Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs ar idejām par deputātu skaita samazināšanu un pasākumiem lēmējvaras un izpildvaras nodalīšanai pašvaldībās jau pavasarī izraisīja gana spraigu domu apmaiņu aprindās, ko šīs izmaiņas varētu skart. Tagad priekšlikumi izvērsušies konkrētākā veidolā – divos Vides un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) izstrādājamos likumprojektos.
Pirmais no tiem ir grozījumi likumā "Par pašvaldībām", kas paredz noteikt aizliegumus amatu savienošanā pašvaldības domes deputātiem, otrais - likumprojekts "Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā", kas paredz deputātu skaita samazināšanu pašvaldību domēs.
Tagad pēc aptaujām, pārrunām, savstarpējām konsultācijām arī debates izvēršas asākas, un pašlaik varam vien zīlēt, vai nākamgad pašvaldību vēlēšanās pastāvēs līdzšinējā kārtība - izņemot domes izpilddirektoru un pagasta pārvaldes vadītāju, pārējos amatos izpildvarā deputāti strādāt drīkst - vai arī būs spēkā dažādi ierobežojumi? Vai tā dēvētajās mazajās pašvaldībās joprojām būs 13 deputātu, vai arī tikai septiņi vai deviņi, un arī citās pašvaldībās, tostarp Rīgā, tautas priekšstāvju būs mazāk?
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) vēstulē Vides aizsardzības un reģionālās aizsardzības ministrijai (VARAM) pauž atzinumu, ka likumprojektus atbalsta maz pašvaldību un to regulējuma negatīvā ietekme būs lielāka par gaidāmajiem ieguvumiem. Turklāt šie jautājumi nav pietiekami apspriesti un izsvērti, tādēļ ar likumu grozījumus sasteigt nedrīkst.
Savukārt ministrs un, piemēram, KNAB atbildīgie speciālisti uzskata, ka interešu konflikta riski saistībā ar vēlētu personu darbošanos izpildvarā ir tiktāl uzmilzuši, ka nereti traucē arī pašvaldību teritoriju ilgtspējīgai attīstībai un tādēļ izmaiņas nepieciešams ieviest jau līdz pašvaldību vēlēšanām. "Pašvaldību darbs ir jāuzlabo un jāaktivizē, un, ja likuma grozījumi netiks ieviesti līdz vēlēšanām, tad nākamajos četros gados Latvijas novadu attīstībā nekas nemainīsies," uzskata ministrs, kopš 11.jūlija līdz ar diskusiju ministrijā aicinot sabiedrību uz izvērstu domu apmaiņu saistībā ar minētajiem jautājumiem.
LV portāls jautā: Vai jaunais pašvaldību darbības regulējums ir nepieciešams un ieviešams līdz vēlēšanām nākamajā gadā?
Edmunds Sprūdžs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs:
Galvenais rezultāts šobrīd ir diezgan liela vienprātība par to, ka pašvaldību regulējumā ir nepieciešamas izmaiņas – gan saistībā ar deputātu pašreizējo skaitu novados, gan arī ar lēmējvaras un izpildvaras nodalīšanu. Skaidrs ir tas, ka LPS līdz šim brīdim ministrijas ierosinātās izmaiņas neatbalsta, bet ar jauno regulējumu iesaka pagaidīt un turpināt diskusijas.
Es uzskatu, ka par to ir spriests jau pietiekami ilgi un beidzot ir jāseko kādai rīcībai. Mēs plānojam virzīties uz priekšu, lai vasarā likuma grozījumus varētu izskatīt Ministru kabinetā un jau pirmajās Saeimas darba dienās rudens sesijā likumprojektu varētu nodot komisijām. Vēl nepieciešams nedaudz precizēt juridiskos formulējumus, ņemot vērā arī KNAB priekšlikumus saistībā ar interešu konflikta novēršanu, bet ir skaidrs, ka šīs normas attieksies uz pilnīgi visām pašvaldībām.
Jautājums ir par gradāciju – kādās pašvaldībās kādus amatus deputāti nevarēs ieņemt, līdz kuram līmenim mēs ejam. Tādās pilsētās kā, piemēram, Rīga deputātam nav pamata ieņemt vēl kādu amatu jebkurā pašvaldības struktūrā, bet mazākos novados šāda gradācija būtu nepieciešama.
Zemākais deputātu skaita slieksnis, šķiet, šobrīd varētu būt deviņi. Septiņi patiešām būtu pārāk maz: pieaugot pašvaldību funkcijām, ir jābūt noteiktam komisiju skaitam, un ar mazāku deputātu skaitu to darbību būtu grūti nodrošināt.
Bieži kā piemērs tiek minēti skolu direktori, kas pašvaldībās mēdz būt arī deputāti. Rīgā šie amati noteikti nebūtu apvienojami, bet jautājums ir par lielajām pilsētām: kā liecina pieredze, šāda prakse ir sagādājusi pašvaldībām reālas problēmas gan budžeta veidošanā, gan citu jautājumu risināšanā, jo cilvēkiem, uz diviem krēsliem sēžot, ir gandrīz neiespējami līdzsvarot intereses. Jo pašvaldība mazāka, jo acīmredzot vairāk jāpiedomā pie tā, ko atļaut un ko ne.
Var sākt spriest par to, vai pašvaldību deputātiem būtu jābūt algotiem un cik lielā mērā salīdzinājumā ar šā brīža situāciju. Tas varētu būt viens no mehānismiem, kā nodalīt lēmējvaru no izpildvaras - deputātam tad nebūtu jāstrādā vēl kādā citā darbavietā.
Taču ir ļoti efektīvi piemēri no Skandināvijas valstīm, ka deputāti atalgojumu nesaņem. Tā ka ir iespējams gan viens, gan otrs variants.
Likuma grozījumus vajadzētu ieviest līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām, lai tie cilvēki, kuri tajās kandidēs, zinātu, kādi ir nosacījumi. Sarunās ar atsevišķām pašvaldībām izgaismojies, ka to viedokļi ir ļoti dažādi. LPS, kā jau minēju, nosveras šos grozījumus neatbalstīt, gan apgalvojot – jā, problēma pastāv, bet nepiedāvājot alternatīvus risinājumus. Līdz ar to šo pozīciju ir grūti izprast, taču LPS viedokli arvien uzklausīsim. Taču, nepastarpināti runājot ar pašvaldību vadītājiem, daudzi iecerētajām izmaiņām ir izteikuši skaidru atbalstu.
Leonīds Salcevičs, Jēkabpils domes priekšsēdētājs:
Ir izkristalizējies viedoklis, ka deputātu skaits ir jāpārskata, jo nevar būt, ka pašvaldībā ar pusotru tūkstoti iedzīvotāju ir 13 deputāti. Jēkabpilī ir 26 tūkstoši iedzīvotāju, un arī tur ir 13 deputātu.
Tālāk – kāds varētu būt deputātu statuss? Vai viņš būs algots, tātad profesionālis šajā darbā, vai, piemēram, uzņēmuma vadītājs, kas no sava darba uz domes sēdi atskrien nesagatavojies, izskatāmos dokumentus neizlasījis.
Pašlaik deputātu darba samaksa lielākoties ir ļoti pieticīga: piemēram, šajā sasaukumā Jēkabpilī viņiem ir noteikta minimālā alga. Mūsu pašvaldībā deputātu komandā ir cilvēki ar augstāko izglītību, patiešām zinoši speciālisti. Taču tik un tā paiet gads vai divi, kamēr jaunievēlētie deputāti īsti saprot, kas un kā ir darāms, un problēma arī tā, ka šie cilvēki ir aizņemti savā pamatdarbā un patiešām reizēm atnāk uz domes sēdēm pietiekami nesagatavojušies.
Tādēļ vajadzētu izveidot profesionālus reģiona līmeņa politiķus – deputātus, kuri var strādāt ar pilnu atdevi, un par to viņiem arī atbilstoši samaksāt. Bet tam nepieciešams valsts atbalsts. Varētu ņemt piemēru no citu Eiropas valstu pieredzes. Piemēram, Zviedrijā vietējo pašvaldību deputāti savus pienākumus veic sabiedriskā kārtā, taču viņu pamata darbavietai ir jāmaksā arī par šīm dažām dienām mēnesī, kad viņi pilda tautas priekšstāvja pienākumus.
Vēl katrā ziņā jāstrādā, lai stingri nodalītu izpildvaru no lēmējvaras. Jo pašlaik deputātam ir iespēja būt gan izpildinstitūcijas, gan administrācijas darbiniekam. Šodien cilvēks ir nodaļas vadītājs, un izpilddirektors var dot viņam uzdevumu, norāt, ja kaut kas nav izdarīts. Bet nākamajā dienā viņš pret izpilddirektoru jau vēršas kā politiska persona – deputāts, jo viņš to amatā ir iecēlis ar savu balsojumu. Šīs lietas ir obligāti jānodala.
Pavērojot, kas notiek apkārt, redzu, ka ir novadi, kur no 15 deputātiem 13 strādā administrācijā. Tātad – paši lemj, paši savus lēmumus pilda. Te var rasties interešu konflikts, gan pieņemot budžetu, gan ir iespējamas kaut kādas politiskās spēles. Jā, situācija ir jāmaina.
Bet pašreizējie piedāvājumi vēl ir rūpīgi apspriežami, jo vēl ir tik daudz zemūdens akmeņu. Domāju, ka līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām ar to galā netiksim; par to vajadzēja sākt spriest pirms diviem gadiem.
