Arī šis gads kopumā nav bijis labvēlīgs: deviņos mēnešos ceļu satiksmes negadījumos (CSNg) bojā gājušo skaits salīdzinājumā ar situāciju gadu iepriekš audzis par 22,5%; šajā laikā valsti pārsteigušas ziņas par smagām autoavārijām, kurās dzīvību zaudējuši visi mašīnā esošie cilvēki. Palielinājies arī kopējais CSNg un tajos ievainoto cilvēku skaits.
LV portāls jautā: Kādēļ CSNg skaits šogad palielinājies, tie kļuvuši smagāki un bojā gājušo vairāk? Kas jādara, lai situāciju uzlabotu?
Ir iestājies rudens ar tumšo laiku, un līdz ar to mūsu kārtējā problēma ceļu satiksmes uzraudzībā ir mazaizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki, galvenokārt gājēji. Cilvēki var sevi pasargāt, lietojot gaismu atstarojošos elementus apģērbā vai nēsājot vestes. Diemžēl par spīti gan Valsts policijas, gan citu satiksmes drošības jomā iesaistīto institūciju pūlēm, joprojām ir CSNg, kuru iemesls ir tas, ka gājējs uz ceļa bijis nepamanāms.
Septembrī stājās spēkā grozījumi normatīvajos aktos, ieviešot prasību lietot apģērbu ar gaismu atstarojošiem elementiem vai arī īpašas vestes. Bet nevaram teikt, ka tas būtu cilvēkus padarījis daudz apzinīgākus. Tātad ir jāveic nopietns skaidrojošs darbs, lai cilvēkus izglītotu. Tas aktīvi tiek darīts arī Valsts policijas reidu laikā.
Galvenokārt pavasarī un vasarā tika reģistrēti vairāki negadījumi, kur vadītāji bija sēdušies pie stūres reibumā, bet automašīna - pilna ar pasažieriem. Rezultātā ir ļoti daudz bojāgājušo tieši pasažieru statusā. Šogad bijuši tādi gadījumi, kad automašīnā atradušies četri, pieci, pat seši cilvēki.
Vēl viens no CSNg iemesliem šovasar bijusi atļautā ātruma pārsniegšana. Vasarā, piedaloties Igaunijai, Lietuvai un Somijai, organizējām kopīgu starptautisku satiksmes drošības reidu, kas bija plaši izgaismots plašsaziņas līdzekļos. Reida gaitā atklāto CSN pārkāpēju skaits diemžēl bija liels, it sevišķi par atļautā ātruma pārsniegšanu, un tas liecina, ka vadītājiem laikam bija vienalga - kontrolē viņus vai ne, pārkāpj viņi CSN vai ne.
Šajā situācijā ļoti vērtīgi būtu fotoradari, kurus Valsts policijai līdz šim tā arī nav bijis iespējas iegādāties; taču jācer, ka šīs ierīces uz Latvijas ceļiem parādīsies. Cilvēkiem ir jābūt apziņai, ka policija strādā, tiek izmantoti tehniskie līdzekļi, ka tie var būt jebkur. Policistu ir tik daudz, cik ir.
Kā redzam, citviet Eiropā tehniskie līdzekļi (gan ātruma, gan krustojumu šķērsošanas kontrolē un citur) tiek izmantoti ļoti plaši. Mēs šajā ziņā esam atpalikuši: patlaban policijas rīcībā ir tikai četri 2008.gadā iegādātie tehniski nolietotie un novecojušie fotoradari.
Vēlos uzsvērt, ka 23.oktobrī Saeimā otrajā lasījumā tika atbalstīti grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ar kuriem plānots sīkāk diferencēt naudas sodus par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu. Par nelielu ātruma pārsniegšanu sankcijas paredzēts samazināt, bet noteikt bargākus sodus par ievērojamu atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu. Tas bija nepieciešams, jo sodi par atļautā braukšanas ātruma pārkāpšanu salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Latvijā pašlaik ir zemi. Tas varētu būt viens no pasākumiem, kas arī ietekmētu kopējo situāciju.
Kopumā Latvijā ceļu satiksmes drošības rādītāji pēdējo desmit gadu laikā ir uzlabojušies, piemēram, trīs reizes samazinājies bojā gājušo skaits uz miljons iedzīvotājiem, un šis ir viens no būtiskākajiem samazinājumiem visās Eiropas valstīs. Taču mums joprojām šis rādītājs ir augsts – aptuveni 90 cilvēku, lai gan vidēji Eiropā šis skaitlis ir ap pussimtu. Tajā pašā laikā, ja rēķinām, ka viens bojā gājušais valstij un tautsaimniecībai izmaksā ap 500 000 eiro, kā arī tas ir sāpīgs zaudējums tuviniekiem, tad kopējais ieguvums desmit gadu laikā, pateicoties situācijas uzlabojumiem, ir vairāk nekā miljards eiro.
Viens no skaidrojumiem esošajai situācijai ceļu satiksmes drošības jomā būtu saistāms ar sabiedrības attieksmi pret CSN un to (ne)ievērošanu, kā arī ar nihilismu pret normatīvo regulējumu un vispārpieņemtajām normām. Šai attieksmei pēdējā laikā vērojama tendence progresēt.
