NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Laura Platace
LV portāls
26. novembrī, 2012
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Politika
2
2

Neinovatīvā Latvija. Kā veicināt Latvijas ekonomikas konkurētspēju? (II)

Lielāko finansiālo atbalstu pētniecības institūti, universitātes, radošie privātuzņēmumi un mazie uzņēmumi varēs saņemt no 2014.gada, kad sāks darboties ES pētniecības un inovācijas pamatprogramma 2014.-2020.gadam „Apvārsnis 2020”.

FOTO: SXC

Eiropas Savienība (ES) ieņem nozīmīgu vietu tehnoloģiju tirgū globālā mērogā, taču saskare ar aizvien pieaugošu konkurenci ir vērā ņemama realitāte. Tādēļ, lai stiprinātu savu konkurētspēju, ir pieņemta jauna ES programma „Apvārsnis 2020”. Tās finansējums sasniedz aptuveni 80,2 miljardus eiro. Lai gan Latvijā šim finansējumam pretendenti varēs pieteikties tikai no 2014.gada, nav tā, ka atbalsts Latvijas uzņēmēju inovācijas spēju stiprināšanai nebūtu pieejams šobrīd.
LV portāls skaidro, ko šobrīd dara un kādus pasākumus ir plānots veikt, lai veicinātu inovācijas attīstību Latvijā.

Plānotais ES atbalsts

"Inovācijas savienība" ir viena no septiņām pamatiniciatīvām stratēģijā "Eiropa 2020". Tās mērķis ir uzlabot nosacījumus un piekļuvi pētniecības un inovācijas finansējumam, lai nodrošinātu, ka inovatīvas idejas pārvērš ražojumos un pakalpojumos, kas rada izaugsmi un nodarbinātību. Pamatiniciatīvā ir noteikts, ka, lai izveidotu ES kā inovācijas savienību, ir nepieciešams: turpināt ieguldīt izglītībā, pētniecībā, inovācijā un informācijas un komunikāciju tehnoloģijās; vienkāršot ES programmu pieejamību un novērt šķēršļus, kas traucē uzņēmējiem idejas ieviest tirgū.

Tāpat jāmodernizē izglītības sistēmas, jānodrošina apstākļi, lai pētnieki un inovāciju izstrādātāji varētu strādāt un sadarboties; jāievieš Eiropas inovācijas partnerības, lai paātrinātu pētniecību, izstrādi un inovācijas izvēršanu tirgū; jāuzlabo sadarbība ar starptautiskajiem partneriem un jāpanāk, lai pētniecības rezultātā inovācijas pieaugtu.

Pamatiniciatīvas "Inovācijas savienība" ietvaros Eiropas Komisija (EK) ir izstrādājusi pētniecības un inovācijas pamatprogrammu 2014.-2020.gadam "Apvārsnis 2020", aptverot trīs jomu prioritātes: zinātnes izcilība; vadošā loma rūpniecībā; sabiedrības problēmu risināšana. Taču iecerēts, ka tā aptvers visas ES ekonomikas nozares, piemēram, pārtikas rūpniecība, veselības aizsardzība, enerģētika.

"Apvārsnis 2020" apvieno ES pētniecības un inovācijas finansējumu vienotā programmā. Finansējuma aptuvenais sadalījums ir iecerēts šādi:

  • 3,5 miljardi eiro - plašākai finanšu instrumentu izmantošanai, lai uzlabotu aizdevumu saņemšanas iespējas;
  • 8,6 miljardi eiro - maziem un vidējiem uzņēmumiem inovācijas produktu attīstīšanai;
  • 6 miljardi eiro - tehnoloģiju attīstīšanai;
  • 13,2 miljardi eiro - Eiropas Pētniecības padomes finansēšanai;
  • 5,75 miljardi eiro (+21 %) - Marijas Kirī vārdā nosauktajai programmai, kas atbalsta pētnieku apmācību, mobilitāti un prasmju uzlabošanu.

Kopējais finansējums – aptuveni 80,2 miljardi eiro – būs pieejams pētniecības institūtiem, universitātēm, radošiem privātuzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem.

Pavisam nesen, šī gada 4.oktobrī, noslēdzās sabiedriskā apspriešana par publiskā un privātā sektora partnerības projektu saistībā ar biotehnoloģiskajiem pētījumiem un inovāciju saskaņā ar pamatprogrammu "Apvārsnis 2020". Ieteikumi vēl jāapkopo, kā arī EK izstrādātā programma ir jāpieņem Eiropas Parlamentā un Padomē, lai to varētu sākt ieviest ES dalībvalstīs. To plānots paveikt līdz 2013.gada beigām.

Ko būtu nepieciešams mainīt?

