Inovācija tagad un turpmāk: iecerēs un darbos (I)

Tikai jautājums – kādai jābūt šai ražošanai? Atkal mazas valsts specifika – tā prasa gudru (zinātņietilpīgu) un ražīgu rūpniecību, jo ar vienkāršu masveida produkciju nekad nebūsim konkurētspējīgi.

Jau gana daudzi gadi pagājuši, kopš varas gaiteņos beidzot izprasts termins "inovācija" (jaunu zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas jomas ideju, izstrādņu un tehnoloģiju īstenošana produktā vai pakalpojumā), tas kļuvis pat par modes vārdu, taču šā virziena izkopšanā tradicionāli turamies pēdējās vietās Eiropas Savienībā. Pat nerunājot par zināšanu pārvēršanu naudā (izgudrojumu ieviešanu ražošanā), mums arvien smagi vedas ar pievienotās vērtības paaugstināšanu ražojamai produkcijai, kā arī pakalpojumiem, lai ar tiem varētu vairāk pelnīt – kaut arī šiem nolūkiem tērēti ļoti daudzi miljoni Eiropas (un arī pašu) naudas.

Galvenais biznesa balsts – zems darbaspēka atalgojums

To apstiprināja arī diskusija Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Inovāciju un zinātnes apakškomisijā 14.maijā, kur izvērtēja, kā tiek īstenotas pašreizējās uzņēmējdarbības un inovāciju atbalsta programmas un aplūkoja Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvājumu šajā jomā 2014.–2020.gada ES fondu plānošanas periodam.

Pašreizējais periods pamazām beidzas, un uz šī sliekšņa stāvam ar secinājumu, ka, piemēram, ļoti svarīgajā apstrādes rūpniecībā (kuras īpatsvars tautsaimniecībā ir 14%) augsto tehnoloģiju nozares veido 5% (Somijā, Dānijā un Zviedrijā – 14%), vidēji augsto tehnoloģiju - 13% (minētajās valstīs – 35%), vidēji zemo tehnoloģiju nozares - 27% (minētajās kaimiņvalstīs – 26%), bet zemo tehnoloģiju nozares – 55% (26%).

"Tieši šajā sektorā produktivitātes kāpums varētu būt vislielākais," norādīja EM parlamentārā sekretāre Ilona Platonova.

"Pakalpojumu sfērā, piemēram, frizieris, kā strādājis līdz šim, visticamāk, tāpat arī strādās turpmāk un tikpat produktīvi, kā, piemēram, Vācijā, bet vislielākie izaicinājumi ir apstrādes rūpniecībā; un mums ne tikai jālūko, kā paaugstināt pievienoto vērtību šajos 27 vai 55 procentos, kas ir vidēji zemo un zemo tehnoloģiju segmenti (uzņēmumi, kas pētniecībā un attīstībā investē attiecīgi 1-4% un mazāk par 1% no apgrozījuma – red.), bet ir jādomā, kā uzlabot rūpniecības struktūru tajos rūpniecības sektoros, kur tehnoloģiju līmenis ir augstāks. Nākamajā plānošanas periodā mums būs gan atbalsta instrumenti, kas mērķēti esošajā industrijā, bet daudz lielākā mērā ir jāmeklē jaunas vai sarežģītākas inovatīvo tehnoloģiju nozares.

Raugoties uz izaicinājumiem nākotnē, saprotam, ka aizvien straujāk zaudēsim konkurētspējas priekšrocības zemu izmaksu segmentos. Diemžēl lielākā daļa Latvijas biznesa ir balstīta uz zemām algām, un perspektīvā tā nav ilgstoša priekšrocība."

Patiešām, brīva darbaspēka kustības apstākļos ilgstoši uzturēt zemas darbaspēka izmaksas nebūs iespējams, tālab jārada stimuli jaunu konkurētspējas priekšrocību iegūšanai.

Kam ticis EM pārraudzībā esošais finansējums?

EM parlamentārā sekretāre atzīst, ka noteikt kopējo tehnoloģiju līmeni visos ražošanas sektoros ir ļoti grūti, bet "pārstāvji no eksporta organizācijām norāda, ka lielākā daļa eksportētāju mēģina "bīdīt" partneriem cenu lapu un rodas priekšstats – ja šie komersanti zaudēs zemo cenu, viņu perspektīvas būs ierobežotas".

I.Platonova pieļāva, ka kopumā rūpniecības sektoros šādu uzņēmumu varētu būt ievērojami vairāk par pusi, iespējams, pat 70 procentu. "Dažos gadījumos zemās izmaksas rodas arī tādēļ, ka ir uzkrāts kapitāls no padomju laikiem, piemēram, iekārtas, kas netiek pilnībā amortizētas, un tāpēc komersanti šodien var piedāvāt zemāku cenu, vai arī, piemēram, ar struktūrfondu finansējumu iegādātas iekārtas, kas atkal atļauj strādāt zem tirgus cenas. Apstrādes rūpniecībā mēs pilnīgi noteikti redzam, ka daudzos no mazajiem uzņēmumiem necenšas paaugstināt pievienoto vērtību, bet tikai noturēt zemāku cenu."

"Aizvien straujāk zaudēsim konkurētspējas priekšrocības zemu izmaksu segmentos."

Kā turpmāk neatliekami risināmās problēmas ir produktivitātes paaugstināšana apstrādes rūpniecībā (šobrīd tā ir 42% no ES vidējā rādītāja); zinātņu ietilpīgu produktu īpatsvara audzēšana eksportā (Latvijā – 6%, ES vidēji – 16%), inovatīvu uzņēmumu skaita palielināšana (Latvijā – 30%, ES vidēji – 53%), privātā sektora ieguldījumu pētniecībā un attīstībā palielināšana (Latvijā – 24%, ES vidēji – 51%), riska kapitāla investīciju veicināšana (riska kapitāla īpatsvars no IKP Latvijā – 0,1%, ES vidēji – 0,3%).

Kā redzams, inovatīvu uzņēmumu Latvijā ir divreiz mazāk nekā vidēji Eiropā, un visbēdīgākais rādītājs ir privātā sektora ieguldījumi pētniecībā un attīstībā.

Eiropas Savienības struktūrfondu 2007.-2013.gada plānošanas periodā EM pārraudzībā ir 220 milj. eiro finansējuma atbalsta programmām inovācijas attīstīšanai. Lielākā daļa no tā (73%) nonākusi apstrādes rūpniecības uzņēmumos, aptuveni līdzīgas daļas (5-6%) – transporta un informāciju un komunikāciju tehnoloģiju uzņēmumos, pārējais ticis citām nozarēm. No apstrādes rūpniecībai piešķirtā finansējuma 81 milj. eiro apmērā savukārt līderos ir koksnes izstrādājumu, ķīmisko vielu ražotāji un farmācija, kam seko citi sektori. Daļā atbalsta programmu joprojām tiek pieņemti komersantu iesniegumi.

Investīcijas augstai pievienotajai vērtībai

Apjomīgākais kopējais budžets – teju 200 milj. eiro – komersantiem pieejams programmā "Augstas pievienotās vērtības investīcijas", kas norisinās četrās kārtās. Tās mērķis ir rosināt vietējos komersantus veikt ieguldījumus zināšanu vai tehnoloģiju intensīvajos projektos, kā arī piesaistīt ārvalstu investīcijas jomās ar augstu pievienoto vērtību, tādējādi veicinot jaunāko tehnoloģiju pārnesi no ārvalstīm. Šī programma bija paredzēta lielajiem komersantiem vērienīgu projektu īstenošanai, jo minimālais kopējo attiecināmo izmaksu apjoms vienam projektam, piemēram, otrajā kārtā bija četri milj. eiro, un tikai ceturtajā kārtā šis slieksnis pazemināts līdz 50 milj., kas tūdaļ devis arī redzamus rezultātus.

