Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
No kompetences centriem ražošanā sagaida idejas jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai.
FOTO: Arnis Blumbergs
Šajās dienās nākusi ilgi gaidītā ziņa – valstī sākuši darboties kompetences centri, kuri dos iespēju savienot iepriekš minēto vājo ķēdes posmu. Nu zinātnieki un komersanti ir "saprecināti" ar kompetences centru programmu, paredzot kopīgu mērķi – pētījumu izstrādi komersantiem vēlamā lietišķā pielietojuma virzienā un to komercializāciju.
Kas ir kompetences centri
Kompetences centri (KC) ir atvērtas, uz ilgtermiņa darbību orientētas organizācijas, kuras pārvalda nozares profesionāļi, kas izvērtē katra potenciālā pētījumu projekta dzīvotspēju un ekonomisko efektu, kā arī noved šos projektus līdz rezultātam – intelektuālajam īpašumam. Tas pieder KC, kurš komercializē pētījumu rezultātus, pārdodot radīto intelektuālo īpašumu vai tā lietošanas tiesības nozares uzņēmumiem, kuri jaunus produktus vai tehnoloģijas izmanto savas uzņēmējdarbības attīstīšanai un konkurētspējas paaugstināšanai. Šādu skaidrojumu par KC sniedz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), kura administrē valsts atbalsta programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" apakšaktivitāti "Kompetences centri", kas tiek līdzfinansēta ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem.
Projektu iesniegumu pieņemšana pērn norisinājās divās kārtās – no jūnija līdz septembrim. Konkursa iznākumā, saņemot LIAA apstiprinājumu par finansējuma piešķiršanu, šogad aprīlī līgumi par darbības sākšanu tika noslēgti ar sešiem pretendentiem.
Kompetences centri darbosies šādās jomās:
Šeit jāpiebilst, ka bažām par jaunām iestādēm, kuru darbinieku atalgojumam tiks tērēta liela nauda, nav pamata, jo valsts atbalsta finansējums pamatā ir paredzēts pētnieku atalgojumam un pētniecības infrastruktūras nodrošināšanai. Piemēram, Meža nozares KC ar administratīvo darbu nodarbosies tikai pāris cilvēku, par to saņemot atlīdzību no centra dibinātāju – komersantu – ieskaitītā finansējuma. Netiešās projekta īstenošanas izmaksas, tostarp projekta vadības izmaksas (ārpakalpojumu iegāde – juridiskie, grāmatvedības, lietvedības un tulkošanas pakalpojumi), nedrīkst pārsniegt piecus procentus no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām.
Kas ir centru dibinātāji, un ko tie darīs
Farmācijas un ķīmijas kompetences centra galvenie pētniecības virzieni ir saistīti ar sintētisko un biotehnoloģisko zāļu izstrādi, zāļu drošības, iedarbības un kvalitātes jautājumiem, kā arī energoefektīvām tehnoloģijām, informē centra pārstāve Raina Dūrēja.
Šā centra nozīmīgākie dalībnieki ir a/s "Olainfarm", a/s "Grindeks", a/s "PharmIdea", SIA "Silvanols", Latvijas Organiskās sintēzes institūts.
Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju kompetences centrs veiks izpēti dabīgo valodu tehnoloģijās un biznesa procesu analīzē, un tā dibinātāju starpā ir šādi uzņēmumi un mācību iestādes: SIA "Datorikas institūts", a/s "RIX Technologies", a/s "Datorzinību centrs", SIA "FMS Software", SIA "Tilde", SIA "Biomehānikas un fizikālo pētījumu institūts", SIA "Lattelecom Technology", Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Latvijas Universitāte (LU) un citas.
Meža nozares kompetences centra darbība būs saistīta ar koksnes produktu uzlabotu un inovatīvu īpašību attīstīšanu, kā arī meža resursu attīstību un pārvaldību. Tā nozīmīgākie dalībnieki ir SIA "Pata AB", a/s "Latvijas Finieris", Latvijas valsts mežzinātnes institūts "Silava", SIA "Amber Wood", SIA "Dores fabrika", Valsts koksnes ķīmijas institūts, SIA "Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts".
Latvijas elektrisko un optisko iekārtu ražošanas nozares kompetences centrs veiks pētījumus saistībā ar elektronikas un elektrotehnikas industriālajām tehnoloģijām un satelīttehnoloģijām. Tajā darbosies a/s "SAF Tehnika", SIA "Hanzas Elektronika", SIA "Autonams", SIA "Ventspils Elektronikas fabrika", RTU, Elektronikas un datorzinātņu institūts, Transporta un sakaru institūts, Ventspils augstskola un citi.
