Pēdējos gados par dizaina nozari tiek runāts Eiropas Savienības (ES) politikas dokumentos, uzsverot to kā inovācijas veicinošu instrumentu un nozīmīgu virzītājspēku ekonomikas attīstībā. 2010.gadā Eiropas Komisija pirmo reizi dizainu iekļāva starp desmit prioritātēm Inovāciju politikā.
Jūnija sākumā notika Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Inovāciju un zinātnes apakškomisijas sēde, kurā, piedaloties ministriju pārstāvjiem, Latvijas Dizaina padomei, dizaineriem u.c. ar nozari saistītiem profesionāļiem, tika diskutēts par līdz šim paveikto un nākamajiem soļiem nozares attīstībā.
Dizaina potenciāls
Pašlaik dizains tiek uzskatīts par galveno virzītāju tādu jaunu produktu un pakalpojumu radīšanā, kas ir pievilcīgi klientiem un var izvirzīt uzņēmumu ārpus konkurences. Dizaina klātbūtne produkta vai pakalpojuma radīšanā veicina labāku problēmas risinājumu, piemēram, produktu padara ergonomiskāku un funkcionālāku. Nozares pārstāvji Eiropā norāda uz dizaina lielo nozīmi ekonomisku panākumu gūšanā. Lai gan dizainam ir liels potenciāls, joprojām Eiropas uzņēmējdarbībā pilnībā tas netiek izmantots konkurētspējas paaugstināšanai.
Latvijas dizaina izveidē un lietošanā ir iesaistītas vairākas puses: uzņēmēji/industrijas, sabiedrība un NVO sektors, dizaina profesionāļi, plašsaziņas līdzekļi, starptautiskās auditorijas, izglītība/pētniecība. Latvijas Dizaina padomes priekšsēdētāja Daina Vītoliņa LV portālam norāda:
"Ir daudz labu piemēru, kad iesaistītie spēlētāji ar izpratni izdara apzinātu izvēli par labu dizainam, ar šo saprotot ne tikai industriāli darinātus priekšmetus – galdus, krēslus, krūzes, šķīvjus utt., bet arī pakalpojumus vai pakalpojumu virkni, kas dizainēti, lai atvieglotu pakalpojuma pieejamību ikvienam."
"Dizains – galvenais virzītājs jaunu produktu un pakalpojumu radīšanā."
Nesen Saeimā notikušajā komisijas sēdē Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvis norādīja, ka nepieciešams uzņēmējus motivēt pāriet uz sarežģītāku konkurences veidu – konkurence ar pašu produktu, nevis cenu. Tieši paša produkta konkurētspējas palielināšanā dizainam ir svarīga nozīme.
Jautājot, ar ko Latvijas dizainam būtu jāatšķiras no citu valstu piedāvātajiem, kas ir tas īpašais, ko mēs varētu izcelt, D.Vītoliņa atbild: "Latvijas vides, kultūras un amatniecības mantojums ir viens no aspektiem, ko var izcelt kā būtisku komponentu laba Latvijas dizaina radīšanai. Taču būtiskāk par konkrētas krāsas vai formas pielietojumu ir apzināties dizainera atbildi uz risināmo jautājumu – to, kā jutīsies dizaina preces vai pakalpojuma lietotājs, kā dizainera piedāvātais risinājums mainīs dzīves kvalitāti uz labāku mums visiem."
D.Vītoliņa norāda: "Latvijas dizaineru spējas izstrādāt dizainu pasaules kontekstā vērtējamas pozitīvi. Ir dizaineri, kuri sekmīgi strādā ārvalstīs, gan attīstot savus zīmolus, gan strādājot starptautiskos uzņēmumos Nīderlandē, Lielbritānijā, Ķīnā u.c. Latvijas dizaina uzņēmumi, kas nesen ir guvuši starptautisku novērtējumu, iegūstot RED DOT dizaina balvu, ir eksportspējīgi inovatīvo tehnoloģiju uzņēmumi. Latvijas dizaineri ir aktīvi, sniedzot konceptuālus priekšlikumus vides un veselības jautājumu risināšanai."