Diemžēl, kā informēja EM parlamentārā sekretāre, minētajā programmā katrs trešais ceturtais projekts netiek īstenots: uzņēmēji atsakās no savas ieceres veikt vērienīgus ieguldījumus uzņēmumu infrastruktūras modernizēšanā, jo no projekta iesnieguma iesniegšanas līdz tā uzsākšanai paiet pusgads vai pat gads un šajā laikā nereti mainās gan tirgus konjunktūra, gan komersanta finansiālais stāvoklis. Turklāt atbalsta intensitāte ir tikai 35-45 procenti.

"Pēdējā kārtā atšķirībā no iepriekšējās ir pieteikti ļoti daudzi un labi sagatavoti projekti tieši jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei. Turklāt šādu projektu īstenošanā ir piesaistītas desmitiem miljonu privāto investīciju. Piemēram, Valmieras Stikla šķiedras rūpnīcā atzina, ka bez šādas atbalsta programmas nebūtu izdevies pārliecināt vācu akcionārus veikt ieguldījumus infrastruktūras modernizēšanā un ražošanas jaudu palielināšanā," skaidroja parlamentārā sekretāre.

Šobrīd no atbalstītajiem 119 projektiem (kopumā plānoti 190) jau īstenots 71 par kopējo atbalsta summu 38 milj. eiro, un piesaistītais privātā sektora finansējums pētniecībai, attīstībai un inovācijai ir 79 milj. eiro.

Pētījumi pēc komersantu pasūtījuma

Pretrunīgas atsauksmes izskanējušas par kompetences centru (KC) izveidi, darbības principiem un lietderību. Atbalsta programmā "Kompetences centri" kopējais finansējums paredzēts 53 milj. eiro, un tās mērķis ir sadarbības platformas veidošana starp komersantiem un zinātniskajām iestādēm, kur pētījumi tiek veikti tikai pēc komersantu iniciatīvas. Tie ir tikai tādi pētījumi, kuros uzņēmēji saredz praktisku pielietojumu. Šādi mēģināts savienot līdz šim Latvijā mūžam savrupās orbītas, kurās riņķo pieticīgu tehnoloģiju komersanti ar centieniem pēc tirgiem un peļņas un pētnieki ar viņuprāt izcilām idejām (it bieži tā arī ir!), kuras nekad neiegūst praktiski pielietojamas un naudu nesošas aprises.

Programmas ietvaros izveidoti seši KC, kuros iesaistīti 140 komersanti un 15 zinātniskās iestādes, un projektu īstenošanā nodarbināti vairāk nekā 300 zinātnes darbinieku.

Kopumā uzsākti 197 projekti, no tiem 42 bija pabeigti līdz pērnā gada beigām.

I.Platonova gan norādīja, ka projektus pa īstam novērtēt būs iespējams divu līdz piecu gadu laikā, kad tie būs pabeigti un pierādījuši savu lietderību. Jau tagad var atzīmēt pētījumu par siltumizolācijas materiāla izveidi no bērzu skaidām (ražošanas atkritumiem), ko pēc a/s "Latvijas finieris" pasūtījuma izstrādājuši Koksnes ķīmijas institūta un Latvijas Lauksaimniecības universitātes pētnieki.

Interesanta ir izveidojusies pētījuma par bērzu sulu kā hidrolāta izmantošanu kosmētikas līdzekļos komercializācijas gaita. Sākotnēji pētījuma mērķis bija izstrādāt uztura bagātinātāju, bet neizdevās pierādīt šāda produkta efektivitāti. Savukārt kosmētikas ražošanai pētījumi izrādījās pat ļoti piemēroti, un uz to bāzes SIA "Madara cosmetics" izveidojusi īpašu produktu līniju, kuras apgrozījums jau pērn (pirmajā gadā) bija 100 tūkst. latu. Tā kā produktu līnijas pastāvēšanas ilgums ir pieci līdz septiņi gadi, prognozējams ievērojams apgrozījuma pieaugums. Var salīdzināt skaitļus - pētījumā bija nepieciešams investēt vien 54 tūkst. latu.

"Tikai 25 procenti projektu tiek īstenoti sadarbībā ar zinātniskajām institūcijām."