Vides, bioenerģētikas un biotehnoloģijas kompetences centrs īstenos projektus biotehnoloģijas, biomasas pārstrādes, vides un bioenerģētikas jomās. Centrā darbosies SIA "Getliņi Eko", a/s "Biotehniskais centrs", SIA "Zaļās tehnoloģijas", SIA "Zaļā josta", SIA "Eko osta", SIA EKMI, LU, LU Cietvielu fizikas institūts, RTU, Fizikālās enerģētikas institūts un citi.
Transporta mašīnbūves kompetences centrs nodarbosies ar pētījumiem, kas saistīti ar transporta integrēto mašīnbūvi, attīstot projektus transporta, mašīnbūves, metālapstrādes, loģistikas un citu nozaru komersantu konkurētspējas paaugstināšanai. Tajā darbosies SIA "RTO Vagonu serviss", SIA "RVR Inženieru centrs", SIA "Skonto Plan", SIA "Leax Baltic", SIA "Promold", SIA "Baltijas testēšanas centrs", RTU, Dņepropetrovskas dzelzceļa transporta nacionālā universitāte un citi.
Industrijas virzīti projekti ar lielu valsts atbalstu
Kā redzams no KC dibinātāju un dalībnieku uzskaitījuma, šajos centros vienkopus patiešām sapulcināti mūsu valstī pazīstami un respektēti komersanti un pētniecības iestādes. Komentējot KC darbības sākšanu, LIAA direktors Andris Ozols sacīja: "Šis ir ļoti labs sadarbības formāts, kā mēs ļaujam uzņēmējiem saņemt finansējumu no valsts un tādā kā "piespiedu brīvprātīgā kārtā" iesaistām zinātniskās institūcijas. Jo individuāli katrs no Latvijas uzņēmumiem, lai gan ir pētniecības un attīstības jomā spēcīgi, tik un tā nespēj paši ieguldīt tādus līdzekļus, kas atbilst Eiropas labākajiem standartiem, bet visiem piešķirt naudu valsts ierobežotā budžeta apstākļos ir diezgan grūti. Kompetences centri, kuros apvienojas vadošie nozaru profesionāļi un zinātnieki, ir lielisks risinājums, kas mazina dalībnieku individuālos riskus."
Kopējais KC finansējums ERAF programmas ietvaros līdz 2015. gadam ir 37,4 milj. latu. Šo summu paredzēts izmantot vairāk nekā 120 zināšanu ietilpīgu pētījumu veikšanai, radot intelektuālā īpašuma objektus, kas var tikt izmantoti jaunu, komercializējamu produktu radīšanā. Tas savukārt varētu radīt vairāk nekā 500 jaunu darba vietu.
"Kompetences centri ir atvērtas, uz ilgtermiņa darbību orientētas organizācijas, kuras pārvalda nozares profesionāļi."
Četrarpus gadu laikā seši KC katrs iztērēs (ja izpildīs solīto) vairāk nekā sešus miljonus latu valsts, ES un kopējā privātā sektora naudas, informē A. Ozols. Privātais sektors šajā KC programmā apsolījis ieguldīt vairāk nekā 21 milj. latu, kas arī ir ievērojams sasniegums, ja ņem vērā, ka līdz šim Latvija bija viena no tām Eiropas Savienības valstīm, kur privātā sektora ieguldījums inovāciju veicināšanā uz kopējā fona bija niecīgs.
Maksimāli pieļaujamā publiskā finansējuma intensitāte no attiecināmajām izmaksām ir atkarīga no projektu pētījumu veida. Rūpnieciskajiem pētījumiem valsts atbalsts ir līdz 70% (vai pat 80%, ja visi pētījumu rezultāti tiek publiskoti), savukārt eksperimentālajām izstrādnēm atbalsta apjoms ir līdz 45 procentiem.