Lai arī kopējā satiksmes rādītāju analīze par 2014.gadu vēl nav veikta, taču pirmie secinājumi (salīdzinājumā ar pagājušo gadu) iezīmējas šādi:
- palielinājies vidējais braukšanas ātrums,
- palielinājusies autovadītāju agresivitāte,
- palielinājies CSNg skaits,
- dubultojies bojā gājušo skaits negadījumos, kuros fiksēta alkohola klātbūtne.
CSDD darbībā situācijas uzlabošanai ceļu satiksmes drošības jomā ir četri pamatnosacījumi/principi, ko atzinīgi vērtē gan Latvijas, gan Eiropas eksperti, kā arī apliecinājusi prakse. Šo principu vienlaicīga un saskaņota īstenošana ļauj ceļu satiksmes drošības jautājumus risināt neatrauti no reālās situācijas:
1) saskaņota un ilglaicīga sadarbība starp visiem iesaistītajiem partneriem. Piemēram, Satiksmes ministrija (CSDD), Iekšlietu ministrija (VP), pašvaldības, izglītības iestādes, privātais sektors. Tas nodrošina vienotu izpratni par ceļu satiksmes drošībai nepieciešamo jautājumu kopīgu risināšanu;
2) normatīvās bāzes pilnveide un konkrētu pasākumu īstenošana. Piemēram, sodu politikas pilnveide; pārkāpumu uzskaites punktu ieviešana un attīstība; stacionāro un pārvietojamo fotoradaru ieviešana vidējā ātruma samazināšanai; transportlīdzekļu vadītāju sagatavošanas pilnveide (nolūkā uzlabot ceļu satiksmes drošību kopš 2014.gada ieviests gan vadīšanas eksāmens topošajiem mopēdistiem, gan kompetences vērtēšanas sistēma autovadītājiem, kas ļauj precīzāk novērtēt topošā šofera prasmes);
3) prevencija un sabiedrības izglītošana. Piemēram, informatīvās kampaņas, bērnu/jauniešu izglītības projekti, attieksmes un izpratnes par CSN veidošana jau pirmsskolas un skolas vecumā. Tas nodrošina visāda vecuma sabiedrības locekļu informēšanu un atbilstošu attieksmi pret satiksmes noteikumiem;
4) infrastruktūra un kontrole. Piemēram, ceļu drošības audits esošajiem un topošajiem infrastruktūras projektiem, tehniskā apskate un transportlīdzekļu tehniskā kontrole, kas veicina, ka pa atbilstoši izveidotu infrastruktūru pārvietojas tehniskā kārtībā esoši transportlīdzekļi.
Protams, ceļu satiksmes drošības jomā, līdzīgi kā citās nozarēs, visu laiku ir jauni izaicinājumi, tādēļ nepieciešams un notiek aktīvs un regulārs darbs.
Provizoriskā statistika: 2014.gada janvāris – septembris
- bojā gājušie: 147 (pērn 120 jeb +22,5%), t.sk.
mazaizsargātie - 68 (pērn 56 jeb +21,4%)
- gājēji - 43 (pērn 36)
- velosipēdisti - 10 (pērn 10)
- mopēdisti – 6 (pērn 3)
- motociklisti – 9 (pērn 7)
- ievainotie – 3473 (pērn 3233 jeb +7,4%)
- CSNg ar cietušajiem – 2804 (pērn 2592 jeb +8,2%)
- alkohols: bojā gājušie – 19 (pērn: 10 jeb +90%).
tad lielu bojā gājušo īpatsvaru veido mazaizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki. Rūpējoties par šo kategoriju, pēdējā laikā, sadarbojoties iesaistītajiem partneriem, ir veikti konkrēti darbi. Piemēram, īstenotas izmaiņas normatīvajos aktos, pastiprinot atstarojošo elementu (apģērbs, vestes) izmantošanu; pavisam drīz CSDD rīkos informatīvu kampaņu un tās laikā mazturīgajiem Latvijas iedzīvotājiem dalīs atstarojošās vestes.
Noteikti ir jāuzsver tuvākajā laikā plānotā stacionāro fotoradaru "atgriešanās" uz Latvijas ceļiem. Viens no šo tehnisko ierīču uzdevumiem ir samazināt satiksmes plūsmas vidējo ātrumu, jo arī tas ir viens no iemesliem, kādēļ pasliktinās ceļu satiksmes drošības rādītāji. Vienlaikus jāuzsver arī policijas pārziņā esošo pārvietojamo radaru nozīme - lai sasniegtu labākus rezultātus, stacionārajiem un pārvietojamajiem radariem jādarbojas pamīšus. Tāpat svarīga ir ceļa policistu klātbūtnes pastiprināšana uz ceļiem: šādā situācijā tas ir ļoti būtisks devums satiksmes drošības uzlabošanai. Tehnisko līdzekļu (radaru) un policijas fiziskas klātbūtnes mijiedarbība palielina iespējas nodrošināt atbilstošāku kontroli un prevenciju, līdz ar to uzlabot satiksmes drošības rādītājus.
