Irēna Milaknīte-Šukevičiene (Irena Milaknyte-Šukevičiene)
Lietuvas oficiālā izdevuma "Valstybės žinios" pārstāve:
Foto: Māris Kaparkalējs, LV portāls
"Valsts oficiālo publikāciju "Valstybės žinios" nodrošinām gan papīra formātā, izdodot laikrakstu, gan elektroniski. Gan laikraksta, gan elektronisko versiju lasītāji abonē, tiesa, abonements par laikrakstu ir dārgāks nekā par elektronisko variantu. Laikraksta metiens ir mazs, nedaudz zem 2000 eksemplāru. Arī elektroniskajai versijai - internetā ievietotam laikraksta PDF formāta failam - abonentu apmēram tikpat.
Līdztekus normatīvajiem aktiem publicējam sludinājumus – likums nosaka, ka arī sludinājumiem (izsolēm, konkursiem u.tml.) ir jābūt publicētiem, lai tie būtu pieejami sabiedrībai. Arī šim izdevumam ("Informaciniai pranešimai") ir gan drukātā, gan elektroniskā versija. Protams, par obligātā sludinājuma publicēšanu ir jāmaksā, par ko sludinājumu ievietotāji nav sajūsmināti un vēlas panākt grozījumus nolikumā, tostarp samazināt izcenojumus.
Lielākās problēmas mums patlaban sagādā finansējums, jo redakcijai pašai sevi ir jānodrošina. Sludinājumi ir galvenais ienākumu avots, tādēļ ar satraukumu gaidām nākamo gadu, kad varētu tikt pārskatīts nolikums par sludinājumu obligātu publicēšanu tieši Lietuvas valsts oficiālajā izdevumā un vietnē. Pastāv iespēja, ka publikācija varētu vairs nepastāvēt papīra formātā, bet elektroniskā veidā noteikti pastāvēs. Vēl nav skaidrības, kurā vietnē tā tiks publiskota - vienotā, kā līdz šim, vai katra resora mājaslapā.
Pastāv arī iespēja, ka nolikumā nekas nemainīsies, jo rosināto izmaiņu projekts ilgāku laiku ir diskusiju procesā. Ik pa laikam parādās dažādas versijas, līdz pat oficiālās publikācijas atdošanai citai organizācijai. Gala lēmuma vēl nav.
Redakcija ir Lietuvas Seima pakļautībā esošs valsts uzņēmums, ko Lietuvas valdība nevar ne kontrolēt, ne komandēt, ne slēgt, kaut ir bijusi vēlēšanās to izdarīt, funkcijas nododot citai organizācijai. Tiesības iejaukties redakcijas darbā ir tikai parlamentam. Arī funkcijas nodot var tikai Seims. Tāpat lēmumu par drukātās avīzes likvidēšanu, par oficiālo nosakot publikāciju internetā, tādējādi mainot redakcijas darbu, var pieņemt vienīgi Seims. Ja tiks likvidēta papīra publikācijas versija, tad, visticamāk, redakcijai būs nepieciešama dotācija no valsts budžeta, jo tiek apspriests, ka elektroniskā versija sabiedrībai tiks nodrošināta bez maksas. Un tas nozīmē atteikšanos no pašlaik pastāvošās abonēšanas sistēmas.
Attiecīgā normatīva aktuālās redakcijas sagatavošanu jau pēc tā publicēšanas veic Seima normatīvo aktu datubāzes darbinieki. Agrāk arī redakcija bija Seima struktūrvienība, bet, kopš tā kļuva par patstāvīgu valsts uzņēmumu Seima pakļautībā, aktuālās redakcijas nodrošināšana vairs nav redakcijas uzdevums. Darbā ar normatīvajiem aktiem nepiedalās neviens privāts uzņēmums, tikai Seims un Tieslietu ministrija. Ja redakcija publicējamā (un jau parakstītā) dokumentā, to caurskatot, pamana kļūdas, tad tās pēc redakcijas aicinājuma novērš tā ministrija vai iestāde, kas dokumentu nodevusi publicēšanai.