Meža nozares kompetences centra vadītājs Valdis Egle atzīst: "Vismaz mūsu nozarē mērķtiecīga sadarbība starp tajā iesaistītajiem dalībniekiem pastāv jau pietiekami sen. Tomēr kompetences centru iniciatīva ir pirmā tik liela mēroga un nozīmes aktivitāte, kas palīdzēs palielināt nozares devumu tautsaimniecībai. Divi galvenie virzieni, uz kuriem orientēsimies, ir pētījumi meža vērtības palielināšanai, kas ietver cīņu pret sakņu trupi, kaitēkļu iedarbību un vējgāzēm, kā arī pētījumi jaunu materiālu un tehnoloģiju radīšanai no koksnes. Svarīgākais ir tas, ka šie būs industrijas virzīti projekti, dodot zinātniekiem uzdevumu, kas nozarei ir vajadzīgs tās tālākai izaugsmei, nevis otrādi."
"Saprecināšana" ne bez grūtībām
Par KC izveidi tika runāts jau sen, un no atbalsta programmas izstrādes sākuma līdz līgumu parakstīšanai pagāja pieci gadi. "Tik ilgs laiks bija vajadzīgs nevis tāpēc, ka kāds negribēja, bet tādēļ, ka bija diezgan liela salāgošana, kuras ir tās asociācijas, kas grib un var apkopot nozarē strādājošos, jo ir skaidrs, ka pa vienam šie komersanti – vienalga, vai tie ir, piemēram, farmācijas vai IKT nozarē strādājoši uzņēmumi – šādu lielu atbalstu nevarēs nedz apgūt, nedz arī varētu būt pelnījuši.
Ekonomikas ministrija šajā programmā labi paredzējusi, ka mēs strādājam ar vadošajām asociācijām, kas ir arī šo kompetences centru ideologi, kam rūp sava reputācija. Tādēļ programma nav vērsta uz blēžu izķeršanu, bet gan uz sadarbību," norāda A. Ozols.
"Kompetences centri, kuros apvienojas vadošie nozaru profesionāļi un zinātnieki, ir lielisks risinājums, kas mazina dalībnieku individuālos riskus."
Savukārt ekonomikas ministrs Artis Kampars uzskata: "Mēs reāli kā valsts dodam reālu atbalsta instrumentu visu lolotajai idejai, ka zinātniekiem un uzņēmējiem ir jānāk kopā, jāvienojas kopīgā darbā un jārada jauni produkti, ko tālāk uzņēmēji ir gatavi pārdot tirgū gan Latvijā, gan ārpus tās. Bet ir skaidrs, ka kompetences centri ir no valsts finansēta vieta, kurā inovācija rodas. Jā, process bija garš un grūts, bet nu tas ir padarīts, un šī resursu konsolidācija (šoreiz pozitīvā nozīmē!) ir viens no mūsu, jāteic godīgi, nelielās ekonomikas veiksmes atslēgas elementiem. Atceroties mūsu ne pārāk glaimojošo vietu inovāciju reitingā pasaulē, šis ir tas solis, kam ir jābūt vienam no nozīmīgākajiem, lai šis reitings uzlabotos."
Zinātnei daudz miljonu
Šī programma nebūt nav vienīgā un galvenā, kas virzīs uzņēmējdarbības un zinātnes sadarbību, jo ir vēl citas atbalsta iespējas, kas nav EM pārraudzībā.
Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece struktūrfondu jautājumos Lauma Sīka stāsta: "Zinātnes sektorā ES fondu investīcijas kopā veido 180 miljonus latu ERAF līdzekļu. Papildus ir vēl Eiropas Sociālā fonda zinātnes finansējums vairāk nekā 40 miljonu latu apmērā. Šis finansējums kopā ir publiska dotācija vai investīcija ar mērķi piesaistīt arī privātos investorus, mobilizēt viņus zināšanu projektu inovatīviem risinājumiem un nodrošinājumam. Mērķis ir celt arī zinātnes prestižu, reputāciju un pievilcību. Atbalsts zinātnei un pētniecībai lietišķo pētījumu veidā, kur iniciatīva bija zinātnes institūtu pusē, arī veido vismaz 38 miljonus latu.
Šajā brīdī jau tiek īstenoti 114 projekti, un vismaz trešā daļa no tiem ir konkrētu Latvijas uzņēmumu ierosināti lietišķās pētniecības projekti. Tas nozīmē, ka konkrēti uzņēmumi jau redz savu vietu un savu interesi par rezultātu. Līdztekus atbalstām arī starptautiskās sadarbības projektus zinātnē, kuru mērķis jau ir vest ārvalstu zinātniekus uz Latviju, iepazīstināt Eiropu un pasauli ar sevi. Mums ir arī liels projekts, vairāk nekā 10,5 miljoni latu, par informācijas tehnoloģiju infrastruktūras uzlabošanu zinātnes vajadzībām, un viena no lielākajām un būtiskākajām komponentēm ir 131,5 miljoni latu zinātnes infrastruktūras attīstībai."