Ilze Jurča, KNAB priekšnieka vietniece:
Normatīvo aktu regulējums deputātiem nenosaka amatu savienošanas ierobežojumus, līdz ar to pašvaldību deputāti var savienot savus pienākumus pašvaldībā ar jebkuru citu amatu, un šī iespēja attiecīgi arī tiek izmantota. Kā diskusijā minēja viens no tās dalībniekiem, raksturīga šajā ziņā esot Rīgas pilsētas dome, kur no 60 domes deputātiem 25 atrodas izpildvaras amatos. Mūsu uzskatā, tā ir situācija, kas rada nozīmīgu interešu konflikta risku. Esam gandarīti par to, ka ministrija ir aktivizējusi šo darbu un uzklausa mūsu priekšlikumus.
Mūsu papildu priekšlikums ir noteikt pašvaldību deputātiem ierobežojumus ieņemt amatus pašvaldību kapitālsabiedrībās. Protams, ierobežojumi ir nepieciešami arī darbībai pašvaldības administrācijā, pašvaldības iestādēs un citos izpildvaras amatos. Mēs no šīs situācijas uzmanību noteikti nenovērsīsim un piedalīsimies likuma grozījumu projekta izstrādē.
Protams, šeit galavārdu teiks konstitucionālo tiesību speciālisti, bet, mūsuprāt, šādi ierobežojumi ir iespējami un nepieciešami.
Diāna Kurpniece, KNAB Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja:
Pēc pašvaldību vēlēšanām KNAB saņēma diezgan daudz sūdzību no pašvaldību amatpersonām, ka izpildvarā pat mākslīgi tikušas izveidotas amata vietas, kurās pieņemt darbā deputātus. Tā ka problēmas īstenībā ir daudz lielākas, nekā sākotnēji izskatās. Daudz lielākas nekā tā, ka par deputātu ievēlēts skolas direktors.
Likumā "Par pašvaldībām" skaidri ir pateikts, ka izpilddirektors nedrīkst būt deputāts, bet tāda regulējuma nav par viņa vietniekiem. Kaut gan ir pilnīgi skaidrs, ka arī vietnieki nedrīkst būt deputāti. Apejot šo normu, deputāti visādi mēģina iekļūt izpildvarā: tur ir labs atalgojums un dažādas citas iespējas. Turklāt redzam centienus izpildvarā iesaistīt arī savus radiniekus.
Bet visgrūtākais liktenis ir izpilddirektoram - viņam padotais darbinieks vienlaikus ir arī tā priekšnieks, un tādējādi pilnvērtīgi nodrošināt domes administratīvo vadību ir ārkārtīgi problemātiski.
Sniedze Sproģe, LPS padomniece:
Kāpēc tiek uzskatīts, ka likuma "Par pašvaldībām" grozījumu pamatā ir interešu konflikta novēršana? Interešu konflikts nav saistīts ar mazu vai lielu pašvaldību. Tas ir saistīts ar cilvēku domāšanu. Interešu konflikti ir sastopami dažādos veidos visā sabiedrībā. Tas ir izglītības un domāšanas jautājums, un tātad skar gluži citu tēmu.
Būtība ir tāda, ka ir jānodala politiķiem deleģētie tautas uzdevumi un izpildvaras uzdevumi. Nevajag baidīties ļaut strādāt izpildvarai ar šodienas uzdevumiem, ko politiķi ir lēmuši. Un uzticēties vietējiem cilvēkiem, ka viņi ievēl labus politiķus.
LPS nāks klajā ar savu viedokli tad, kad būs iegūts vienots pašvaldību viedoklis. Šobrīd tā nav. Ir ļoti daudz dažādu racionālu priekšlikumu, kuri ir jāliek kopā un jāatrod labākais risinājums, kas derētu visām pašvaldībām. Mēs uzskatām, ka nav pamatoti virzīt likuma grozījumus tādā tempā, kā šobrīd to grib VARAM laikā pirms vēlēšanām. Par šo tematu ir jārunā un jāatrod optimālais variants. Pusgads pirms vēlēšanām ir priekšvēlēšanu laiks.
Ir vienkārši jāļauj iedzīvotājiem izdarīt izvēli, novērtēt, kāda ir bijusi reforma, vai viņi atbalsta vai neatbalsta atsevišķus virzienus. Tauta to ļoti labi spēj novērtēt, un tai ir jāļauj to izdarīt.
Bet saistībā ar deputātu skaita samazināšanu – kādēļ tiek runāts tikai par iedzīvotāju skaitu, nevis teritoriju? Lielajos centros iedzīvotāji dzīvo blīvāk, bet lielajos novados – izkliedēti, taču arī viņiem ir tiesības izteikt savu politisko gribu, pārliecību, kā viņi grib dzīvot.
Šobrīd ir jāspriež par attīstību – nodarbinātību, iespēju cilvēkiem, šeit, Latvijā, nopelnīt, paēst, izglītoties. Bet tiek rīkotas milzu debates par to, cik daudz cilvēku drīkst lemt par attīstību. Bet nerunājam, kādus "instrumentus" dot rokā tiem, kurus mēs ievēlēsim, lai viņi par šo attīstību gādātu.