Biedrības ZINIS valdes priekšsēdētāja Vita Brakovska min: nacionālā līmenī steidzami ir jāveido iniciatīva – komandu veidošanas platforma, kur ideju autori var sameklēt atbilstošas komandas savu ideju komercializācijai, kā arī var pretendēt uz nemateriālo atbalstu, piemēram, mentoringu. Nepieciešams dot iespēju sociālās uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā. Tas ne tikai palīdzēs risināt sociālos vides jautājumus, bet arī rosinās radošā uzņēmēja garu cilvēkos, kas sirdī ir sociālie darbinieki.

Vēl V.Brakovska norāda, ka inovācijas politikā ar nefiskāliem paņēmieniem jāmotivē novadi aktīvāk iesaistīties vietējās ekonomikas attīstībā ne tikai ierastajā trešajā fāzē, kas nozīmē atbalstu esošajiem uzņēmējiem, bet arī pirmajās divās fāzēs. Pirmajā fāzē - sabiedrības izglītošanā, iedrošināšana un otrajā fāzē - darbā ar inovatīvu biznesa ideju autoriem. Tāpat esot nepieciešams sekmēt izpratnes veidošanu par perspektīvu 21.gadsimta disciplīnu - starpnozaru sadarbība, radošās industrijas, pakalpojumu dizains un citu – izmantošanu uzņēmējdarbībā konkurētspējas stiprināšanai.

"Inovācijas politikā ar nefiskāliem instrumentiem jāmotivē novadi aktīvāk iesaistīties vietējās ekonomikas attīstībā."

Inovatīvo risinājumu institūta valdes priekšsēdētājs Uldis Cimdiņš uzsver: nedrīkst pieļaut izglītības ministra Roberta Ķīļa  demisiju un jāsniedz atbalsts viņa sāktajiem darbiem, jo reformas izglītības sistēmā ir jāveic steidzamā kārtā. Ministram ir skaidrs redzējums, kā sasniegt vēlamās pārmaiņas. Latvijas augstākās izglītības sistēma ir iesīkstējusi konkurences trūkuma dēļ. Daļēji tas ir tāpēc, ka par budžeta līdzekļiem studentiem atļauts studēt tikai latviešu valodā. Bet bieži vien konkrētā jomā ir tikai viena studiju programma.

Ja no valsts budžeta pieprasītajās jomās studentiem pašiem piešķirtu līdzekļus, ko viņi varētu tērēt savai augstākajai izglītībai ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs, tad mūsu augstskolas sajustu "konkurences elpu pakausī" un attīstītos tirgus pieprasījuma virzienā. Bez tam kā minimums jau maģistra līmenī, bet daudzās jomās jau bakalaura līmenī par valsts budžeta līdzekļiem jānodrošina izglītība svešvalodā. Tas dos iespēju studentiem mācīties kopā ar vienaudžiem no citām valstīm, iegūt jaunus kontaktus un plašāku redzesloku, kā arī saprast, cik mēs esam konkurētspējīgi reģionālā un pasaules mērogā.

Par reformām izglītībā V.Brakovska izsaka savu viedokli: "Pozitīvi vērtēju plānotās Izglītības un zinātnes ministrijas reformas attiecībā uz reorganizāciju zinātnisko institūciju vidū – tos gadiem ilgi vada nevis cilvēki ar uzņēmējspēju kompetencēm, bet gan zinātnieki un to vecākie līdzstrādnieki cienījamos gados, kuru domāšanā komercializācijai ir stipri sekundāra vieta."

U.Cimdiņš norāda uz citiem neatliekamiem pasākumiem: finanšu ministram Andrim Vilkam ir steidzami jāveic reformas Valsts ieņēmumu dienestā, lai būtiski mainītu šīs pagaidām represīvās iestādes attieksmi pret uzņēmējiem, kas ir viņu klienti. Jaunie uzņēmēji, kas jau darbības sākumposmā saskaras ar VID darbinieku negatīvo attieksmi, bieži atmet ar roku un uzņēmējdarbību pārtrauc.

Tādēļ virkne esošo uzņēmumu pilnībā pārved savu darbību vai veido filiāles kaimiņvalstī Igaunijā, kur nodokļu administrācija pret uzņēmējiem izturas kā pret klientiem, kurus jākonsultē un jāpalīdz attīstīt viņu uzņēmumus. Igaunijā uzņēmumu ienākuma nodokli jāmaksā tikai tad, kad no uzņēmuma tiek izņemtas dividendes, tādējādi uzņēmumu nopelnītā nauda tiek ieguldīta attīstībā un apgrozījuma palielināšanā. Latvijā pēc pirmā sekmīgā darbības gada uzņēmums vairs tālāk attīstīties nespēj, jo jau no pirmās peļņas maksā uzņēmumu ienākuma nodokli, kā arī atdod visus savus apgrozāmos līdzekļus uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumā - aizdod naudu valstij, par to pat nesaņemot taisnīgus procentus.

"Latvijas augstākās izglītības sistēma ir iesīkstējusi konkurences trūkuma dēļ."

