Normatīvo aktu oficiālā publikācija Polijā un Norvēģijā

Foto: Māris Kaparkalējs, LV portāls

"Redakcija, kas nodrošina normatīvo aktu publikāciju "Monitor Polski" (angliski – Official Gazette of the Republic of Poland) un "Journal of Laws" (tiek publicēti likumi angļu valodā), darbojas kā Polijas Valdības likumdošanas centra (RLC) departaments. Tas ir tieši pakļauts valsts izpildvarai un atskaitās premjerministram. Departamenta darbību finansē no valsts budžeta.

Pēdējos gados sabiedrība Polijā ar normatīvajiem aktiem var iepazīties gan drukātā veidā (par samaksu), gan internetā (bez maksas). No 2012.gada 1.janvāra papīra versijas vairs nebūs un oficiālā publikācija bez maksas būs pieejama tikai elektroniskā veidā internetā.

Ar piekļuvi elektroniskajai publikācijai nav problēmu pat vismazākajās apdzīvotajās vietās.

Ieviešot publikāciju internetā, sarežģījumu ar datu drošību mums nebija. Tiesa, ir bijuši vairāki hakeru mēģinājumi traucēt mūsu servisa darbu, bet šādas piekļuves ātri novērsām, paaugstinot drošības līmeni.

Tagad visi dokumenti, ko elektroniski publicējam, ir parakstīti ar digitālo parakstu. Tas arī ir viens no drošības pasākumiem, jo drīkstam izmantot publicēšanai vienīgi elektroniski parakstītus dokumentus. Tiesības tos publicēt Polijā ir tikai trim personām.

Mūsu datubāze daļēji ir iekļauta vienotajā Valdības likumdošanas centra drošības sistēmā, jo mūsu servisam ir vairāki atsevišķi specifiski drošības risinājumi.

Runājot par normatīvajiem aktiem, mēs saskatām divas galvenās problēmas. Pirmā ir šāda. Vairumā gadījumu likumdevēja pieņemti un oficiāli izsludinātie normatīvie akti, īpaši jau esošo normatīvu grozījumi, sabiedrībai ir grūti izlasāmi un saprotami. Lai grozījumus izlasītu, ir jābūt normatīvā akta pirmējam tekstam un, skatoties grozījumos, cītīgi jāseko, kas ir mainīts. Šāda situācija ir ikvienā valstī, Polija nav izņēmums, un te var rasties pārpratumi.

Tātad - kas cilvēkiem ir nepieciešams. Mainītā normatīvā akta konsolidētais variants. Bet normatīvais akts šādā veidā netiek oficiāli pieņemts un publicēts. Tātad, ja akts šādā veidā nav pieņemts, tad mums nav tiesību šādu publikāciju pasludināt par oficiālu. Mēs drīkstam tikai publicēt adaptētu, pielāgotu normatīvā dokumenta konsolidēto versiju.

Ar normatīvajiem aktiem mūsu valstī nodarbojas tikai valsts struktūras, un arī konsolidētās versijas gatavo parlamenta vai valsts kanceleja. Konsolidētās versijas visbiežāk atklātībā nonāk ar laika distanci.

Otrā problēma, ko mēs ceram atrisināt nākamajā gadā, ir saistīta ar publikācijas elektronisko versiju. Tagad – līdzīgi kā lielā daļā valstu – mēs normatīvā akta tekstu elektroniski publicējam PDF formātā. Ar šo tekstu nav vienkārši darboties tā lietotājiem – to ir grūti kopēt, salikt atsauces un konspektēt u.tml. Lasītājs normatīvo aktu nevar iegūt kā vienkāršu teksta dokumentu, bet gan tikai kā "fotografētu" lapaspusi.

PDF formāts īpaši neparocīgs ir cilvēkiem ar redzes traucējumiem, jo tam nav piemērojams automātiskais drukas burtu palielinājums jeb funkcija "viegli lasīt". Tādēļ mēs vēlamies pāriet uz XML faila formātu, bet tas rada dažas papildu problēmas, kas mums vēl jāatrisina. Ieviešot jauno formātu, normatīvie akti būs izmantojami ērtāk.

