Vienprātīgs lēmums: mazāk deputātu - kvalitatīvāks domes darbs

Likuma grozījumu pamatojums - nodrošināt profesionālu un efektīvu pašvaldības iedzīvotāju pārstāvniecību novada domē. Janvārī Saeimas deputāti pirmajā lasījumā noraidīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) virzīto likumprojektu par deputātu skaita samazināšanu visās pašvaldībās. Priekšlikums paredzēja: ja novadā dzīvo līdz 5000 cilvēku, tad  13 vietā ievēlami ir deviņi deputāti, ja līdz 20 000 - 11 deputāti. Ja reģistrēto iedzīvotāju skaits ir no 20 001 līdz 50 000, tad ievēlē 13; ja vairāk nekā 50 000, tad – 15 deputātus.

LV portāls jautā: Kāda nozīme, jūsuprāt, ir deputātu skaita samazinājumam, un vai tas nepieciešams arī lielākās pašvaldībās?
 

Mazajās pašvaldībās, kuru teritorijā iedzīvotāju skaits ir līdz 5000, bija nepieciešams samazināt deputātu skaitu. Ir daudzas ļoti mazas pašvaldības, kurās iedzīvotāju skaits nesasniedz pat 2 tūkstošus, un 13 deputāti ir par daudz. Ir ļoti grūti sastādīt kandidātu sarakstus, un tad, kad šīs domes tiek ievēlētas, grūti ir ar tām strādāt. Jo viens deputāts pārstāv salīdzinoši ļoti mazu iedzīvotāju skaitu.

Līdz 2008.gadam, kad notika administratīvi teritoriālā reforma, jau bija noteikts, ka pašvaldībās, kuru iedzīvotāju skaits ir līdz 4 tūkstošiem, ir ievēlami deviņi deputāti. Reformas noteikums bija arī tāds, ka Latvijā nevar izveidoties pašvaldības, kurās iedzīvotāju ir mazāk par četriem tūkstošiem. Tomēr arī pēc reformas ir diezgan daudz šādu pašvaldību (25-30), turklāt 19 no tām palikušas bijušo pagastu robežās. Tādējādi tur nav vajadzīgs šis palielinātais deputātu skaits; šīs pašvaldības sekmīgi var darboties ar deviņiem deputātiem.

Noteikti ir jārisina arī jautājums par deputātu skaitu lielākās pašvaldībās. Bet pirmām kārtām no aplūkojamo pašvaldību loka ir "jāizceļ" Rīga: pašlaik esam nonākuši situācijā, kur vienāds regulējums attiecas uz galvaspilsētu, kur ir ļoti liela pašvaldība, un, piemēram, uz Baltinavu, kur ir aptuveni tūkstotis iedzīvotāju.

Ir skaidrs, ka Rīgai vajadzīgs savs īpašs likums, kurā deputātu skaits tiks modelēts atbilstoši galvaspilsētas vajadzībām. Jādomā par deputātu skaitu arī citās pašvaldībās, jo, piemēram, novados, kur ir nedaudz vairāk par 5 tūkstošiem iedzīvotāju, ir 15 deputātu, un tas arī ir par daudz.

Tā nu tas ir iznācis, jo mums mazliet bija problēmas sadarbībā ar VARAM: likumu grozījumu projekts Saeimā nonāca tikai janvārī, un grozījumus, kas būtiski ietekmē pašvaldību darbu, mēs nevarējām pieņemt tik vēlu. Vēlēšanas tiek izsludinātas 1.martā, vēlēšanu kampaņa sākās 1.februārī, bet mēs februāra vidū pieņemtu likuma grozījumus, kas samazinātu deputātu skaitu pārējās pašvaldībās...

No tām saņemtie viedokļi ir ļoti dažādi, un mums nebija laika atrast kopsaucēju. Saeimā atrodas divi likumprojekti – viens par mazajām pašvaldībām, ko galīgajā lasījumā pieņēmām 14.februārī, un otrs, ar kuru strādāsim ilgākā laika posmā. (Saeimas deputāti 14.februārī pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja likumprojektu, kas paredz samazināt deputātu skaitu pēc 2017.gada pašvaldību vēlēšanām pārējās novadu domēs – red.)
 

Pirms administratīvi teritoriālās reformas 2009.gadā mazajās pašvaldībās ar iedzīvotāju skaitu līdz 5 tūkstošiem bija septiņi vai deviņi deputāti, pēc reformas - trīspadsmit, kaut gan daudzi novadi nemaz neapvienojās, bet palika līdzšinējā pagasta teritorijā, pieņemot novada nosaukumu. Tādi mazo pašvaldību grupā (ar iedzīvotāju skaitu līdz 5000) ir, piemēram, Alsungas, Baltinavas, Cesvaines, Mālpils, Sējas un Skrīveru novadi.

Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā paredz, ka šajos mazajos novados deputātu skaits tiks mazināts no 13 uz deviņiem.

Deputātu skaita samazināšana veicinās jaunu pieeju un politisko kultūru pašvaldību pārvaldē, jo mazākam skaitam deputātu būs jāpārstāv visu novada iedzīvotāju, nevis tikai atsevišķu novada teritoriālo vienību intereses. Palielinoties konkurencei uz domes deputāta amatu, vēlētāju mandāts kļūs augstvērtīgāks un līdz ar to tiks veicināta arī kvalitatīvāka interešu pārstāvība.

