Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
IKVD izstrādātais MK noteikumu projekts paredz izglītības iestādes vadītāja (izņemot pirmsskolas, interešu un pieaugušo neformālās iestādes, augstskolas un koledžas) novērtēšanu kārtējā akreditācijas procesā.
LV portāla kolāža
"Pie direktora!" – nu jau gandrīz vai tradicionāls izsauciens, ko veltīt nepaklausīgiem skolēniem. To, ka mēs skolu vadītājus saucam par direktoriem, nosaka Izglītības likuma 30.pants, kurš tā liek dēvēt pamatizglītības, vidējo izglītības iestāžu, koledžu, profesionālās ievirzes un interešu izglītības iestāžu vadītājus.
Kādi ir skolu direktora pienākumi?
Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete februāra beigās intervijā ziņu aģentūrai BNS direktoru raksturoja kā "skolu dvēseli". Šādam skolas direktora apzīmējumam piekrīt arī Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidents Aleksandrs Dementjevs. Viņš akcentē, ka katrā valstī var būt atšķirīga pieredze šajā jautājumā. Daudzās valstīs skolu direktors ir vairāk menedžeris, kas koordinē mācību procesu un skolas darbu, bet Latvijā direktors ir vispusīga persona, kurš iesaistās arī audzināšanas procesā.
"Direktors nav tikai, lai nodrošinātu skolu ar siltumu un elektrību, lai visi bērni būtu paēduši, viņš ir arī tas cilvēks, kas vada skolotāju kolektīvu. Attiecības starp skolotājiem, starp citu, nosaka arī lielā mērā attiecības starp skolotāju un skolēniem, arī vecākiem. Šī ir trīspusēja sadarbība. Ļoti vienkāršoti varētu teikt, ka direktors atbild par visu. Absolūti par visu. Tur jau tā sarežģītība ir, ka ne jau visi pedagogi var kļūt par direktoru. Mums ir izcili pedagogi, bet diemžēl viņi nebūs izcili direktori. Modernajā skolā ir jāsāk domāt arī par biznesu. Ar to es domāju dažāda veida projektu rakstīšanu, jāprot tos rakstīt, koordinēt, iesaistīt tajos cilvēkus. Skolas direktors ir pedagogs, psihologs, psihoterapeits, menedžeris, biznesmenis," norāda LIVA prezidents.
Par izglītības iestādes vadītāju ir tiesīga strādāt tikai tāda persona, kurai ir attiecīga izglītība un nepieciešamā profesionālā kvalifikācija. Izglītības vadītāju pienākumi uzskaitīti Izglītības likuma 30.pantā, un tie attiecināmi arī uz skolu direktoriem. Atbilstoši likumam iestādes vadītājs atbild par izglītības iestādes darbību un tās rezultātiem, par dažādu normatīvo aktu ievērošanu, kā arī par intelektuālo, finanšu un materiālo līdzekļu racionālu izmantošanu iestādē. Par pēdējo iestādes vadītājs savu pilnvaru ietvaros lemj patstāvīgi, līdz ar to saglabājot savu autonomiju.
Ko par iestādes vadītāja pienākumiem saka normatīvie akti? Konkrētāk vispārējo izglītības iestāžu atbildību un līdz ar to arī skolu direktoru pienākumus nosaka Vispārējās izglītības likuma 11.pants. Atbilstoši tam direktors ir atbildīgs par:
Izglītības iestādes vadītājam ir pienākums arī nodrošināt izglītības iestādes padomes izveidošanu un darbību. Tādējādi izglītības iestādes vadītājam arī vienu reizi mācību gadā jāsniedz padomei atskaite par izglītības procesu un tā rezultātiem, kā arī par izglītības iestādes darba organizācijas apstākļiem. Izglītības iestādes vadītājam ir jānodrošina skolai piekļuve bibliotēkas, informācijas un karjeras attīstības atbalsta pakalpojumiem.