Nozīmīgas ir arī izmaiņas sodu politikā, pastiprinot sodus par CSN pārkāpumiem - piemēram, par ātruma pārsniegšanu, par braukšanu reibumā.
Ja ielūkojamies CSDD datos par šā gada deviņiem mēnešiem, lielākais CSNg skaita pieaugums ir kategorijās, kur iesaistīti velosipēdisti, mopēdisti un gājēji – mazāk aizsargātie satiksmes dalībnieki. Bet tieši šogad ļoti ir palielinājies (faktiski dubultojies) cietušo auto pasažieru skaits.
Būtībā tas ir signāls, ka cilvēki kļūst bezatbildīgāki - sēžas mašīnās, kuru vadītāji vai nu brauc pārgalvīgi, vai reibumā. Šā gada sākums liecināja, ka bojā aiziet pat seši, četri uzreiz. Šī ir ļoti īpatnēja tendence, kas liecina par kādiem procesiem arī sabiedrībā. Iespējams, to var dēvēt par kolektīvo bezatbildību.
Analizējot negadījumu iemeslus, vispārējos vilcienos nekas nav mainījies: kreisie pagriezieni (tas, kurš veic kreiso pagriezienu, nedod ceļu vai nu pretimnākošajam transportlīdzeklim, vai apdzenošajam), arī satiksmes drošībai neatbilstošs ātrums. Gan jāteic, ka ar ātruma pārsniegšanu saistīto negadījumu skaits saglabājies iepriekšējo gadu līmenī. Vidējais ātrums ir palielinājies, bet galvenokārt uz rekonstruētiem ceļiem, kur uzlabojies drošības līmenis un daudzi tādēļ atļaujas braukt ātrāk.
Taču ir saskatāmi vairāki CSNg, kur vadītājiem ir bijusi iespēja tos novērst, taču viņi bezatbildīgi ignorējuši satiksmes noteikumus. Ņemot vērā gan daudzos bojā gājušos pasažierus, gan negadījumu kopējo raksturojumu, jāsecina, ka sabiedrība ir kļuvusi bezatbildīgāka attiecībā pret satiksmes noteikumiem un kustības drošību.
Ko darīt? Mans aicinājums visiem atbildīgajiem – ir nepieciešama CSNg dziļāka analīze, lai precīzi strādātu ar dažādām mērķgrupām. Pēc savas iniciatīvas un iespēju robežās tiesu eksperti jau to dara, bet nepieciešams plašāks pētījums.
Primārais satiksmes drošības uzlabošanā, manuprāt, tomēr ir ceļu policists. Paldies Normundam Krapsim un viņa komandai, kas ar esošajiem resursiem spējuši tik daudz izdarīt dažādu svētku laikā, bet ceļa policistu ir par maz, un tas ir jūtams.
Bojā gājušo skaitā liels ir gājēju īpatsvars. Šajā satiksmes dalībnieku kategorijā ļoti daudz cilvēku nepietiekami domā par savu drošību, taču arī autovadītāju iemaņas kritiskās situācijās nav īpaši labas. Piemēram, ja gājējs pēkšņi parādījies uz pārejas, dažkārt ir iespēja viņu apbraukt un neuztriekties virsū - ja vien ir pietiekama reakcija un prasmes. Nodarbībās DBS imitējam ekstremālas situācijas un pieradinām autovadītājus tajās pareizi rīkoties. Ja autovadītājam nav iepriekšējas pieredzes un pēkšņi jāveic kāds manevrs, viņš pirmajā reizē ar šo uzdevumu parasti galā netiek. Tātad ļoti svarīgas ir iemaņas. Arī autoskolām ir jāuzlabo savas programmas, vairāk tās piemērojot praktisko iemaņu apgūšanai reālā satiksmē. DBS pārstāvji piedalās darba grupā CSDD, izstrādājot attiecīgas izmaiņas.
Otrs apstāklis, kādēļ iet bojā vadītāji un pasažieri, ir uzvedība un attieksme, kas nav ieaudzināta jau kopš bērnudārza, skolas un vēlāk – jau autoskolas laikiem. Tas posms kaut kā ir palaists garām. Tādēļ arī ir autoavārijas ar daudziem upuriem.
Kādam puisim ir gribējies demonstrēt, cik viņš ir ātrs un veikls braucējs, bet šādu iemaņu faktiski nav bijis. Arī citi neiebilst pret to, un iznākums ir traģisks. Vēl arī tas, ka nav disciplīnas: vadītāji paši pieņem lēmumus, ka var atļauties pārkāpt, lūk, šos un vēl šos satiksmes noteikumus. Izrēķina, par kuriem sodīs bargāk – tos tad nē, kur sods vieglāks vai sen nav redzēta ceļu policija – tos, lūk, var.
Radari ir svarīgi, bet vēl svarīgāk ir izskaust nesodāmības apziņu. Policijai jābūt vairāk redzamai un jūtamai, lai vadītājs zina, ka par pārkāpumu tiks pieķerts un sodīts.