Latvijas Dizaina padome
Pagājušā gada vidū pie Kultūras ministrijas (KM) tika izveidota konsultatīva institūcija – Latvijas Dizaina padome. Tās uzdevums ir koordinēt nozares profesionāļu un valsts institūciju sadarbību stratēģiskos jautājumos, kas saistīti ar dizaina nozares attīstību un kvalitatīvas kultūrvides veidošanu Latvijā. Līdzīgi kā citās konsultatīvās padomē, arī Latvijas Dizaina padomē darbs ir brīvprātīgs un netiek apmaksāts. KM jau iepriekš ir darbojusies Dizaina padome no 2006. līdz 2008.gadam, kad tā tika pārcelta uz EM un ekonomiskās krīzes dēļ darbību pārtrauca.
"Nepieciešams uzņēmējus motivēt konkurēt ar pašu produktu, nevis cenu."
Padomes sastāvs ir starpdisciplinārs, un tajā darbojas dizaina attīstībā ieinteresētu institūciju un organizāciju pārstāvji no Ekonomikas, Kultūras, Izglītības un zinātnes ministrijas, Valsts kultūrkapitāla fonda, Latvijas Mākslas akadēmijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Modes palātas, Latvijas Dizaineru savienības, FOLD, Banku augstskolas, Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Dizaina informācijas centra, kā arī praktizējoši dizaineri. Profesionāļu iesaistīšanās no dažādām jomām ļauj izveidot plašāku skatījumu uz nozares attīstību Latvijā.
Par Latvijas Dizaina padomes pirmo uzdevumu kļuva Latvijas Dizaina stratēģijas izveide kontekstā ar topošajām kultūrpolitikas pamatnostādnēm "Radošā Latvija" 2014.–2020.gadam.
Latvijas dizaina stratēģija
Latvijas Dizaina stratēģijā 2014.–2020.gadam apkopoti nozares stratēģiskie mērķi un to īstenošanas prioritārie virzieni.
Dizaina stratēģijas galvenais mērķis ir panākt, lai Latvijas dizains sekmē ekonomikas izrāvienu Latvijā. Savukārt ilgtermiņa vīzija – Latvijā ir pilnībā izmantotas dizaina nozares daudzveidīgās iespējas un inovatīvais potenciāls, lietojot dizainu kā stratēģisku instrumentu tautsaimniecības izaugsmē, indivīdu un sabiedrības labsajūtai, kā arī kultūras identitātes un valsts tēla veidošanā.
Latvijas Dizaina stratēģijai noteikti trīs galvenie virzieni:
- Latvijas dizaina kvalitātes un atpazīstamības celšana;
- Latvijas dizaina integrēšana uzņēmējdarbībā;
- dizaina nozares pārvaldības pilnveidošana.
Latvijas dizaina kvalitātes un atpazīstamības celšana. Šis virziens paredz dažādās auditorijās veicināt izpratni par dizainu, tajā skaitā izglītības sistēmas pilnveidošanas un atpazīstamības veicinoši pasākumi, piemēram, piedaloties dizaina ekspozīcijās ārvalstīs.
D.Vītoliņa par nepieciešamību izglītot sabiedrību norāda: "Izglītots patērētājs izvēlas kvalitatīvu, ilgtspējīgu un labāku vidi veidojošu dizaina produktu vai pakalpojumu, kas savukārt veicina patēriņa izaugsmi un nodrošina dizainera darbu. Ar patērētāju šajā gadījumā domāju ne tikai individuālu pircēju, bet valsts un pašvaldību sektoru, kas veic publisko iepirkumu."
