VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
05. jūnijā, 2012
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
TĒMA: Pirmsskola
1
1

Vai vecākiem ir tiesības izvēlēties bērnudārzu?

Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Evisa Stankus: „Ja pašvaldība PII izvēlēsies konkursa kārtībā, tas novedīs pie tā, ka pašvaldība neņems vērā vecāku vēlmes un varēs izvēlēties tādus privātos PII, kuros vecāki nemaz nevēlas savus bērnus vest.”

Aicinām vecākus izteikt viedokli, kāds pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamības variants viņiem šķiet vislabākais.

Ministru kabineta Demogrāfisko lietu padomē ir izveidota darba grupa par pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamību pašvaldībās. Grupā piedalās pārstāvji no 11.Saeimas, Labklājības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Samariešu apvienības, vecāku iniciatīvas grupas "Nauda seko bērnam", kā arī pieaicinātie pārstāvji no Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Rīgas domes.

Darba grupas mērķis ir radīt valstī atbalsta sistēmu, lai visiem bērniem no pusotra gada vecuma ir līdztiesīgi pieejama, nodrošināta un finansēta pirmsskolas izglītības iestāde (PII). Līdz ar to vecāki pēc bērna kopšanas atvaļinājuma beigām varētu ātrāk atsākt strādāt, un šī drošība par atgriešanos darba tirgū veicinātu dzimstību, turklāt PII ir būtisks solis bērna attīstībā un socializācijā.

2011.gadā Latvijā vecumā no 1,5 līdz 6 gadiem bija 134 tūkstoši bērnu, no 1,5 līdz 4 gadiem - 92,2 tūkstoši. 90,8 tūkstoši no viņiem apmeklē bērnudārzu, 11,8 tūkstoši reģistrēti rindā, bet 31,4 tūkstoši vecāku nav izteikuši vēlmi, lai viņu bērns apmeklētu bērnudārzu.

"Rindā uz bērnudārzu gaida 11 800 bērni, nevis 34 tūkstoši, kā bija pieņemts līdz šim."

Darba grupa secinājusi, ka līdzšinējā uzskaite par bērniem, kas reģistrēti rindā uz vietu pirmsskolas izglītības iestādēs, ir neprecīza. Rindā uz bērnudārzu gaida 11 800 bērni, nevis 34 tūkstoši, kā bija pieņemts līdz šim. Kritiskākā situācija ir Rīgā un Pierīgas pašvaldībās. Kopumā Latvijā pirmsskolas izglītību nodrošina 978 bērnudārzi, no tiem 874 ir pašvaldību, bet 104 – privātie.

Darba grupa ir konstatējusi vairākas problēmas:

  • Daļai bērnu PII pakalpojumi vispār nav pieejami.
  • Vienā pašvaldībā deklarēto bērnu vecākiem tiek prasīta būtiski atšķirīga samaksa par PII pakalpojumu.
  • Pašreizējais normatīvais regulējums neparāda patiesās bērna izmaksas PII.
  • Joprojām netiek pildīts Izglītības likumā un Saeimas skaidrojumā noteiktais pienākums nodrošināt bērniem no pusotra gada vecuma vietu PII.

Darba grupa piedāvā trīs risinājumus rindu samazināšanai. Visos variantos ir paredzēts, ka valsts sāks līdzfinansēt arī pusotrgadīgo līdz četrgadīgo bērnu PII pedagogu algas.

Pirmajā variantā ir paredzēts valsts līdzfinansējums, kā arī priekšlikums, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) ir jāpārrauga, vai pašvaldības ievēro likumā noteikto prasību nodrošināt visiem bērniem PII, ja vecāki ir izteikuši šādu vēlmi. Šis variants ļauj pašvaldībai pašai izvēlēties risinājumu, kā to izdarīt: piedāvāt pašvaldības izglītības iestādes vai slēgt līgumus ar privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm.

Otrajā variantā arī paredzēta VARAM pārraudzība un valsts līdzfinansējums, bet papildus ir noteikts, ka "nauda seko bērnam". Visiem pašvaldības teritorijā deklarētajiem bērniem līdz pakalpojuma sniedzējam seko vienāds naudas apjoms neatkarīgi no tā, kas ir PII īpašnieks. Nauda seko arī, norēķinoties ar citām pašvaldībām.

"Ja pašvaldība PII izvēlēsies konkursa kārtībā, tā varēs izvēlēties tādus privātos PII, kuros vecāki nemaz nevēlas savus bērnus vest."

Manuprāt, šis priekšlikums ir ļoti labs, bet būtiskas problēmas varētu radīt iespējamā pašvaldības ietekme. Proti, piedāvātais risinājuma variants paredz: ja pašvaldība nespēs nodrošināt vietas PII, nepieciešamības gadījumā tā varēs veikt publisko iepirkumu un rezultātā noteikt pakalpojumu sniedzēju loku, kas atbildīs pašvaldības izvirzītajām prasībām un kura sniegtos pakalpojumus pašvaldība apmaksās. Savukārt vecāki varēs savus bērnus vest tikai uz konkursā uzvarējušajām privātajām PII, kas, manuprāt, rada papildu korupcijas riskus. Turklāt iepirkums būs jāveic tikai tad, ja pašvaldība pati nevarēs nodrošināt vietas. 