Elektroniskās publikācijas datu drošības nodrošināšana redakciju tieši neskāra un neskar, jo par datubāzi rūpējas Seims. Arī redakcijas saziņa ar pārējām iestādēm un ministrijām notiek caur Lietuvas parlamenta informācijas sistēmu.
Saeima datubāzē tiek publicēti visi normatīvo aktu projekti, kas bez maksas pieejami Lietuvas sabiedrībai. Ikviens iedzīvotājs Seimam var iesūtīt arī ierosinājumus, komentārus, ieteikumus un vērtējumu jaunam normatīvā akta projektam. Ierosinājumus, priekšlikumus Seimam var nodot arī ar deputātu starpniecību. Šāda sistēma pastāv jau apmēram pusotru gadu.
Kad Seims ir pieņēmis likumu, tas tiek nodots parakstīšanai prezidentam, atvēlot 10 dienu ilgu pārdomu laiku. Kad prezidents paraksta dokumentu, to nodod publicēšanai un normatīvs stājas spēkā termiņā, kāds norādīts pašā aktā.
Ar zināmu nožēlu jāsecina, ka arī speciāla izdevuma vai interneta vietnes, kā tas ir Latvijā, kurā sabiedrība varētu iepazīties ar normatīvu un ar procesu piemērošanu dzīvē, Lietuvā diemžēl nav.
Sabiedrība savus jautājumus var uzdot Seima, Tieslietu ministrijas un arī citu ministriju mājaslapās. Politiķi un amatpersonas komentārus līdztekus publikācijām presē var publicēt arī izdevumā "Seima hronikā" ("Seimo kronika"). To sagatavo parlaments, bet publicēšanu drukātā veidā nodrošinām mēs. Jāatzīst, ka "Seima hronika" nav plaši izplatīts izdevums, bet tas ir pieejams arī internetā.
Ja saistībā ar likumu vai noteikumiem rodas strīdus situācija par normatīva pretrunu ar valsts Konstitūciju, to risina Lietuvas Konstitucionālā tiesa. Ja tiesa atzīst, ka likums neatbilst Konstitūcijai, tad pēc šī sprieduma publicēšanas normatīvais akts zaudē savu spēku. Strīdus situācijas risina arī Augstākā tiesa."
Mareta Mauere (Maret Mauer) Igaunijas oficiālā izdevuma "Riigi
Teataja" pārstāve:
Foto: Māris Kaparkalējs, LV portāls
"Jau kopš 2010.gada 1.jūnija Igaunijā normatīvie akti un to oficiālā publikācija sabiedrībai pieejama tikai internetā. Līdz tam oficiālā publikācija pastāvēja arī drukāta izdevuma versijā.
Pašreizējā Igaunijas normatīvo aktu bāze internetā jau ir otrā, tā sāka darboties 2010.gada novembrī.
Pirmā normatīvo aktu datubāze internetā pastāvēja no 2002.gada 1.jūnija. Tolaik tā bija autonoma datubāze un tai piekļūt autentificējoties varēja personas no ministrijām, pašvaldībām, valdības, parlamenta. Bet oficiālā publikācija internetā bija pieejama sabiedrībai, tai bija tāds pats spēks kā publikācijai papīra versijā.
Jaunā normatīvo aktu bāze, kas darbojas kopš pagājušā gada jūnija, ir iekļauta vienotā valsts informācijas sistēmā. Tajā notiek vienota oficiālo dokumentu aprite un apmaiņa, un piekļuve sistēmai ir gan valsts un pašvaldību iestādēm, gan arī valsts un pašvaldību uzņēmumiem. No šīs datubāzes tad arī oficiālās publikācijas nodrošinātājs "Riigi Teataja" saņem publicējamos dokumentus.
"Riigi Teataja" datubāzē publicēšanai nokļūt var tikai tādi oficiālie dokumenti un normatīvie akti, kas ir parakstīti ar personai, iestādei vai uzņēmumam piederošu digitālo parakstu. Ir konkrēts personu loks, kurām ir tiesības dokumentus parakstīt. Ja dokuments nav parakstīts, tas līdz "Riigi Teataja" un publicēšanai nonākt nespēj. Šāda "siena", caur kuru nespēj izkļūt digitāli neparakstīti dokumenti, ir arī viens no datu drošības garantiem.