Nozares pārstāvji norāda, ka nepieciešams izstrādāt dizaina kvalitātes standartus, kurus dizaineriem jāievēro. Tāpat nozarei jāvienojas, kas ir Latvijas dizains – ar ko tas atšķirsies no citu valstu piedāvātajiem, un tas jāiekļauj Latvijas kopējā tēlā un jāveicina tā attīstība.
"Latvijas dizaineru spējas izstrādāt dizainu pasaules kontekstā vērtējamas pozitīvi."
Latvijas dizaina integrēšana uzņēmējdarbībā. Šis virziens paredz sadarbību starp dizaineriem un uzņēmējiem. Būtiska ir arī finanšu piesaiste, tostarp caur ES struktūrfondu programmām, jaunu produktu, inovāciju u.c. attīstībai. Nozīmīga ir arī Latvijas dizaina produktu pieprasījuma palielināšana, panākot, ka priekšroka tiek dota Latvijas precei un pakalpojumam.
Dizaina nozares pārvaldības pilnveidošana. Tiek plānota Latvijas dizaina institucionālās sistēmas izveide, kura nodrošinātu nozares stratēģiskās attīstības veicinošu institūciju darbību, politikas īstenošanu un koordinēšanu, starpnozaru sadarbību. Nepieciešams pilnveidot Latvijas dizaina tiesisko ietvaru. Pētniecība ir būtiska jebkuras tautsaimniecības nozares attīstībā, tāpēc jāizveido Latvijas dizaina nozares pētniecības bāze, šobrīd tā ir izteikti kritiskā līmenī.
Stratēģijas īstenošanā nozīmīgi ir dizaina centri, kas nodrošina atbalstu stratēģijā minēto darbību īstenošanai. Pašlaik Latvijā ir dažādas institūcijas, kuras sniedz atbalstu dizaina izglītībai, pētniecībai, attīstībai, eksportam, arhivēšanai.
D.Vītoliņa norāda, ka nevar runāt par vienotu sistēmu vai šo organizāciju saskaņotu darbību. Tāpēc nākotnē būtu jāveido vienota koordinējoša un ar stabilu finansiālo bāzi esoša institūcija, kas nodrošinātu mērķtiecīgu dizaina stratēģijas īstenošanu, Latvijas dalību starptautiskajā apritē, vienotu dizaina kvalitātes kritēriju izpratni, dizaina skaidrošanu un popularizēšanu.
Jāsagatavo speciālisti
Veiksmīgas dizaina politikas īstenošanai nepieciešami atbilstoši nozares speciālisti – dizaineri, kuri jāsagatavo Latvijas izglītības iestādēm. Izglītības un zinātnes ministrija no savas puses paudusi nepieciešamību tuvināt mākslas augstskolas ar tehnoloģiju augstskolām. Tas ļautu sagatavot augstākas kvalifikācijas speciālistus, kas orientētos gan mākslas jomā, gan pieejamajās tehnoloģijās.
"Dizaina stratēģijas galvenais mērķis ir panākt, lai Latvijas dizains sekmē ekonomikas izrāvienu Latvijā."
Šobrīd speciālisti tiek sagatavoti kādai konkrētai jomai. Saeimā notikušajā diskusijā Latvijas Darba devēju konfederācija pauda viedokli, ka nepieciešams pārskatīt atbilstošo izglītības iestāžu mācību programmas, jo tās šobrīd nenodrošina vietējiem ražotājiem atbilstoši apmācītus dizainerus. Šī iemesla dēļ arī liela daļa vietējo uzņēmumu dizaina pakalpojumus iepērk no ārvalstīm. Kā piemērs situācijas ilustrēšanai minama mēbeļu ražošana – izglītības iestādes ir augstā līmenī, bet tajās sagatavotie dizaineri nespēj piemēroties rūpnieciskās ražošanas vajadzībām.
Arī Latvijas Mākslas akadēmija saredz iespēju nākotnē pilnveidot savu mācību programmu un sagatavot atbilstošas kvalifikācijas speciālistus. Iespējas atkarīgas no pieejamajiem finanšu un cilvēkresursiem.