Šis finansējums tiks dalīts divās lielās daļās. Deviņiem valsts nozīmes pētniecības centriem kopumā savas infrastruktūras uzlabošanai un zinātnisko iekārtu nodrošināšanai fundamentālās zinātnes pētījumiem pirmajā kārtā tiks atvēlēti 56,3 miljoni latu.
"Minētie deviņi centri ministrijā vērtēšanai jau ir iesnieguši savas attīstības stratēģijas, vienlaikus tajās paredzot arī sadarbību ar uzņēmējiem un ekonomikas sektoriem. Lai šai sadarbībai būtu segums, zinātnes infrastruktūras aktivitātes otrā kārta (vairāk nekā 46 miljoni latu), ir veltīta tādas zinātnes infrastruktūras un iekārtu attīstībai, kas ir izmantojamas tieši komerciāliem mērķiem. Jo zināšanas un pratība, kam ir tirgus vērtība, var būt mazliet citādā veidā atbalstāma darbība nekā tīri akadēmiskā pētniecība, kas paredzēta visas sabiedrības labumam. Šajā otrajā kārtā, kur Ministru kabineta noteikumi jau ir apstiprināti, projektu iesniegšana tiek plānota augustā septembrī, īsi pēc tam, kad zinātniskās institūcijas būs jau iesniegušas savus lielprojektus attiecībā uz infrastruktūras nekomerciālo daļu.
"Pēc gadiem pieciem vai septiņiem mēs atskatīsimies uz šo kā mūsu tīģerlēciena sākuma gadu."
Redzam, ka ir noslēgti līgumi par lietišķajiem pētījumiem un par kompetences centru pētījumiem, un līdz ar to varētu uzskatīt, ka 2011. gads investīciju ziņā ir īsts starta gads. Ja vērtējam valsts budžeta resursus, kas ir atvēlēti, lai avansētu un priekšfinansētu šo projektu uzsākšanu, es domāju, ka pēc gadiem pieciem vai septiņiem mēs atskatīsimies uz šo kā mūsu tīģerlēciena sākuma gadu," skaidro L. Sīka.
Pašlaik gan situācija ir tāda, ka liela daļa valsts pētniecības iestādēs par Eiropas naudu (tiecoties pēc lielāka līdzfinansējuma) iegādāto iekārtu ir pirktas ar nosacījumu, ka tās drīkst izmantot tikai valsts finansētiem, nevis lietišķiem pētījumiem, kurus pēc tam komersanti izmanto savas peļņas gūšanai. (Šis fakts arī bieži minēts kā šķērslis zinātnieku un komersantu līdzšinējai sadarbībai.) Tas var radīt bažas, ka komerciālo pētījumu (kas ir KC mērķis) veikšanai pētniecības institūtu laboratorijas varēs sniegt ierobežotus ārpakalpojumus, un vai tikai nebūs tā, ka KC programmas ietvaros nu būs jāpērk citas, līdzīgas, kam nebūs minētā aizlieguma. KC vadītāji un LIAA direktors gan skaidro, ka tā nebūšot, jo šis šķērslis esot ņemts vērā, jau izstrādājot konkrētus pētniecības projektus.
A. Ozols skaidro: "Tagad viss smagums gulsies uz kompetences centru un tajos iesaistīto komersantu pleciem. Mērķis šajos centros ir nevis nopirkt iekārtas, nevis iegādāties kādu aprīkojumu, bet veicināt ilgtermiņa sadarbību starp uzņēmumiem un pētniecības iestādēm. Lielā iecere ir tāda, ka, arī šai struktūrfondu naudai beidzoties, atsevišķi kompetences centri (ideālā gadījumā - visi) turpinās darboties, jo būs ekonomisks pamats –privāto sektoru un pētniecības institūcijas "esam salaulājuši" ne tikai uz brīdi, kamēr ir valsts naudas "piešprice"."
Signe Bāliņa, Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju KC vadītāja, uzskata: "Uzņēmumiem pirmām kārtām ir jātic zinātniekiem, jātic sev un pārējiem uzņēmumiem, kuri apvienojušies šajā kompetences centrā. Ja kaut vai viens no mums būs ļoti, ļoti veiksmīgs, tad šī programma būs sevi pierādījusi. Bet es ceru, ka veiksmes stāstu būs daudz vairāk."