"Riigi Teataja" līdz 2010.gada 31.decembrim bija Igaunijas Valsts kancelejas departaments, bet kopš 2011.gada 1.janvāra oficiālās publikācijas izdevējs iekļauts Igaunijas Tieslietu ministrijas sastāvā.
Piekļuvi oficiālajai interneta publikācijai Igaunijā nodrošina valsts – tas noteikts ar likumu.
Igaunijas sabiedrībai patlaban ir nodrošināta brīva bezmaksas piekļuve normatīvo aktu interneta publikāciju bāzei, tostarp bez maksas ir arī konsolidētās normatīvu versijas. Kad valstī pagājušā gada vasarā spēkā stājās jaunā kārtība, kas noteica, ka oficiālā publikācija ir tikai interneta versijai, vajadzēja nodrošināt to, lai ikvienam būtu brīva piekļuve normatīvajiem aktiem. Tas nozīmē gādāt, lai normatīvo aktu publikācijām varētu pieslēgties no ikvienas Igaunijas bibliotēkas, no ikkatra datora pat vismazākās apdzīvotās vietas pašvaldībā.
Iedzīvotājiem bija jānodrošina bezmaksas iespējas piekļūt šiem datoriem ar interneta pieslēgumu. Turpat bija jārada iespēja arī izdrukāt nepieciešamās lapaspuses no oficiālās interneta publikācijas, protams, par drukāšanas pakalpojumu samaksājot. Atbilstoša sistēma piekļuvei oficiālajai publikācijai jau tolaik bija izveidota, bet sarežģījumus radīja tas, ka ne visās mazajās pašvaldībās bija sabiedrībai brīvi pieejami datori. Šo piekļuves vietu ierīkošana un uzturēšana gūlās uz katras pašvaldības pleciem.
Normatīvo aktu sistematizēšanu un konsolidēšanu veic tikai valsts struktūras. Normatīvos aktus gatavo un kopīgajā interneta sistēmā ievieto tās nozares ministrijas atbildīgie darbinieki, kurā normatīvais akts tiek radīts. Izmaiņas datubāzē, arī normatīvu konsolidēšanu veic katra nozares ministrija un gala versiju nogādā oficiālajam izdevējam publicēšanai.
Tāpat kā Latvijā arī Igaunijā pastāv arī obligātie sludinājumi, kuru publicēšanu un pieejamību nodrošina "Riigi Teataja". Jau vairākus gadus šos sludinājumus publicē atsevišķā interneta vietnē. Par sludinājumiem ir jāmaksā valsts nodeva, tā tiek ieskaitīta valsts budžetā.
Politiķu un žurnālistu komentāri par kādu procesu vai likumu, noteikumiem viedokļu veidā izlasāmi presē. Viedokli izteikt nevienam nav aizliegts, taču tas nenotiek regulāri – pārsvarā tikai par sabiedrībai ļoti jutīgiem vai skandaloziem gadījumiem. Vai arī jautājumos, kas skar plašu sabiedrības daļu, piemēram, izmaiņām darba likumā vai saistībā ar ceļu satiksmi. Tad presē un arī, piemēram, atbildīgās iestādes mājaslapā ir plašas diskusijas un komentāri vai pat šādam forumam tiek izveidota īpaša vietne. Ja šāda vietne ir izveidota, tad mēs pie oficiālās publikācijas pievienojam saiti uz to.
Ja normatīvais akts ir ļoti sarežģīts vai iedzīvotāji mums vaicā par kādām niansēm normatīvā, mēs cilvēkus aicinām sazināties ar tā izstrādātājiem, ierēdņiem, lai saņemtu skaidrojumu. Konkrēta izdevuma, vienotas vietnes, kurā sabiedrība "satiktos" ar normatīvu izstrādātājiem visa normatīvā akta tapšanas procesā, reizē uzzinot par gaidāmām izmaiņām, Igaunijā pašlaik nav."