LV portāls jautā: Kā meža nozares cilvēki vērtē gaidāmo skolu apvienošanu? Varbūt vidējā līmeņa meža speciālistu sagatavošanā nepieciešams cits risinājums?
Jānis Šnakšis, Zemkopības ministrijas Starptautisko lietu un stratēģijas analīzes departamenta Stratēģijas analīzes nodaļas vadītājs:
„Zemkopības ministrija ir aktīvi līdzdarbojusies Izglītības ministrijas uzsākto ieceru īstenošanā, iesaistot arī nozares sabiedriskos partnerus, un atbalsta profesionālās izglītības kompetences centru izveides ieceres. Kompetences centru izveide ir iespēja koncentrēt resursus un veicināt profesionālās izglītības kvalitātes uzlabošanos, kas ir ikvienas nozares izaugsmes stūrakmens. Plānotās darbības paredz kompetences centru attīstībai novirzīti ES fondu līdzekļus, tādējādi modernizējot izglītības iestāžu materiāli tehnisko bāzi un uzlabojot mācību vidi.
Ministrija uzskata, ka jaunveidojamās izglītības iestādes – Ogres Valsts tehnikuma – nosaukumā būtu jāsaglabā atsauce uz meža nozari.”
 |
| Foto: no VMD arhīva |
Andis Krēsliņš, Valsts meža dienesta ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs:
„Valsts meža dienests ir valsts pārvaldes iestāde, kurā tiek nodarbināti speciālisti tikai ar augstāko izglītību: tādas prasības ir noteiktas Civildienesta likumā, tāpēc tiešā veidā Ogres Meža tehnikums speciālistus Valsts meža dienestam negatavo.
Ja citu profesionālo skolu apvienošana ar Ogres Meža tehnikumu neietekmētu mācību procesu, lai tiktu sagatavoti meža nozarei nepieciešami atbilstošas kvalifikācijas profesionāli speciālisti, tad iespējams, ka to var darīt.
Taču šāda kopā salikšana rada bažas, ka Meža tehnikums varētu zaudēt kontaktu ar meža nozari, kas līdz šim ir atbalstījusi tehnikumu. Tas nozīmē, ka varētu sadārdzināties praktisko prasmju apguves process, jo tam ir nepieciešams gan mežs kā tāds, gan arī tehniskais nodrošinājums, bet praktiskās apmācības mežā un iemaņu apgūšana darbam ar mehānismiem un harvesteriem ir vitāli nepieciešama meža nozares speciālistiem, un tā ir neatņemama mācību procesa sastāvdaļa.
Līdz ar to rodas jautājums: vai šāds mehānisks un tik atšķirīgu specialitāšu skolu apvienošanas lēmums ir izvērtēts pēc būtības?”
 |
| Foto: A.F.I. |
Tomass Kotovičs, valsts akciju sabiedrības „Latvijas valsts meži” Komunikācijas daļas vadītājs:
„Saistībā ar Ogres kompetences centra izveidi mēs nesaskatām draudus meža izglītības stāvokļa pasliktināšanai. Apvienojot konkrētās izglītības iestādes, paveras iespējas efektīvāk apsaimniekot un nākotnē uzlabot skolu mācību klases, laboratorijas, sporta būves, kopmītnes un cita veida infrastruktūru.
Kā pozitīvs aspekts vienotā centra izveidē ir minama arī iespēja piesaistīt labākos speciālistus vispārizglītojošo priekšmetu pasniegšanai, tādējādi uzlabojot kompetences centrā izglītojamo zināšanu līmeni. Tas palielinātu viņu izredzes turpināt izglītību kādā no augstākā līmeņa mācību iestādēm.
Tomēr jāatceras: lai nodrošinātu kvalitatīvu specializēto mācību programmu pasniegšanu, vispirms nepieciešama cieša saite ar attiecīgās nozares ekspertiem un biznesa vidi. Tikai tā iespējams saglabāt un uzlabot šo skolu sagatavoto speciālistu zināšanu līmeni.
