Pašvaldības finansējumam, lai cik liels vai mazs tas būtu, bērnam jāseko arī uz privāto bērnudārzu.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Kopš 2011. gada 3. augusta Vispārējās izglītības likuma 21. pants nosaka, ka vietējās pašvaldības savā administratīvajā teritorijā nodrošina vienlīdzīgu pieeju pirmsskolas izglītības iestādēm bērniem jau no pusotra gada vecuma. Saeimai un Izglītības un zinātnes ministrijai līdz šim bija atšķirīgs šā panta skaidrojums. Tomēr beidzot likumdevējs ir devis skaidru atbildi, ko nozīmē "vienlīdzīga pieeja pirmsskolas izglītības iestādēm".
Kā tapa grozījumi
Saeimā skatot likumprojektu "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" otrajā lasījumā, Izglītības, kultūras un zinātnes komisija iesniedza divus priekšlikumus. Viens no tiem bija vienlīdzīgas pieejas nodrošināšana pirmsskolas izglītības iestādēs bērniem no pusotra gada vecuma.
Saeimas sēdē, apspriežot likumprojektu, komisijas vārdā deputāte Ina Druviete uzsvēra: "Šim likumprojektam ir iesniegti divi priekšlikumi izskatīšanai otrajā lasījumā, un abus priekšlikumus komisija ir atbalstījusi vienbalsīgi. Pirmais priekšlikums ir politiska izšķiršanās par valsts atbalstu pirmsskolas izglītībai. Pagaidām ir runa par politisku atbalstu, vēl ne finansiālu, bet arī visgarākais ceļš sākas ar pirmo soli. Mūsu komisijas priekšlikums ir šāds: vietējās pašvaldības savā administratīvajā teritorijā nodrošina vienlīdzīgu pieeju pirmsskolas izglītības iestādēm bērniem no pusotra gada vecuma. Pagaidām – vienlīdzīgu pieeju. Bet visi kopā domāsim arī par lielāku atbalstu ģimenēm!"
"Pašvaldības finansējums pirmsskolas izglītībai sadalāms vienlīdzīgi visiem bērniem un seko uz bērnudārzu neatkarīgi no tā, vai tā ir pašvaldības vai privāta iestāde."
Savukārt Saeimas deputāts Raivis Dzintars sēdes debatēs precizēja: "Lietas būtība ir vienkārša. Pašlaik, pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, ir apmēram 34 tūkstoši bērnu, kuru vecākiem lielajās pilsētās ir problēma – rindas uz bērnudārziem. Ir daļa bērnu, kuriem ir paveicies tikt pašvaldību bērnudārzos un šos pakalpojumus saņem tikpat kā bez maksas, bet citiem, kas ir rindās, šiem nosauktajiem 34 tūkstošiem, par iespēju iegūt līdzīgu pakalpojumu privātajos bērnudārzos ir no savas kabatas jāmaksā 200, 300 vai vēl vairāk latu mēnesī. Priekšlikums paredz likumā iestrādāt vienlīdzīgas pieejas principu attiecībā uz licencētiem bērnudārziem, tātad gan privātiem, gan pašvaldību bērnudārziem. Tas attiektos uz visiem bērniem no pusotra gada vecuma, tā pašvaldības mudinot, ja nepieciešams, ieviest principu "Nauda seko bērnam", un novērstu šo dzimstību bremzējošo un klaji nevienlīdzīgo sistēmu."
Ministrija grozījumus iztulko citādi
Augusta vidū novadu un republikas pilsētu izglītības pārvalžu un izglītības speciālistu seminārā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) grozījumus skaidroja pavisam citādi. Proti, pašvaldībām bērnam no pusotra gada vecuma ir jānodrošina tikai iespēja pieteikties uz rindu pašvaldības bērnudārzā. Tas, protams, bija pretrunā ar iepriekš pausto Saeimas informāciju un padarīja likuma grozījumus bezjēdzīgus. IZM informēja: "Pašvaldības obligāts pienākums nodrošināt bērnu ar pirmsskolas izglītību ir tikai tiktāl, cik tas attiecas uz bērnu no piecu gadu vecuma obligātu sagatavošanu pamatizglītības ieguvei. Atlikušās brīvās vietas pašvaldība var piedāvāt jaunākiem bērniem. Šādos apstākļos, ņemot vērā to, ja bērniem, kuri jaunāki par pieciem gadiem, brīvo vietu pirmsskolas izglītības iestādē nepietiek, ir pieļaujams pašvaldībai reģistrēt bērnus rindā."
"Atšķirīgā likuma normas traktējumā vainojama nepilnvērtīgā komunikācija starp IZM darbiniekiem jeb ministrijas juristu neprecīzais skaidrojums saviem speciālistiem."
Dīvaino IZM skaidrojumu pamanīja vecāku iniciatīvas grupa "Nauda seko bērnam", kas lūdza Saeimas kā likumdevēja skaidrojumu jaunpieņemtajai normai.
13. septembrī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, tiekoties gan deputātiem, gan IZM pārstāvjiem, juristiem, vecāku un privāto pirmsskolas izglītības iestāžu pārstāvjiem, tika noskaidrots, ka atšķirīgā likuma normas traktējumā vainojama nepilnvērtīgā komunikācija starp IZM darbiniekiem jeb ministrijas juristu neprecīzais skaidrojums saviem speciālistiem.
Saeimas komisija skaidro, ko nozīmē likuma norma
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti, atbildot uz Izglītības un zinātnes ministrijas lūgumu sniegt komisijas viedokli par likumdevēja mērķi, grozot Vispārējās izglītības likumu, atkārtoti uzsvēra parlamenta gribu nodrošināt vienlīdzīgu pieeju pirmsskolas izglītības iestādēm bērniem no pusotra gada vecuma.
"Saeima jau vasarā atbalstīja komisijas priekšlikumu, Vispārējās izglītības likuma 21.pantā iestrādājot principu, ka pašvaldībām savā teritorijā jānodrošina vienlīdzīga pieeja pirmsskolas izglītības iestādēm visiem bērniem no pusotra gada vecuma," skaidro komisijas priekšsēdētāja I. Druviete. "Šis princips ir nozīmīga politiskā izšķiršanās. To atbalstot, deputāti vēlas redzēt, ka pašvaldības finansējums, lai cik liels vai mazs tas būtu, bērnam seko arī uz privāto bērnudārzu," uzsver Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja. Tas nozīmē, ka esošais pašvaldības finansējums pirmsskolas izglītībai sadalāms vienlīdzīgi visiem bērniem un seko uz attiecīgo bērnudārzu neatkarīgi no tā, vai tā ir pašvaldības vai privāta iestāde.