Latvijas Tehnoloģiskais centrs (LTC) apkopo informāciju par visām inovāciju atbalsta struktūrām Latvijā, un, lai iepazīstinātu uzņēmējus ar tām, visā valstī notiek semināri "Bezgalīgo iespēju diena: ar uzņēmējiem par inovāciju" – 14. aprīlī šāds pasākums notiks Rēzeknē, Valmierā – 12. maijā, bet Saldū – 30. jūnijā.
Process, kas rada konkurētspēju
"Ja mūsu politiķi domātu līdzīgi, kā viņu kolēģi citās Eiropas valstīs, mēs nebūtu pēdējā vietā," ir pārliecināta LTC projektu vadītāja Gundega Lapiņa, par kļūdām uzskatot arī atbalsta samazināšanu izglītības un zinātnes jomām.
Viņa skaidro, ka ar inovāciju uzņēmumā nav jāsaprot nanotehnoloģijas: "Inovācija ir process, ar kura palīdzību tiek radīts jauns produkts vai pakalpojums, kas ir konkurētspējīgs un pieprasīts. Inovācija var būt arī jauna mārketinga metode, ja no tās uzņēmums gūst kādu labumu. Visbiežāk inovācija tiek ieviesta, ja uzņēmumam bijusi kāda problēma, un tās risinājums arī ir inovācija."
"Pašlaik mūsu valstī ir 158 inovatīvās darbības atbalsta iestādes."
Par veiksmīgu viņa uzskata, piemēram, "Rīgas Dinamo" produktu sēriju: reta komanda var palielīties ar tik daudziem izstrādājumiem ar kluba simboliku, taču tie ir ne tikai mārketinga instruments – tā ir inovācija, jo suvenīri radīti arī nolūkā gūt peļņu.
Maz iegulda un nesadarbojas
Latvijā izstrādāta "Komercdarbības konkurētspējas un inovācijas veicināšanas programma 2007. –2013. gadam".
Tajā secināts – lielākā problēma ir izpratnes trūkums par inovācijas lomu komersantu attīstībā, valsts konkurētspējas celšanā un sociālās labklājības pieaugumā; zems privāto investīciju ieguldījums pētniecībā un attīstībā; nepietiekami attīstīta specializēta, inovatīvo darbību veicinoša infrastruktūra; nepietiekama piekļuve finanšu resursiem, it īpaši starta un riska kapitālam; nepietiekama sadarbība starp izglītības, pētniecības un rūpniecības sektoriem; zems patentu skaits; vāji attīstīta komersantu savstarpējā sadarbība gan vietējā, gan starptautiskā līmenī.
Lai palīdzētu uzņēmējiem pārvarēt šķēršļus, valstī strādā inovācijas atbalsta struktūras.
Palīdz inkubatori un institūti
"Inovācijas atbalsta struktūras ir institūcijas, kas atbalsta pētniecības rezultātu komercializāciju un jaunu tehnoloģiski orientētu komersantu veidošanos," skaidro LTC projektu vadītāja Agnese Janova.
Pašlaik mūsu valstī ir 158 inovatīvās darbības atbalsta iestādes – 71 Rīgā un Rīgas reģionā, 10 - Kurzemes, 21 - Vidzemes, 21 - Latgales, 35 - Zemgales reģionā.
Biznesa un tehnoloģiskie parki jeb inkubatori sniedz infrastruktūras pakalpojumus, konsultācijas, palīdz atrast partnerus un investorus. Biedrības un citas nevalstiskās organizācijas var nodrošināt mentoru pakalpojumus, kā arī motivēt jauniešus uzņēmējdarbības sākšanai.
"Palīdzību inovatīviem uzņēmumiem var sniegt arī pašvaldību attīstības departamenti, kas gan nodrošina attiecīgās teritorijas attīstības procesus, gan veicina investīciju piesaisti," informē A. Janova.
Tāpat speciāliste aicina sadarboties ar tehnoloģiju pārneses centriem, kas spēj izvērst sadarbību starp universitāšu pētniekiem un uzņēmumiem. Šajā laukā darbojas vēl arī attīstības aģentūras, institūti un dažādas citas institūcijas.
Inovatīvu uzņēmumu veido vairāki faktori
Lai noskaidrotu, vai uzņēmums ir inovatīvs, LTC speciālistes aicina izvērtēt vairākus faktorus.
Inovatīvs uzņēmums ir tāds, kas pēdējo triju gadu laikā sācis vismaz viena jauna konkurētspējīga produkta ražošanu vai pielietojis jaunas tehnoloģijas esošo produktu konkurētspējas palielināšanai. Tāpat par inovatīvu uzskatāms uzņēmums, kas jauno produktu vai pakalpojumu izstrādē iegulda līdzekļus vismaz 0,5% apmērā no gada apgrozījuma.
"Inovatīvs uzņēmums ir tas, kas pēdējo triju gadu laikā sācis vismaz viena jauna konkurētspējīga produkta ražošanu."
"Taču uzņēmumam obligāti jāizpilda vismaz divi no šiem kritērijiem: vismaz 25 procenti no pārdošanas tiek iegūti no ražojumiem, kas nav vecāki par pieciem gadiem; peļņa no ražojumiem, kas nav vecāki par pieciem gadiem, ir vismaz 10 procenti no kopējās gada peļņas; pārdošanas apjoms no jauniem produktiem vai pakalpojumiem ik gadu pieaug vismaz par 5 procentiem," informē G. Lapiņa.
Sadarbību sauc par formālu
Ceļa zīmju ražotāja "Signum" vadītājs Vitālijs Upenieks savu uzņēmumu atzīst par pietiekami inovatīvu. "Pavisam nesen esam sākuši ražot signālstabiņus, kas lokās. Tieši ar šo produktu, kas izrādījās konkurētspējīgs, izdevās iekarot plašo Krievijas tirgu – apmēram gada laikā esam eksportējuši 6650 stabiņu - divas kravas, bet Latvijas vajadzībām gadā ražojam apmēram ceturto daļu no šā apjoma," pieredzē dalās Jelgavas puses uzņēmējs. Uzņēmums par pusmiljonu eiro iegādājies lāzergriešanas iekārtu, kas uzskatāma par jaunu tehnoloģiju un atvieglo darbu.
V. Upenieks atzīst: sadarbība ar zinātnes iestādēm un ekspertiem ir gausa, kaut gan jaunās iekārtas ir jāizmēģina un jāanalizē. Viņš uzskata, ka galvenais ir pārāk liela birokrātija un tas ka šādu atbalsta iestāžu palīdzība bieži vien ir tikai formalitāte.