Cilvēkiem likumi ir jāsaprot, lai viņi spētu būt lojāli. Diemžēl likumi nav rakstīti "parastam" cilvēkam, tos juristi raksta juristiem. Tādēļ mūsu tālāko attīstību saredzu, nodrošinot labu servisu ikvienam iedzīvotājam. Piemēram, ne vienmēr viss normatīvais akts attiecas uz jomu, kurā darbojas konkrēta iestāde, asociācija vai uzņēmums. Daļa normatīvā akta ietekmē lielus transporta uzņēmumus, bet uz maziem transporta uzņēmumiem attiecas tikai divi panti vai grozījumi. Tādēļ nepieciešams publicēt, piemēram, "Uzmanību! Nākamā mēnesī spēkā stāsies..." - un tālāk visu pateikt vienā teikumā. Es šādā veidā redzu mūsu oficiālās vietnes lomu – īsi un kodolīgi pievērst konkrētā adresāta uzmanību.

Mēs pašlaik veidojam jaunu portālu Konstitucionālās tiesas atzinumu un spriedumu publicēšanai. Šiem lēmumiem ir juridisks spēks."

Foto: Māris Kaparkalējs, LV portāls

Knuts Ēriks Dāvidsens (Knut Erik Davidsen), fonda "Lovdata" pārstāvis:

"Norvēģijā ar normatīvajiem aktiem un to sistematizēšanu nodarbojas bezpeļņas organizācija fonds "Lovdata" ("The Lovdata Fondation"), kas dibināts 1981.gadā. Fonds strādā pēc pašfinansēšanās principa, kā arī veic valsts pasūtījumu, sagatavojot jauno likumu un noteikumu publikāciju izdevuma "Official Gazette"  papīra versijā, par ko saņem valsts mērķdotāciju. "Lovdata" nodrošina arī papīra versijas izplatīšanu PDF formātā elektroniski.

"Lovdata" līdztekus oficiālās publikācijas nodrošināšanai ir atbildīgs arī par valsts informācijas sistēmas uzturēšanu un darbību, veido un rūpējas par vairākām plašām datubāzēm un nodrošina to savstarpēju savietojamību. "Lovdata" internetā uztur Augstākās tiesas, Apelācijas tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu datubāzi, kā arī izdod periodiskus izdevumus, saistītus ar informātiku un legālajiem procesiem Eiropas Savienībā.

Normatīvos aktus Norvēģijā izplata gan papīra versijā, gan internetā. Bez maksas ir pieejama elektroniskā versija, par drukāto izdevumu gan ir jāmaksā. Norvēģijas sabiedrībai ir pieejamas gan secīgās izmaiņas normatīvajos aktos, gan arī konsolidētās normatīvo aktu versijas, ko sagatavo un nodrošina fonda darbinieki. Arī normatīvo aktu datubāzes sistematizēšanu veic "Lovdata".

Normatīvo aktu publikācija oficiāla dokumenta spēku internetā ieguva 1995.gadā, no 1992.gada maija līdz 1995.gadam interneta publikācija bija pieejama sabiedrībai, bet bez oficiāla statusa.

Datu aizsardzības līmenis ir ļoti augsts. Par to rūpējas pats fonds, un tā ir īpaši nozīmīga fonda darbības sastāvdaļa.

Domāju, ka galvenā problēma sabiedrībai ir likumus izprast. "Lovdata" vietnē ir atrodami sistematizēti augsta līmeņa ekspertu - juristu un tiesnešu – komentāri par likumdošanu un normatīvajiem aktiem, kas arī tiek apkopoti. Skaidrojumu sabiedrībai nav pietiekami, bet to nodrošināt ir valdības pienākums, jo ikvienam sabiedrības loceklim ir jābūt saprotamiem un skaidri "izlasāmiem" likumiem un noteikumiem. Tas ir liels darbs - ikkatram izskaidrot visas jaunās izmaiņas. Svarīgi ir veikt diskusijas vēl, pirms normatīvais akts stājies spēkā, tā tapšanas procesā, lai rezultāts sabiedrībai būtu pieņemams.

Likumdošanas process Norvēģijā ir atšķirīgs no ES likumdošanas sistēmas, kur likumu pieņemšana norisinās ilgi un smagi, šā procesa laikā ikvienam ieinteresētajam veicot komentēšanu. Norvēģijā ir nedaudzi pamatlikumi jeb galvenie likumi, kas radīti, lai cilvēki tos spētu izprast. Un tas tiešām nav vienkāršs darbs."