 |
| Foto: Māris Kaparkalējs, LV portāls |
"Čehijā oficiālā publikācija ir pieejama elektroniskā formā, taču tā ir tikai informatīva un netiek uzskatīta par juridiski saistošu. Juridisks spēks ir tikai drukātajam variantam. Taču mums jau ir izstrādāts projekts, kādā veidā pāriesim tikai uz elektronisko publikāciju.
Valstī pastāv likumdošanas procesa elektronizēšana - likumdošanas ierosinājumu elektroniskā bibliotēka. Parlamenta mājaslapā publiski un bez maksas ir pieejami visi iesniegtie likumprojekti, grozījumi, ierosinājumi – tātad var izsekot visām likuma pieņemšanas stadijām.
Oficiālās publikācijas drukātā formā izmaksā dārgi - 230 eiro gadā, bet pašvaldībām tās ir pieejamas par velti.
Tā ir valsts atbildība – nodrošināt sabiedrībai pieeju likumiem un likumdošanas procesam. Savukārt atbildīgā institūcija, kuras pienākums ir garantēt šo pieeju, ir Iekšlietu ministrija. Komercuzņēmumi ir iesaistītai tikai atsevišķos projektos.
Plānojot pāreju uz oficiālo elektronisko publikāciju, nav bijušas bažas par drošības jautājumiem. Modernās tehnoloģijas spēj nodrošināt pietiekami lielu aizsardzību un datu drošību. Patlaban elektroniskā sistēma garantē to, ka tiek saglabāts viss likumdošanas process – sākot ar projektu, iesniegtajiem grozījumiem, līdz pat galarezultātam. Papīra formā tas nav pieejams.
Par lietotājam ērtas sistēmas izveidošanu, dokumentu sistematizēšanu ir atbildīga tā pati institūcija ( Iekšlietu ministrija), kuras pienākums ir nodrošināt visu sistēmu. Tās pienākumos ietilpst arī izveidot un piedāvāt lietotājam visērtāko normatīvo aktu sistematizāciju. Vienlaikus lietotājiem ir pieejama papildu informācija – īss likuma būtības izklāsts. Vēl likumam parasti tiek pievienots metodoloģisks dokuments, kurā izskaidrots, kā tas jāpiemēro. Tas atrodams sistēmas sadaļā "Vadlīnijas pilsoņiem"."
Špela Muniha-Staniča, Slovēnijas oficiālā izdevuma "Uradni
list" ģenerāldirektore:
Foto: Māris Kaparkalējs, LV portāls
"Uradni list Republike Slovenije" ("Oficiālais Vēstnesis"), kas ir Slovēnijas oficiālā publikācija, patlaban pastāv tikai elektroniskā formātā, reizē tā ir juridiski saistoša. To nodrošinām mēs, valsts kapitālsabiedrība. Atbildību par oficiālo publikāciju nav iespējams nodot privātajam sektoram, mēs neredzam veidu, kā to būtu iespējams īstenot. Tai jābūt valsts atbildībai.
Mums Slovēnijā ir ļoti līdzīgas problēmas tām, ar kurām saskaraties Latvijā: esam tikai divi miljoni iedzīvotāju, un slovēņu valodu lieto samērā neliels skaits cilvēku. Uzturēt drukāto versiju ekonomiski bija ļoti neizdevīgi. Tāpēc tagad nu jau pusotru gadu ir tikai viena – elektroniskā versija.
Pirms pāriešanas uz elektronisko publikāciju mums bija daudz jautājumu attiecībā uz drošību, jo tas saistīts arī ar uzticamību oficiālajām publikācijām. Lai garantētu drošību, strādājot e-vidē, mums informācija tiek uzglabāta divos serveros. Ja ar vienu kaut kas notiek, ir iespēja lietot otru, tāpēc oficiālās publikācijas ir pieejamas jebkurā laikā.
Ne visiem cilvēkiem valstī ir pieejams internets, tāpēc publiskajām bibliotēkām ir pienākums cilvēkus nodrošināt ar oficiālās publikācijas kopijām. Savukārt galvenajām valsts institūcijām darba laikā pilsoņiem ir jāsniedz informācija par likumdošanas procesu. Sabiedrībai ir svarīgi arī saņemt informāciju, ko, pieņemot likumu, likumdevējs ir vēlējies panākt, kādi ir viedokļi par likumiem.
Sabiedrisko lietu ministrija patlaban īsteno "e-demokrātijas" projektu. Mēs tajā gan neesam iesaistīti. Tas domāts, lai cilvēkiem padarītu tuvāku valsts pārvaldi, dotu iespēju ietekmēt procesus, iegūt informāciju."