"Tomēr esam ievērojuši dažus izaicinājumus, piemēram, tikai 25 procenti projektu tiek īstenoti sadarbībā ar zinātniskajām institūcijām, ļoti bieži uzņēmēji to dara paši savā uzņēmumā, un trūkst arī informācijas par rezultātiem. Atsevišķos gadījumos pētījumu mērķis diemžēl nav jaunu projektu attīstība, bet esošo izmaksu samazināšana. Tātad komersanti nevēlas pievērsties kaut kam jaunam, bet mēģina padarīt lētākus esošos produktus. Tas vērojams, piemēram, farmācijas nozares lielajos uzņēmumos," atzina EM parlamentārā sekretāre.

Tomēr Saeimas deputāts Ivars Zariņš apakškomisijas sēdē pauda viedokli, ka samērojumā ar KC jau izmantoto un nākamajā plānošanas posmā iecerēto finansējumu (72,2 milj. eiro) šobrīd nav pietiekama pārskata par šajos centros īstenoto projektu skaitu un to īsteno pienesumu.

Komisijas sēdē gana pretrunīgus viedokļus pauda gan vairāku KC vadītāji, gan zinātnieku pārstāvis – Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš.

Tehnoloģiju pārnese ar problēmām

Nozīmīga ir programma "Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkti". Sākotnēji bija deviņi, tagad ir astoņi kontaktpunkti (KP) Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), Latvijas Universitātē, Latvijas Lauksaimniecības universitātē, Rīgas Stradiņa universitātē, Ventspils Augstskolā, Daugavpils Universitātē, Rēzeknes Augstskolā un Latvijas Mākslas akadēmijā. Minētās programmas mērķis ir valsts zinātnisko iestāžu intelektuālā īpašuma menedžments un pētniecības un attīstības kompetences celšana. Vienkāršāk sakot – augstskolās strādājošie mācībspēki un studenti var izmantot savas zināšanas komersantiem nepieciešamu izstrādņu īstenošanā. Šī programma darbojas jau piekto gadu, KP ir attīstījusies kompetence, izveidotas iekšējās struktūras un arī sagatavoti komercializācijas piedāvājumi.

Kopš 2009.gada sagatavoti 403 komercializācijas piedāvājumi, noslēgts vairāk nekā 300 līgumu par pētniecības un attīstības pakalpojumiem vai licencēšanu, par sadarbības iespējām ik gadu konsultēti aptuveni 1000 uzņēmumu un iesniegti 262 patentu pieteikumi. Šajā laikā piesaistīti aptuveni divi milj. eiro privātā sektora ieguldījumu; 2012.gadā tas veidoja 29% no kopējā augstskolu piesaistīto ieguldījumu apmēra.

Viens no RTU veiksmes stāstiem ir SIA "Conelum" - jaundibināts biotehnoloģiju uzņēmums. Sākotnēji Ūdens laboratorijā tika izstrādātas tehnoloģijas, kas ļāva novērtēt baktēriju (rauga sēnītes) esamību ūdenī, taču brīdī, kad sazinājās ar komersantu, kam tas paredzēts, izrādījās, ka tirgū šāds produkts nav vajadzīgs, taču uzņēmējs bija ļoti ātri sapratis, ka šāds produkts ir ļoti vajadzīgs piena pārstrādes rūpniecībā, jo šobrīd tur 48 stundas vērtē, vai piena produkts ir kvalitatīvs vai ne. Minētais izgudrojums to ļauj izdarīt 30 minūtēs. Tādējādi, vēl četrus mēnešus strādājot laboratorijā, piesaistot papildu investīcijas riska kapitāla veidā ("Imprimatur Capital Seed" jaunajā uzņēmumā ieguldījis 200 tūkst. eiro), radās iespēja izstrādāt pārtikas produktu kvalitātes pārbaudes testus pasaules ēdienu un dzērienu industrijai.

Šādi veiksmes stāsti der optimisma vairošanai un sašķoba priekšstatu, ka mums nekā nav un viss ir slikti.