Lai īstenotu minētos plānus, piedaloties attiecīgo tautsaimniecības nozaru pārstāvjiem, vispirms jāizveido stipra un motivēta kompetences centra vadības komanda un arī turpmāk jāatbalsta tās darbība.”
 |
| Foto: no LKF arhīva |
Kristaps Klauss, biedrības „Latvijas Kokrūpniecības federācija” izpilddirektors:
„Uzskats, ka pēc trīs Ogres profesionālo skolu apvienošanas ar mežsaimniecību saistītās mācību programmas tiks pasniegtas „tā starp citu”, ir tikpat maldīgs kā uzskatīt, ka mežzinātnes programmas augstākajā izglītībā tiek diskriminētas, jo arī Meža fakultāte ir tikai viena no LLU fakultātēm.
Skola kā organizācija ir „platforma”, savukārt gala rezultātu nosaka pasniedzēji, skolēnu vēlme iegūt zināšanas un prasmes, skolas infrastruktūra, pasniegtā mācību viela un sadarbība ar industriju. No šāda skata punkta raugoties, nav principiāli svarīgi, vai Ogres Meža tehnikums ir atsevišķa skola vai arī tā apvienojas kopā ar divām citām.
Svarīgākais ir saprast, kādas iespējas dod skolu apvienošanās un jaunizveidotās skolas spējas vēlāk kļūt par izglītības kompetences centru. Pēc pieejamās informācijas, izglītības kompetences centriem ne tikai mērķtiecīgāk tiks novirzīti ES fondi, bet arī par 10 procentiem palielināts algu fonds. Ja šīs iespējas saprātīgi izmantos, tad ne tikai varēs atjaunot mācību telpas, kopmītnes un materiāltehnisko bāzi, bet arī mācību procesam piesaistīt vai saglabāt speciālistus, kas skolā nevēlas strādāt tāpēc, ka uzņēmumos līdzvērtīgiem darbiniekiem maksā ievērojami lielāku atalgojumu.
Meža nozares uzņēmumi un organizācijas ilgstoši ir sadarbojušies ar Ogres Meža tehnikumu, turklāt kopš pērnā gada aktīvi darbojas mācību programmu izstrādē un ieviešanā, tādējādi pirmo reizi mūslaiku vēsturē tiek apmācīti meža mašīnu operatori. Šo sadarbību nedomājam pārtraukt, un mums nav lielu bažu, ka jaunizveidotajā skolā mūsu nozares mācību programmas varētu tikt atstātas pabērna lomā.
Lielākas bažas mums rada nekorektā informācija par meža nozari masu medijos, kas var maldināt skolēnus un to vecākus, ka mežsaimniecībai nav nākotnes. Ar pilnu atbildību apgalvoju, ka meža mašīnu operatori mums ir ļoti nepieciešami un tie, kam būs nopietna attieksme pret mācību procesu, spējas un interese strādāt meža nozarē, iegūstot diplomu, noteikti atradīs labi atalgotu darbu Latvijā.”
 |
| Foto: A.F.I. |
Dagnis Dubrovskis, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes dekāns:
„Domāju, ka vispirms jāveic izglītības programmu novērtējums pēc to pieprasījuma darba tirgū. Pēc tam jāvienojas par izglītības programmas kvalifikācijas līmeni un īstenošanas principiem. Ņemot vērā to, ka pēdējos gados meža nozari skārušas ievērojamas pārmaiņas gan saistībā ar jaunu tehnoloģiju ieviešanu, gan izmaiņām apsaimniekošanas principos, šāda novērtēšana ir nepieciešama. Svarīgi nodrošināt izglītības iespēju pēctecību jauniešiem pēc tehnikuma beigšanas, tāpēc vidējās profesionālās izglītības programmām jābūt saistītām ar augstākās izglītības programmām.
Pašlaik Latvijā šajā ziņā izveidojies pārrāvums, jo nav pieejams valsts finansējums un tāpēc netiek realizētas pirmā līmeņa augstākās izglītības programmas, kuras iespējams īstenot koledžas līmeņa mācību iestādēs.”