Likuma grozījumi, kas attiecas tikai uz mazajām pašvaldībām, ietekmē novadus, kuros kopumā dzīvo tikai apmēram 5% Latvijas iedzīvotāju. 

Pašvaldību deputātu skaita izmaiņas nav jautājums par skaitļiem, bet gan par principu, par rīcībspējīgām, efektīvi pārvaldītām pašvaldībām, kurās katrs deputāts strādā visa novada, nevis atsevišķu tā teritoriju interesēs. 

Un vēl – viens no likuma grozījumu iemesliem bija arī vajadzība labot teritoriālās reformas laikā pieļauto kļūdu, ka daudzviet deputātu skaits tika palielināts, bet novads tika izveidots uz tā paša vecā pagasta bāzes. Šādas pašvaldības ir ne tikai starp mazajiem novadiem, bet arī starp vidējiem un lieliem - Ropaži, Stopiņi, Ādaži, Carnikava, Salaspils, Olaine, Ķekava – tā varētu turpināt vēl un vēl.

Joprojām uzskatu, ka deputātu skaita samazināšana ir vajadzīga ne tikai mazajos novados, bet arī pārējos, jo pretējā gadījumā grozījumi nesasniegs savu sākotnējo mērķi - veicināt efektīvāku darbu pašvaldībās. Turklāt, ja deputātu skaits tiktu mazināts tikai mazajos novados, tad var izveidoties situācija, ka, piemēram, Dundagas novadā ar nepilniem 4700 iedzīvotājiem ir deviņi deputāti, bet Jēkabpils novadā, kur ir 5500 iedzīvotāju, būs jau 15 deputāti. Līdz ar to starp šiem novadiem izveidosies neproporcionāla deputātu skaita starpība.
 

Mūsu pašvaldības teritorijā dzīvo 1600 iedzīvotāju. Šo deputātu skaita samazināšanu atbalstu kaut vai tādēļ, ka ir milzīga atšķirība – cik daudz iedzīvotāju ir uz vienu deputātu lielākās pašvaldībās un cik – mazākās. Liels deputātu skaits, pirmkārt, samazina "vidējā" deputāta kvalitāti, bet, ja tā ir zema, domes darbs nav pietiekami augstvērtīgs.

Alsunga ir viena no tām pašvaldībām, kura arī pēc teritoriālās reformas palika iepriekšējās viena pagasta robežās, jo nemaz nebija cita varianta. Ar mazāku deputātu skaitu paaugstināsies gan darba kvalitāte, gan būs vieglāk pieņemt lēmumus. Ceru, ka tad domes sēdes būs īsākas, ar auglīgākām un koncentrētākām diskusijām un darbība līdz ar to operatīvāka. Tas ir atkarīgs arī no daudziem citiem faktoriem, bet ļoti svarīgs, protams, ir deputātu skaits.

Kā mazs novads Alsunga jūtas ļoti labi, mums ir vērā ņemama ekonomiskā attīstība, pēdējos trijos gados būtiski palielinājušies iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumi, kas ļauj mums īstenot dažādus projektus. Trijos gados ar Eiropas Savienības un valsts budžeta finansējumiem novadam esam piesaistījuši aptuveni miljonu latu, neskaitot pašvaldības līdzfinansējumu. Manuprāt, tik mazai pašvaldībai tas ir labs rādītājs.

Ir radītas arī jaunas ražotnes, taču, ņemot vērā jaunās vēsmas Nacionālajā attīstības plānā, kur paredzēta Eiropas naudas koncentrēšana noteiktās ģeogrāfiskās vietās, grūti spriest, kāda būs nākotne. Bet pēdējie gadi, par spīti krīzei gan Eiropā, gan Latvijā, Alsungai ir bijuši veiksmīgi.
 

Iedzīvotāju skaita ziņā mūsu pašvaldība, kas apvieno Dundagu un Kolku, ir tuvu 5 tūkstoš iedzīvotāju skaita robežai. Esam to pašvaldību lokā, kurās turpmāk būs deviņi deputāti. Es, tāpat kā novada domes deputāti, šos likuma grozījumus atbalstu. Mēs nesaskatām nepieciešamību pēc 13 deputātiem. Labāk mazāk, bet, kā mēdz teikt, lai ir labākie no labākajiem.

Šajā sasaukumā domei ir jau trešais priekšsēdētājs, un viens no cēloņiem varētu būt arī deputātu uzskatu dažādība un nesaskaņas. 

Izskan viedokļi, ka mazās pašvaldības vajadzētu pievienot lielajām, taču tam pamatojumu neredzu. Nekad mums nav bijis tik daudz investīciju kā pēdējos gados un šogad – Dundagas pils pagalma rekonstrukcija, skolas un stadionu atjaunošana, tūdaļ noslēgsies ūdenssaimniecības projekta otrā kārta Dundagā un sāksies pirmā kārta Kolkas centrā. Ieplānota arī vērienīga Dundagas brīvdabas estrādes būvniecība.