Kerola Tullo (Carol Tullo), Britu Nacionālā arhīva Informācijas
un pakalpojumu departamenta direktore:
Foto: Māris Kaparkalējs, LV portāls
"Lielbritānijā oficiālā publikācija pastāv gan elektroniskā, gan drukātā veidā. Abas tās ir juridiski saistošas. Publikāciju pieejamību visiem tiesību aktiem nodrošina valdība - Nacionālais arhīvs un Ziemeļīrijas Oficiālo publikāciju birojs, kas ietilpst Ziemeļīrijas Likumdošanas padomē. Drukātā versija nepieciešama arī vēsturisku iemeslu dēļ. Likums paredz – katrs tiesību akts jāparaksta karalienei Elizabetei II. Oficiālā publikācija tiek piegādāta parlamenta locekļiem, bibliotēkām.
Mums nepieciešams uzturēt abas versijas – gan drukāto, gan elektronisko. Lielbritānijā daudzi likumi ir ļoti seni, pat no 11.gadsimta, kas internetā nav pieejami. Tāpat ģimeņu vai uzņēmumu juristiem ērtāk ir strādāt ar drukāto versiju. Jāņem vērā arī tas, ka valstī ne visur ir pieejams internets, turklāt gados veci cilvēki to lieto reti, viņiem ērtāks ir drukātais variants. Tomēr oficiālās publikācijas drukātās versijas tirāža pēdējo 10–12 gadu laikā ir krasi samazinājusies, toties ir palielinājusies iespēja jebkuru tiesību aktu dažādos formātos no mūsu mājaslapas lejuplādēt.
Oficiālo publikāciju elektroniskā versija nodrošina ne tikai ērtu pieejamību, bet ļauj arī izsekot līdzi tam, kā likumos tiek pieņemti labojumi, kāds bijis to ceļš, kāda ir konsolidētā versija un kāds šis pats likums bijis pirms tā grozīšanas. Turklāt elektroniski jaunie likumi vai to grozījumi ir pieejami daudz ātrāk. Salīdzinot ar drukāto variantu, tiešsaistē ir ērtāka vajadzīgo materiālu meklēšana, turklāt lietotājiem dota iespēja iegūt arī saistītos tekstus. Sabiedrībai bez maksas pieejami ir visi normatīvie dokumenti.
Mums ir ekspertu loks, kas īpašu likumu pieņemšanas gadījumos sniedz savu profesionālo viedokli. Piemēram, pirms vēlēšanām notika labojumi vēlēšanu likumā. Eksperti izanalizēja nozīmīgākos grozījumus un to būtību. Šie komentāri ir pieejami internetā. Tur iespējams atrast arī dokumentus, kas attiecas uz mūsu nācijas vēsturi un arī uz konkrētas dzimtas vēsturi.
Protams, eksperti nekomentē visus likumus, jo valstī tādu tiek pieņemts ļoti daudz. Kopš pagājušā gadsimta 80.gadiem arvien vairāk patstāvīgi likumi ir pieņemti Velsā, Skotijā, Ziemeļīrijā. Pavisam pastāv četras jurisdikcijas, tātad daļa likumdošanas Lielbritānijā visiem ir kopīga, bet daļa atšķiras.
Britiem konstitūcijā nav ierakstīts, ka cilvēkiem ir tiesības zināt savas tiesības, kā tas ir noteikts Latvijā. Taču šo pienākumu mēs veicam sabiedrības drošībai. Padomu došana, likumu skaidrošana ietilpst arī ministriju darbinieku pienākumos, un viņi strādā kopā ar mums.
Par elektroniski publicēto oficiālo publikāciju drošību. Kiberuzbrukumi notiek visu laiku, katrai Lielbritānijas valdības mājaslapai desmitiem reižu dienā. Tāpēc tiek nodrošināta kopīga drošība visai valdības IT sistēmai kopumā, un mēs esam šīs sistēmas daļa. Līdz ar to īpaši papildu drošības pasākumi veikti netiek."
Berts van Damme (Bert Van Damme), Beļģijas oficiālā izdevuma
"Belgian State Gazette" pārstāvis:
Foto: Māris Kaparkalējs, LV portāls
"Beļģijā oficiālo publikāciju nodrošina Valsts federālais tieslietu dienests (Directorate of the Belgian State Gazette), kas strādā Tieslietu ministrijas pakļautībā. Oficiālā publikācija astoņus gadus pastāv tikai elektroniskā formā, kas ir juridiski saistoša. Internetā oficiālie dokumenti bija pieejami jau kopš 1997.gada, taču juridiski saistoša bija tikai drukātā versija.
Beļģija ir viena no pirmajām Eiropas valstīm, kas ieviesa oficiālo elektronisko publikāciju.
Valdība pieņēma lēmumu, ka drukātā jeb papīra versija ir ekonomiski neizdevīga, tāpēc 2003.gadā notika pāreja uz elektronisko formātu. Tā kā šis ir ļoti sarežģīts darbs, jo tiesību akti un cita informācija jāpublicē trīs valodās – franču, flāmu un arī vācu –, to var uzticēt tikai valsts institūcijai. Idejas par tās nodošanu komercfirmu rokās nav apsvērtas.
Tagad mums oficiālā publikācija ir elektroniskā formātā. Paralēli pastāv piecas drukātās versijas kopijas, kuras es personīgi parakstu, apstiprinot, ka kopija ir tieši tāda pati kā tās elektroniskā versija. Kopijas atrodas Nacionālajā bibliotēkā, Nacionālajā arhīvā, Tieslietu ministrijā, viena kopija ir mikrofilmā. Uzskatām, ka mikrofilma ir visdrošākais oficiālo publikāciju uzglabāšanas veids.
Oficiālajā publikācijā ir pieejami visi tiesību aktu grozījumi, kā arī konsolidētās likumu un noteikumu versijas, kuras elektroniski sagatavot ir vienkāršāk un ātrāk. Pēc grozījumu pieņemšanas parlamentā nedēļas laikā tiek sagatavots šis konsolidētais variants.
Oficiālās publikācijas struktūra ir funkcionāla, nevis tematiska: informācija sadalīta pa grupām - likumi, dekrēti, paziņojumi, nominācijas. Ir arī ziņas no reģioniem, kopienām, kā arī oficiālais likumdevēja skaidrojums, kā likums piemērojams.
Tā kā Beļģijā jau kopš 1997.gada pastāv publikāciju elektroniskās versijas, šai laikā mums ir izstrādāta tāda drošības sistēma, kas ir uzticama un pārbaudīta. Taču jāparedz arī dažādi iespējamie negadījumi. Piemēram, jārēķinās ar situāciju, ka pēkšņi nav interneta. Tāpēc esam nodrošinājuši iespēju dokumentus izdrukāt. Tas gan nav iespējams tik ātri, tomēr uztur šo nepārtrauktības principu – tiesību akti un cita oficiālā informācija ir pieejama vienmēr."