Man šis variants liekas nepieņemams šādu iemeslu dēļ:

  • Mūsu ģimenē ir pieredze - pašvaldība manam bērnam piedāvāja vietu pašvaldības PII, kas atradās 5 km no mūsu mājām un nokļūt tajā ar sabiedrisko transportu nebija iespējams. Ņemot vērā šos apstākļus, atteicāmies no pašvaldības  pakalpojuma un izvēlējāmies privāto PII. Diemžēl pašvaldības līdzfinansējums uz šo privāto PII nesekoja.
  • Manuprāt, ja pašvaldība PII izvēlēsies konkursa kārtībā, tas novedīs pie tā, ka pašvaldība neņems vērā vecāku vēlmes un varēs izvēlēties tādus privātos PII, kuros vecāki nemaz nevēlas savus bērnus vest. Pierādījums tam ir šā brīža situācija Rīgā, kur vecākiem šobrīd ir iespēja vest savus bērnus uz privātajiem PII, ar kuriem Rīgas dome ir noslēgusi deleģēšanas līgumu. Tomēr šīs vietas vēl joprojām nav aizpildītas, jo vecāki paši grib izvēlēties, kura PII ir vispiemērotākā viņu bērnam.
  • Šis variants būtiski mazinās vecāku iespējas izvēlēties pieņemamāko pedagoģisko pieeju PII, neveicinās PII daudzveidību, pedagoģiskā snieguma un PII pakalpojuma kvalitātes uzlabošanu, vajadzību pašvaldībām efektīvāk izmantot nodokļu maksātāju naudu.

Trešais variants arī paredz valsts atbalstu un VARAM pārraudzību. Šis variants, manuprāt, ir vislabvēlīgākais vecākiem, jo tajā tiek paredzēta vecākiem iespēja brīvi izvēlēties PII pēc vietas, pakalpojuma kvalitātes, pedagoģiskās pieejas, kā arī izvēlēties pašvaldības vai privāto pakalpojuma sniedzēju. Šajā variantā noteikts, ka pašvaldība nodrošina vienādu finansējumu privātajā PII arī gadījumā, ja pašvaldības PII ir brīvas vietas, savukārt vecāku līdzmaksājums privātajos PII, piemaksājot tikai starpību, netiek regulēts un PII saņem naudu tikai tad, ja šo pakalpojumu savam bērnam izvēlas vecāks. Man šis šķiet labākais variants, jo:

  • iepirkuma procedūra nav jāveic, līdz ar to mazinās korupcijas risks;
  • finansiālais risks ir pakalpojuma sniedzēja ziņā;
  • veidosies dažādu pedagoģisko pieeju un pakalpojuma ziņā daudzveidīgāks PII piedāvājums;
  • kopumā PII uzlabosies kvalitāte;
  • pašvaldības efektīvāk izmantos nodokļu maksātāju naudu.

Vēlos pievērst vecāku uzmanību tam, ka Demogrāfisko lietu padome vēlas vairāk aktualizēt otro piedāvāto variantu un vēlāk pāriet uz padomes piedāvāto trešo variantu. Biedrība "Latvijas Vecāku kustība" plāno izteikt savu viedokli jautājumā, kurš no piedāvātājiem variantiem vecākiem būtu vispiemērotākais, tāpēc lūdzam arī Jūs izteikt savu viedokli komentāros pie šīs publikācijas vai rakstot vai zvanot LVK valdes loceklei Evisai Stankus (e-pasts: evisa.stankus@gmail.com, telefons: 26188368).

Tāpat būšu priecīga dzirdēt Jūsu viedokli, kāpēc tik daudzi vecāki izvēlas bērnus tomēr nevest uz PII, jo nevēlamies piekrist viedoklim, ka vecāki neizvēlas šo pakalpojumu tikai garo rindu dēļ.
***
Šajā publikācijā paustais autora viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
1
Pievienot komentāru
Konkurēt par kvalitāti, nevis nodokļiem. Saruna par Latvijas attīstības scenārijiem
Baltijas valstīm nevajadzētu savstarpēji konkurēt par nodokļiem, bet tā vietā vienoties par līdzīgām nodokļu likmēm, kā tas ir Ziemeļvalstīs, izņemot Islandi. Šīs valstis sacenšas par pavisam citām lietām – infrastruktūras, cilvēkkapitāla kvalitāti u. tml. Arī Baltijas valstīm būtu nepieciešams draudzīgi konkurēt par kvalitāti, nevis nodokļiem.
Daunis Auers
Latvijas stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūta (domnīcas “LaSER”) valdes priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes profesors, Eiropas un Baltijas valstu politikas, politisko risku un ekonomikas konkurētspējas pētnieks
Pirms 2 dienām, Politika

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI