Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīgai attīstībai nepieciešams veicināt ekonomikas strukturālās izmaiņas par labu preču un pakalpojumu ar augstāku pievienoto vērtību ražošanai.
FOTO: Evija Trifanova/ LETA
Šī sistēma nu jāveido būtībā obligāti, atbilstoši EK vadlīnijām izstrādājot un īstenojot Viedās specializācijas stratēģiju, kuras uzstādījumi izriet no Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam, Latvijas nacionālās reformu programmas "Eiropa 2020", kā arī pētījumiem, kas veikti nacionālās industriālās politikas un pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovācijas politikas izstrādei.
Viedās stratēģijas izstrāde
Informatīvajā ziņojumā "Par Viedās specializācijas stratēģijas izstrādi", ko pērn decembrī apstiprināja Ministru kabinetā, lasām: "Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīgai attīstībai nepieciešams veicināt ekonomikas strukturālās izmaiņas par labu preču un pakalpojumu ar augstāku pievienoto vērtību ražošanai, t.sk. rūpniecības lomas palielināšanai, rūpniecības un pakalpojumu modernizācijai un eksporta sarežģītības attīstībai. Tas ir būtisks priekšnosacījums Latvijas tautsaimniecības konverģencei ar attīstītajām ES valstīm un iedzīvotāju labklājības pieaugumam, ko var panākt, palielinot Latvijas ekonomikas konkurētspēju, kas balstīta uz inovāciju."
Līdzīgi vārdi no dažādu teicēju mutēm ir dzirdēti gadiem, taču, kā minēts šā raksta pirmajā daļā, valsts mērogā līdz šim ievērojami uzlabojami nav gūti. Ja tiek veidota jauna ekonomiskās attīstības stratēģija, kas saskaņota ar pārējiem plānošanas dokumentiem un paredz reālus pasākumus, kas ļautu novērst arī iepriekšējos iesīkstējušos trūkumus, iespējams, varam sagaidīt ko labāku.
Bet vispirms atgriezīsimies pie vecajām vainām, kas nav ļāvušas līdz galam īstenot, piemēram, ieceres jau iepriekš minētajā programmā "Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkti".
Gandrīz 90% no programmas īstenošanas gaitā pieteiktajiem patentiem ir nacionālie patenti, bet tie nav pietiekami "stipri". "Ir jādomā par atbalsta mehānismu zinātniekiem, lai viņiem būtu iespējas iegādāties Eiropas patentu," Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Inovāciju un zinātnes apakškomisijas sēdē norādīja Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilona Platonova. "Tikai aptuveni 30% no komercializācijas piedāvājumiem ir gatavi prezentēšanai iespējamiem investoriem/licenciātiem, un tas liecina par nepietiekamām personāla prasmēm un darbspēju."
Kā trūkums minams arī tas, ka atbalsts nav pieejams visā tehnoloģiju pārneses procesā:
"Tik lielā mērā nav vainojama programma, cik finansēšanas nosacījumi. Pašlaik Finanšu ministrijā domā, kā šos kritērijus mainīt, lai komercializācijas projektus būtu izdevīgi veidot ārpus zinātniskās iestādes," skaidro EM parlamentārā sekretāre.
Atbalsts jauniem produktiem un tehnoloģijām
Programmas "Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei" kopējais budžets ir 10,4 milj. eiro, un līdz šim izmaksātais finansējums ir 7,3 miljoni. Atbalstīti 80 projekti, jau pabeigti ir 77 un 90% no izstrādātajiem produktiem un tehnoloģijām ir ieviesti ražošanā.
Diemžēl arī šajā programmā bija diezgan daudz trūkumu, un viens no tiem – tikai 38% projektu norisinājās sadarbībā ar zinātniskajām iestādēm. "Redzot to, ka ir ļoti daudz mazu komersantu, 2012.gada rudenī atvērām atbalsta programmu mazajiem un vidējiem komersantiem (Inovācijas vaučeru programmu). Tā ir maza programma, 15 tūkstošu eiro atbalsts vienam projektam, šobrīd tiek pieteikti viens divi projekti mēnesī, un tie patiešām stiprina mazo komersantu konkurētspēju. Ceram, ka šī programma nākotnē varētu kļūt nozīmīgāka, turklāt daudzi šīs kategorijas komersanti nemaz nav pamanījuši, ka šāda atbalsta programmas vispār ir. Kopumā ir raksturīgi, ka mazie un vidējie komersanti ļoti lēni reaģē uz valsts informāciju. Lielie uzņēmumi ir pārstāvēti profesionālajās organizācijās, viņiem ir īpaši speciālisti, un tādējādi viņi ātri iegūst informāciju un rīkojas, " secina I.Platonova.
"Jādomā par atbalsta mehānismu zinātniekiem, lai viņiem būtu iespējas iegādāties Eiropas patentu."
Vēl viens iedarbīgs atbalsta instruments ir biznesa inkubatoru atbalsta programma. Ar to gan izspēlēts ļauns "joks", pieņemot politisku lēmumu, ka ražošanas biznesa inkubatori var atrasties tikai ārpus galvaspilsētas, jo Rīgā inovatīva uzņēmējdarbība mutuļo arī bez jebkāda šāda veida Eiropas naudas atspaida. Tad nu ir iznācis, ka šajos tuvējo reģionu biznesa inkubatoros, piemēram, Ogrē vai Jelgavā, trešā daļa uzņēmēju ir no Rīgas. Programmas darbības gaitā līdz pērnā gada 31.decembrim inkubatori ir atbalstījuši gandrīz tūkstoti jaunu uzņēmumu, to apgrozījums – 152 milj. eiro un eksporta apjoms – 30 milj. eiro. Ražošanā ir ieviesti 346 jauni produkti un tehnoloģijas, saglabātas un jaunradītas vairāk nekā pusotra tūkstoša darba vietu un nodokļos samaksāti 14 milj. eiro. Šie skaitļi ir laba liecība par šā atbalsta instrumenta lietderību.
Raksturīgi gan arī tas, ka biznesa inkubatoros lieli, veiksmīgi uzņēmumi mēdz attīstīt jaunu biznesu citā novirzienā. No vienas puses – tas, protams, ir izdevīgi un nav nekas peļams, no otras – ja godīgi, tad pelnošs komersants varētu arī pats vairāk tērēties sava jaunā biznesa labā, dodot vietu kādu mazam, jaunam un trūcīgam darītājam, kam inkubatora siltums patiešām vajadzīgs, lai savu lolojumu izperētu un palaistu tautās. Šo aspektu I.Platonova sola ņemt vērā, izstrādājot jauno programmu inkubatoriem.
Vēl inovatīvu uzņēmumu atbalstam ir bijuši un vēl ir pieejami finanšu instrumenti aktivitātes "Ieguldījumu fonds investīcijām garantijās, paaugstināta riska aizdevumos, riska kapitāla fondos un cita veida finanšu instrumentos", aktivitātes "Garantijas komersantu konkurētspējas uzlabošanai" ietvaros, kā arī ALTUM administrētajās programmās.
Noslēdzot tematu par Eiropas naudas atbalstu inovācijas laukā, var vienīgi piebilst, ka ir ražošanas sektori, kur Latvijas komersanti spējuši gūt patiešām strauju izrāvienu, kā, piemēram, elektronikas sektorā (elektroniskās iekārtas eksportētas 200 milj. eiro vērtībā), informācijas un komunikāciju sektorā, un ļoti modernus un konkurētspējīgus uzņēmumus sastopam arī kokrūpniecībā un metālapstrādē. Tomēr ceļš jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādē un ieviešanā ir sarežģīts un riskants. Ne velti uzskata, ka no 10 inovācijas projektiem "izdzīvo" labi ja katrs desmitais.
Šajā kontekstā bieži cilāts SIA "Dendrolight Latvija" liktenis - pasaulē pirmā koksnes šūnmateriāla "DendroLight" ražotājs, kas pirms pāris gadiem saņēma starptautisku atzinību inovācijas jomā, nu nonācis maksātnespējas procesā. Kā atzīst I.Platonova, "finansējums ieguldīts ļoti labās tehnoloģijās, bet komersanta spējas tālāk šo produktu attīstīt, virzot jaunos tirgos, acīmredzot nav bijušas pietiekamas". Cita starpā, līdzās mārketinga trūkumiem tiek minēts arī apgrozāmo līdzekļu trūkums, kas ļoti bieži ir bijis komersantu likstu cēlonis.
Valsts atbalsta programmu izmaiņas
Eiropas Komisijas vadlīnijās par Viedās specializācijas stratēģijas izstrādi ir noteikts, ka nepieciešams izvērtēt reģionus, tos sektorus valstī, kam var piedāvāt inovāciju un jaunas tehnoloģijas atbalstošo pasākumu kopumu, ar ko tie spēj strādāt un arī apgūt atvēlēto finansējumu. Kā jau iepriekš secināts, mūsu valstī situācija šajā jomā nav iepriecinoša, it sevišķi MVK sektorā, kur jauninājumi nav cieņā.
Jaunā posma valsts atbalstu pamatvilcienos I.Platonova raksturo šādi: "Mēs tiešām esam vairāk fokusējuši to savu atbalsta instrumentu piedāvājumu, lai sasniegtu mērķi transformēt tautsaimniecību par labu preču un pakalpojumu ar augstāku ienesīgumu ražošanai, produktivitātes kāpumam, rūpniecības lomas paaugstināšanai un rūpniecības un pakalpojumu modernizācijai.
Otrs aspekts ir privātā biznesa investīcijas pētniecībā un attīstībā."
Tātad – kādas izmaiņas gaidāmas?
Kā informē EM, nolūkā veicināt turpmāku tautsaimniecības attīstību atbalsta instrumentu fokuss tiek mainīts no tehnoloģiju iegādes (pārneses) un adaptācijas (jau gatavu, ārzemēs izstrādātu tehnoloģiju pirkšanas un piemērošanas vietējiem apstākļiem) uz jaunu tehnoloģiju un produktu izstrādi un ieviešanu ražošanā.
Lai to panāktu, paredzētas šādas izmaiņas:
Jauno programmu aprises
No EM pārraudzībā esošā ES fondu finansējuma 764 milj. eiro apmērā 193 milj. paredzēti inovācijām un 237 milj. – MVK atbalstam.
Lai veicinātu privātā sektora investīcijas pētniecībā un attīstībā (kas patiešām ir Latvijas vājā vieta), kompetences centriem paredzēts atvēlēt 72,2 milj. eiro Eiropas naudas, vienotas tehnoloģiju pārneses platformas izveidei – 49,5 milj., pētniecības un jaunu produktu izstrādes pakalpojumu iegādei MVK – 7 milj. eiro.
Savukārt inovatīvu un tehnoloģiski intensīvu komersantu attīstībai paredzēta motivācijas programma (4,8 milj. eiro), tehnoloģiju un inkubatoru izveides un attīstības programma (20 milj. eiro), tā dēvētajiem "sēklas" un biznesa uzsākšanas kapitāla instrumentiem plānots iedalīt 40 milj. eiro.
"Raksturīgi, ka MVK ļoti lēni reaģē uz valsts informāciju."
Lai nodrošinātu finansējuma pieejamību uzņēmējdarbības attīstībai komersantiem, paredzētas šādas aktivitātes:
Savukārt, lai veicinātu MVK konkurētspēju un eksportspēju, eksporta pasākumiem, klasteriem un darbinieku apmācībai paredzēti 87,9 milj. eiro; apstrādes rūpniecības produktivitātes paaugstināšanai – 51,8 milj. eiro un efektīvai energoresursu izmantošanai un enerģijas patēriņa samazināšanai apstrādes rūpniecībā – 32,6 milj. eiro. Jāatzīmē, ka Latvijā elektroenerģijas patēriņš uz vienu produkcijas vienību ir lielākais Eiropā, tādēļ šajā jomā uzlabojumi ir vitāli nepieciešami.
Ja salīdzinām jaunā plānošanas perioda finansējumu atsevišķām aktivitātēm ar iepriekšējo posmu, redzams, ka apmācībām naudas būs mazliet mazāk, finanšu instrumentu sektorā tas jau ir jūtamāks – samazinājums ir no 163 milj. uz 106 milj., bet ieguldījumiem iekārtās finansējums vispār nav paredzēts. (Par to sašutumu pauda Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš – pētījumus nevar veikt bez piemērotu iekārtu iegādes; Izglītības un zinātnes ministrija tam finansējumu savās programmās nav paredzējusi, deleģējot to EM. Ja arī šeit nauda šādiem tēriņiem nav paredzēta, kā lai zinātnieki veic ražošanai nepieciešamos pētījumus?)
Toties teju divkāršots finansējums paredzēts inkubatoriem (24,4/51 milj. eiro), inovācijai (pētniecībai) – no 69,4 milj. iepriekš uz 128,7 milj. eiro nākotnē, kā arī industriālo zonu attīstībai (9,4 milj./51,8 milj.).
Domāts arī par uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumu jaunu iekārtu iegādei un saistībā ar investīcijām pētniecībā un attīstībā.