Tāpat skolu direktors ir tas, kurš apstiprina mācību programmu, ja mācību priekšmetu vai kursu programmas ir tiesības izstrādāt vai izraudzīties šīs programmas īstenojošiem pedagogiem atbilstoši izglītības programmai. Vispārējo izglītības iestāžu vadītājs nosaka arī, piemēram, mācību stundas ilgumu. MK noteikumi Nr.363 "Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveides kārtību" skaidri definē, ka pedagogiem sava profesionālā kvalifikācijas pilnveide ir jāplāno kopā ar izglītības iestādes vadītāju, kurā pedagogs veic pedagoģisko darbību. Līdz ar to arī normatīvie akti apstiprina direktora patstāvību un to, ka viņš būtībā ir atbildīgs par visu skolā.
Izglītības iestādes vadītājs – galvenais atbildīgais par drošību iestādē
Kontekstā ar direktora pienākumiem svarīgi arī atminēties, ka pagājušogad striktāk tika noteikta izglītības iestādes atbildība bērnu drošības jautājumos. Izglītības iestādes vadītāja pienākumi un atbildība drošības jautājumos noteikta MK noteikumus Nr.1338 "Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos". Atbilstoši tiem, skolu direktoram sadarbojoties ar iestādes dibinātāju, ne retāk kā reizi mācību gadā ir pienākums organizēt apskati, lai novērtētu izglītības iestādes atbilstību drošības prasībām, ja atbildīgā uzraudzības institūcija nav veikusi pārbaudi pēc savas iniciatīvas. Skolas direktora pienākums ir sadarbībā ar skolas dibinātāju nodrošināt, lai izglītības iestādē atbilstoši normatīvo aktu prasībām tiktu ievērotas higiēnas prasības, kā arī civilās aizsardzības, ugunsdrošības un darba aizsardzības normas. Šie ir tikai daži no izglītības iestāžu vadītāja pienākumiem, kas atrodami MK noteikumos Nr.1338.
Kas ieceļ amatā un atceļ skolu direktoru?
Vispārējās izglītības likuma 11.pants skaidri pasaka, ka vispārējās izglītības iestādes vadītāju pieņem darbā un no darba atbrīvo attiecīgās izglītības iestādes dibinātājs. Līdz ar to vispārējās izglītības skolas, izņemot privātās, ir pašvaldību dibinātas, savukārt par profesionālās izglītības iestādēm atbild IZM. Jautājums par to, vai vajadzētu palielināt IZM ietekmi arī pār vispārējo skolu direktoriem, aktualizējās maija sākumā. Tomēr LIVA prezidents A.Dementjevs norāda, ka šis jautājums ir ļoti strīdīgs un ir vairāki savstarpēji pretrunīgi, bet spēcīgi argumenti – kam vajadzētu iecelt un atcelt skolu direktorus. "Latvijā šai jautājumā ir dažāda pieredze – kādreiz skolu direktoru iecēla Izglītības ministrija. Jautājums, ko esmu runājis arī IZM ir, vai tik mazā valstī, kā Latvija, šī funkcija būtu jānodod katrai pašvaldībai vai labāk, ka tā būtu ministrija, jo tad būtu vienota pieeja visā Latvijā. Tas ir arguments par labu šim modelim, jo vieglāk būtu šo procesu koordinēt. No otras puses, droši vien, ka katra pašvaldība labāk zina gan savas skolas, gan direktoru, gan skolotājus. Tādā ziņā varbūt labāk ir pašreizējais modelis."
Uz jautājumu, vai tas, ka šobrīd skolu direktorus ieceļ pašvaldība, rada kādas problēmas, A.Dementjevs norāda: "Droši vien, ka nē. Protams, ir daži precedenti, kad pašvaldība mēģina manipulēt ar skolu direktoriem, ir arī tiesas prakse šajā jautājumā. Tomēr demokrātiskā valstī tas ir pieņemams, tāpēc jau arī ir attiecīgie instrumenti, ar ko to risināt – ar tiesas palīdzību utt."
IKVD akcentē, ka šobrīd saskaņā ar Izglītības likuma 28.pantu izglītības iestāde ir patstāvīga savā darbībā. Vienlaikus Izglītības likuma 30.panta pirmajā un otrajā daļā noteikta izglītības iestādes vadītāja atbildība un patstāvība lēmumu pieņemšanā.
Jāņem gan vērā, ka normatīvie akti noteic, ka valstij tomēr ir iespēja iejaukties skolas vadības darbā, jo atbilstoši Izglītības likuma 14.pantam Ministru kabinets ir tas, kas nosaka kārtību un vērtēšanas nosacījumus valsts un pašvaldību izglītības iestāžu (izņemot augstskolas un koledžas) vadītāju un pašvaldību izglītības pārvalžu vadītāju amatu pretendentu atlasei. Savukārt atbilstoši likuma 15.pantam IZM ir tiesīga arī ierosināt pašvaldību izglītības iestāžu vadītāju atbrīvošanu no darba.
Arī IKVD saskaņā ar šobrīd spēkā esošo Izglītības likuma 20.pantu ir tiesīgs:
Līdz ar to nevar teikt, ka skolas kā iestādes ir pilnīgi autonomas. Tiesa, ieteikumi ir vairāk rekomendācijas formā. IKVD informē, ka gadījumos, ja izglītības iestādes vadītājs nevēlas sadarboties ar Kvalitātes dienestu vai arī nepilda uzdotos uzdevumus, dienests lūdz pašvaldībai izvērtēt konkrētā direktora rīcību un iesaistīties jautājuma risināšanā vai arī izvērtēt izglītības iestādes vadītāja atbilstību ieņemamajam amatam. IKVD norāda, ka pašvaldības ir reaģējušas uz Kvalitātes dienesta lūgumu, izvērtējot sniegto informāciju un pieņemot lēmumu arī par izglītības iestādes vadītāja atbrīvošanu no ieņemamā amata. Bijuši arī atsevišķi gadījumi, kad pašvaldība, izmantojot savas tiesības, nav ņēmusi vērā Kvalitātes dienesta ieteikumu.
Tomēr IKVD norāda arī uz to, ka ar izglītības iestādes vadītājiem var tikt pārtrauktas darba tiesiskās attiecības vai arī viņi var tikt atstādināti no amata pienākumu pildīšanas, ja tiek konstatēts, ka nav ievēroti Izglītības likuma 50.pantā noteiktie ierobežojumi personai strādāt par pedagogu vai arī Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72.panta piektajā daļā definētie ierobežojumi par to, kura persona var strādāt vietās, kurās uzturas bērni.
Turpmāk tiks vērtēta vadītāju profesionālā darbība
2013.gada 7.augustā stājās spēkā Izglītības likuma 14.panta grozījumi, kuru mērķis ir ieviest valsts un pašvaldību izglītības iestāžu (izņemot augstskolas un koledžas) vadītāju profesionālās darbības novērtēšanu un izveidot vienotu novērtēšanas sistēmu valstī. IKVD informē, ka šobrīd ir sagatavots Ministru kabineta noteikumu projekts "Kārtība, kādā akreditē izglītības iestādes un eksaminācijas centrus, vispārējās un profesionālās izglītības programmas, un novērtē valsts un pašvaldību izglītības iestāžu vadītāju profesionālo darbību", kura mērķis ir novērtēt iestāžu vadītāju kompetenci.
Šis MK noteikumu projekts paredz skolu direktoru novērtēšanu kārtējā akreditācijas procesā. Iestādes vadītāju, t.sk. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāju, novērtēšana notiks ne retāk kā reizi sešos gados (izņemot tos iestādes vadītājus, kuri stājušies amatā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā, jo viņu novērtēšana notiks pēc diviem gadiem. Savukārt pašvaldības dibināto interešu izglītības iestāžu, kā arī iestāžu, kuras īsteno pieaugušo neformālās izglītības programmas, iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanu nodrošinās iestādes dibinātājs).
Valsts un pašvaldību izglītības iestāžu vadītāju novērtēšanas rezultāti tiks izmantoti par pamatu lēmumam par izglītības iestādes vadītāja atbilstību ieņemamajam amatam. Novērtēšanas rezultātus varēs ņemt vērā, veicot izglītības iestādes vadītāja materiālo stimulēšanu, kas noteikta Izglītības likuma 30.pantā.
"Es domāju, ka tā vēl ir mūsu vēsturiskā atmiņa, ka tas ir skolas kolektīvs un direktors vienmēr aizstāvēs tikai skolotāju un nav vērts pie viņa griezties."
MK noteikumu projektā paredzēta vienota iestādes vadītāja novērtēšanas un iestādes vai izglītības programmas akreditācijas kārtība. Piesakoties akreditācijai vai iestādes vadītāja novērtēšanai, izglītības iestādes dibinātājam vai iestādes vadītājam Kvalitātes dienestā jāiesniedz pēc vienotas struktūras un noteiktajām prasībām sagatavots pašnovērtējuma ziņojums.
MK noteikumu projektā iestādes vadītāja profesionālās darbības vērtēšana paredzēta līdzīgi kā akreditācijas procesā – četros kvalitātes vērtējuma līmeņos, nosakot vērtējamās jomas atbilstošo kritēriju kvalitātes vērtējuma līmeni. Lai novērtētu iestādes vadītāja profesionālo darbību vai vērtētu iestādes darbības vai izglītības programmas īstenošanas kvalitāti, MK noteikumu projektā paredzēta vienota iestādes vadītāja novērtēšanas un iestādes vai izglītības programmas akreditācijas procesa organizēšana un lēmuma pieņemšana.
Lēmumu pieņemšanas procesa secība ir šāda:
IKVD informē: ievērojot apstākli, ka dienestam nepieciešams veikt vienotu ekspertu atlasi un to apmācību, kā arī pilnveidot metodiku par iestādes vadītāja novērtēšanas kritērijiem, MK noteikumu projektā minētais regulējums par iestādes vadītāja profesionālās darbības novērtēšanu stāsies spēkā 2015.gada 1.janvārī.
No direktora nav jābaidās
Kopumā 2013.gadā Kvalitātes dienesta Uzraudzības departaments saņēmis un kopumā izskatījis 600 iesniegumu no 717 iesniedzējiem, t.i., izglītojamo vecākiem un to pārstāvjiem, izglītojamiem, juridiskām un fiziskām personām.
Kopumā šajos iesniegumos tika definēti 1326 problēmjautājumi, no kuriem 182 jautājumi bija saistīti ar izglītības iestādes vadītāja pienākumu pildīšanu, t.sk. izglītības iestādes iekšējo normatīvo aktu neatbilstību ārējo normatīvo aktu prasībām, rīkojuma dokumentu neatbilstību normatīvo aktu prasībām, izglītojamo, pedagogu un vecāku tiesību un pienākumu ievērošanas nenodrošināšanu. Lielākā daļa no tiem apstiprinājās.
Izskatot iesniegumus, Kvalitātes dienests secina, ka daudzus jautājumus jau sākotnēji ir iespējams atrisināt izglītības iestādē. Tomēr praksē situācija ir citāda, jo visbiežāk problēmu pamatā ir savstarpējās komunikācijas trūkums starp konfliktā iesaistītajām pusēm, t.i., starp pedagogu un izglītojamo, starp izglītojamā vecāku un pedagogu, starp pedagogu un izglītības iestādes vadītāju.
LIVA prezidents A.Dementjevs nevēlēšanos sadarboties ar skolas vadību skaidro ar iepriekšējo pieredzi un priekšstatiem, kas mūsos, iespējams, joprojām ir aktīva. "Es domāju, ka tā vēl ir mūsu vēsturiskā atmiņa, ka tas ir skolas kolektīvs un direktors vienmēr aizstāvēs tikai skolotāju, tāpēc nav vērts pie viņa griezties. Tomēr direktors ir atbildīgs, lai risinātu konfliktus momentāni," norāda LIVA prezidents.
IKVD gan saprot arī vecāku vai skolēna vēlmi neievērot subordinācijas principu un uzreiz vērsties ar problēmu augstākstāvošā institūcijā, jo visbiežāk šādi rīkojas tas vecāks vai izglītojamais, kas ir bezizejas situācijā, jo izglītības iestādē nav sadzirdēts.
Līdz ar to var secināt, ka no direktora nevajadzētu baidīties, bet gan informēt to par problēmu. Tikai tādā gadījumā, ja direktors tiešām to ignorē, meklēt palīdzību atbildīgajās iestādēs.
