot jebkādas krīzes, zāļu pieejamība ir viens no valsts drošības jautājumiem,” uzsver K. Jučkoviča.

Aicina samērot iesaistīto pušu atbildību

“Zāļu cenu samazināšana ir iespējama tikai tad, ja tajā solidāri iesaistās visas puses – ražotāji, apgādes uzņēmumi, aptiekas un valsts. Pašreizējais piedāvājums nav solidārs, tas atspoguļo spiedienu tikai uz noteiktiem zāļu piegādes posmiem,” uz nevienlīdzību “sloga sadalē” norāda LFAA izpilddirektore K. Jučkoviča.

Arī J. Lībķens piebilst, ka Veselības ministrijas realizētie grozījumi atšķirīgi ietekmēs nozari un pretēji cerētajam dos iespēju zāļu ražotājiem paaugstināt zāļu cenu.

“Varam prognozēt, ka līdz Veselības ministrijas iecerēto izmaiņu stāšanās spēkā termiņam piedzīvosim vēl nebijušu zāļu deklarēto cenu pieaugumu. Rezultātā zāļu cenas ilgtermiņā palielināsies, savukārt zāļu fiziskā pieejamība būs vēl sliktāka, jo zāļu apgādes uzņēmumu iespējas nodrošināt zāļu krājumus un operatīvas piegādes būs krietni ierobežotas,” secina J. Lībķens.

Vairāki nozarē iesaistītie kritiski vērtē arī to, ka Veselības ministrijas plānā joprojām nav iekļauts PVN samazinājums.

“Dārgu zāļu gadījumā vislielāko uzcenojumu veidos tieši PVN. Piemēram, zālēm 1000 eiro vērtībā zāļu apgādes uzņēmuma uzcenojums būs 0,50 eiro, bet PVN likme saglabāsies 12% apmērā jeb 120 eiro,” situāciju ataino LNZAA valdes loceklis J. Lībķens.

Farmaceitiem bažas, ka izmaiņas būs “jāiznes uz saviem pleciem”

“Samaksu par farmaceita darbu vienmēr esam vērtējuši augstāk par zāļu cenu. Ja likuma grozījumos plānots iestrādāt, ka zāļu cena būs vēl lētāka, mūsu vēlmes ir mazinājušās,” LV portālam apgalvo Latvijas Farmaceitu biedrības (LFB) prezidente D. Ķikute.

Vienlaikus LFB atzinīgi vērtē grozījumos nostiprināto farmaceita pakalpojumu, tomēr satraukums nozarē nav zudis, jo, viņuprāt, aizmirsts par profesionālo farmaceitu, kurš veic gan savu profesionālo darbu, gan sociālo funkciju. Turklāt LFB ir pārliecināta, ka aptieku peļņa samazināsies un daļa no tām bankrotēs, nozares viedokli pamato D. Ķikute.

“Jauno prasību skaidrošana iedzīvotājiem būs sarežģīta. Kā mēs redzam ar e-recepti, joprojām tiek pieļautas kļūdas, tas ir “uz farmaceitu pleciem”. Daļa iedzīvotāju arvien nezina, kā, piemēram, izņemt zāles kaimiņam vai radiniekam. Katru dienu dzirdam jautājumu: kāpēc es nevaru mammai izņemt zāles? No valsts puses uz minētajiem jautājumiem atbildes netiek sniegtas. Arī konkrēto izmaiņu gadījumā farmaceitam tās būs jāpamato, jo zālēm mainīsies cenas, tāpat trūks skaidrības par kompensējamo zāļu sarakstu,” stāsta D. Ķikute.

Latvijas Farmācijas arodbiedrības (LFA) priekšsēdētāja Jana Namniece LV portālam atklāj, ka saistībā ar jauno zāļu uzcenojuma modeli gaidāmas problēmas, tostarp attiecībā uz aptiekā strādājošo jomas profesionāļu pastāvēšanas riskiem, kas iespējami nepietiekama finansiālā nodrošinājuma, lai uzturētu aptiekas darbību, dēļ.

Arī arodbiedrība uzskata, ka farmaceiti saņems sabiedrības nosodījumu.

“Jāteic, esam saņēmuši informāciju par vairākiem gadījumiem, kad kolēģi aptiekās ir saskārušies ar konkrētām situācijām, kurās pacienti par piemaksu ir sašutuši un mēģina aprēķināt medikamentu iegādei paredzētās papildu izmaksas, vienlaikus paužot nosodījumu farmācijas jomā strādājošajiem,” klāsta J. Namniece.

1 ^{Zāļu ražotāja cenai atbilstošie korekcijas koeficienti un summas netiek mainīti: ražotāja cenai līdz 4,26 eiro korekcijas koeficients ir 1,18, bet korekcijas summa – 0 eiro; ražotāja cenai no 4,27 līdz 14,22 eiro korekcijas koeficients ir 1,15, bet korekcijas summa 0,13 eiro; ražotāja cenai no 14,23 eiro korekcijas koeficients ir 1,1, savukārt korekcijas summa – 0,84 eiro.}

2 ^{Zāļu iepirkuma cenai atbilstošie korekcijas koeficienti un summas netiek mainīti: iepirkuma cenai līdz 1,41 eiro korekcijas koeficients ir 1,4, bet korekcijas summa – 0 eiro; iepirkuma cenai no 1,42 līdz 2,84 eiro korekcijas koeficients ir 1,35, savukārt korekcijas summa – 0,07 eiro; iepirkuma cenai no 2,85 līdz 4,26 eiro korekcijas koeficients – 1,3, bet korekcijas summa – 0,21 eiro; iepirkuma cenai no 4,27 līdz 7,10 eiro korekcijas koeficients ir 1,25, turpretī korekcijas summa – 0,43 eiro; iepirkuma cenai no 7,11 līdz 14,22 eiro korekcijas koeficients ir 1,2, bet korekcijas summa – 0,78 eiro; iepirkuma cenai no 14,23 līdz 28,45 korekcijas koeficients ir 1,15, savukārt korekcijas summa – 1,49 eiro; iepirkuma cenai no 28,46 eiro un vairāk korekcijas koeficients – 1,1, bet korekcijas summa – 2,92 eiro.}