Kā vidējā termiņā veicamus darbus U.Cimdiņš min: Latvijas valdībai jābūt konkrētam un gadu gaitā nemainīgam plānam, kā sasniegt Zviedrijas un Somijas līmeni izglītības un pētniecības finansēšanā. Pat ja katru gadu mēs palielināsim budžeta līdzekļu izlietojumu šim mērķim par 0,5% no IKP, tad vidējā termiņā vēl nesasniegsim Eiropas inovāciju līdervalstu rādītājus, bet vismaz sāksim virzīties pareizā virzienā, ja vēlamies nākotnē saņemt lielākas algas un dzīvot labklājības valstī.

Vēl nepieciešams samazināt birokrātisko slogu attīstības projektu īstenošanā un dot izdzīvošanas iespējas jaunajiem uzņēmējiem. Tā vietā, lai nodrošinātu finansējumu inkubatoru administrācijai un tai pietuvinātiem konsultantiem, labāk nodrošināt "uzņēmēja algu" tiem censoņiem, kuri gatavi veidot jaunus uzņēmumus, kas radītu produktus ar augstu pievienoto vērtību. Lai jaunie uzņēmēji paši izlemj, kas viņiem sniegs konkurētspējīgus pakalpojumus.  

Jāuzlabo sabiedrības inovāciju kultūra, lai sniegtu morālu atbalstu jauno produktu radītājiem un skarbi nesodītu tos, kuri uzņēmējdarbības sākumposmā pieļāvuši kļūdas un uzņēmumu bankrotu. Paralēli zināšanu un prasmju līmeņa paaugstināšanai jāstimulē uzņēmība, lai izgudrotās lietas tiktu ieviestas praksē. Taču minētie pasākumi ir tikai daļa no tā pasākuma kopuma, ko Latvijā vajadzētu veikt, lai kaut vai pēc desmit gadiem mēs varētu plūkt mērķtiecīgas inovāciju atbalsta politikas augļus, norāda U.Cimdiņš.

Plānotais valsts atbalsts

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena skaidro, ka Ekonomikas ministrijas galvenie darbības virzieni inovācijas sekmēšanai šobrīd ir privātā sektora un zinātnes sektora sadarbības pilnveidošana, atbalsts inovatīvu uzņēmumu attīstībai, kā arī uzņēmumu piekļuves finanšu resursiem pilnveidošana. Vienlaikus viena no būtiskākajām ilgtermiņa reformām saistīta ar ekonomiskās politikas maiņu, proti, industriālās politikas īstenošanu.

E.Urpena norāda, ka privātā sektora un zinātnes sektora sadarbības sekmēšanai darbojas Ekonomikas ministrijas īstenotās atbalsta programmas un iniciatīvas šajā jomā – atbalsts tehnoloģiju pārneses kontaktpunktiem, kompetences centriem, klasteru attīstībai. Programmu ietvaros tiek sniegts atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei un to ieviešanai ražošanā, augstas pievienotās vērtības investīcijām, pasākumi motivācijas celšanai inovācijām un uzņēmējdarbības uzsākšanai.

"Latvijas valdībai jābūt konkrētam un gadu gaitā nemainīgam plānam."

Lai nodrošinātu finansējumu komercdarbības attīstībai, tai skaitā inovatīviem projektiem, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Latvijas Garantiju aģentūru un Latvijas Hipotēku un zemes banku nodrošina aizdevumus, tai skaitā arī mezanīna aizdevumus, individuālās garantijas, īstermiņa eksporta garantijas, riska kapitāla, sagatavošanas un uzsākšanas kapitāla finansējumu. Tostarp šī gada 26.septembrī ir parakstīts četrpusējs līgums starp Latviju, Lietuvu, Igauniju un Eiropas Investīciju fondu par Baltijas Inovāciju fonda izveidošanu.

Papildus esošajām programmām E.Urpena min, ka 2013.gada martā plānota pirmā projektu atlase atbalsta saņemšanai Latvijas un Norvēģijas programmas "Inovācijas zaļās ražošanas jomā" ietvaros. Plānots, ka atbalstu sniegs aptuveni 130 komersantiem. Programmas kopējais finansējums ir 8,8 miljoni latu, un tās līdzfinansējums paredzēts no Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014.gadam Latvijai piešķirtajiem līdzekļiem.

Šā gada 3.decembrī sāks darboties Mikro, mazo un vidējo komersantu jaunu produktu un tehnoloģiju attīstības programma jeb inovācijas vaučeru programma. Tās mērķis ir veicināt sīko (mikro), mazo un vidējo komersantu inovāciju, jaunu produktu vai tehnoloģiju attīstību, tehnoloģiju pārnesi un konkurētspējas stiprināšanu. Programmai plānots 2 miljonu latu liels ERAF finansējums, atbalstot 200 komersantus, kas ievieš jaunus produktus un tehnoloģijas. Atbalsts būs pieejams ārējo pakalpojumu iegādei, lai veiktu pētījumus, rūpniecisko īpašumtiesību nostiprināšanu un jauna produkta vai tehnoloģijas sertificēšanu.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU