Galvenais mērķis – kļūt atpazīstamiem
Pērn Latvijas vārds Eiropā izskanēja plašāk un biežāk nekā līdz šim, jo Rīga lepojās ar Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu. Arī šogad, kad Latvija ir Eiropas Savienības Padomes prezidējošās valsts amatā, mūsu valsts ārvalstu medijos tiks pieminēta biežāk. Tomēr vēl aizvien Eiropas un citu pasaules valstu iedzīvotājiem Latvijas vārds bieži ne ar ko konkrētu neasociējas un nav pat nojausmas par Latvijas atrašanās vietu. Tiekam jaukti ar kaimiņiem – Lietuvu un Igauniju. Tāpēc nav brīnums, ka Latvijas ražojumus ārvalstu veikalos var ieraudzīt nevis Latvijas nacionālajā, bet kādas no kaimiņvalstu stendiem, piemēram, Krievijas.
Starptautiskās izstādes ir viens no veidiem, kā veicināt valsts atpazīstamību ne tikai ārvalstu uzņēmēju kā nākamo sadarbības partneru vidū, bet arī ar sevi iepazīstināt gala patērētāju. No patērētājiem lielā mērā ir atkarīgs, vai izdosies noturēt iekaroto pozīciju tirgū – pirks vai nepirks mūsu piedāvātos pakalpojumus un preces. "Piedalīšanās ar nacionālo stendu starptautiskās nozares izstādēs ir viena no tradicionālajām mārketinga aktivitātēm, kas dod iespēju popularizēt Latvijas tūrismu un tā piedāvājumu," skaidro Tūrisma attīstības valsts aģentūras sabiedrisko attiecību speciāliste Inta Briede.
Lielu daļu Latvijas nacionālo stendu starptautiskās izstādēs organizē Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). 2015.gadā, piemēram, LIAA nacionālos stendus organizē 27 izstādēs ārvalstīs – Ķīnā, Vācijā, ASV u.c. Citās nozarēs nacionālo stendu organizēšana tiek uzticēta attiecīgās jomas organizācijām. Nozīmīgāku un vērienīgāku izstāžu nacionālo stendu proponēšanā iesaistās arī nozaru ministrijas.
"Starptautiskās izstādes lielākoties ir biznesa pasākumi."
Nacionālajā stendā, atšķirībā no izstādēm, kur katrs pakalpojuma vai produkta piedāvātājs pārstāv sevi individuāli, apvienojas komersanti, kooperatīvās sabiedrības, pašvaldības, biedrības un nodibinājumi un ar vienotu koncepciju izstādē pārstāv Latviju.
Līdz 25.janvārim Berlīnē notiek starptautiskā pārtikas, lauksaimniecības un dārzkopības izstāde "Zaļā nedēļa", kurā līdzās valstīm no visas pasaules jau divdesmito reizi piedalās Latvija. Šogad Latvija ir pasākuma organizatores, Vācijas, partnervalsts. Kā uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, partnervalsts statuss Latvijai garantē lielāku atpazīstamību – stends salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir daudz lielāks, Latvijas vārds izstādes kontekstā izskan biežāk un arī ārvalstu mediju interese ir lielāka. Zemkopības ministrs par Latvijas dalību "Zaļajā nedēļā" saka: "Gribam sevi apliecināt kā pievilcīgu valsti ar augstas kvalitātes pārtikas produktiem, ilgtspējīgu sapratni par lauksaimniecību. Tāpat nav mazsvarīgi parādīt savu nacionālo virtuvi."
Dalībai pieejamo izstāžu skaits ir liels, un katra nozare izvērtē, kurās izstādēs piedalīties ir lietderīgāk.
Iespēja satikt gala patērētāju un sadarbības partneri
Daļa starptautisko izstāžu ir paredzētas nozaru profesionāļiem, savukārt daļa orientēta uz gala patērētāju. Uzņēmēji ļoti atzinīgi novērtē iespēju uzrunāt gala patērētāju. Izstādes laikā ir iespēja piedāvāt pircējam nogaršot, iepazīt un izmēģināt preci vai pakalpojumu, un ir pamats domāt, ka pēc izstādes patērētājs preci atpazīs veikalā un iegādāsies arī turpmāk.
LIAA sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Vineta Vilistere-Lāce atzīmē: "Izstāde ļoti koncentrētā veidā sniedz iespēju tikties ar potenciālajiem sadarbības partneriem ārvalstīs, kas arī ir galvenais uzņēmumu ieguvums no līdzdalības izstādē. Mūsu pieredze liecina, ka bez dalības izstādēs uzņēmējiem atrast kontaktus ir visai sarežģīti. Attālināti iespējas sarunāt tikšanos klātienē vai pārrunāt potenciālās sadarbības jautājumus "ne-personiskā" telefona sarunā ir grūti un ne visiem pa spēkam."
Lai arī lielākoties starptautiskās izstādes ir biznesa pasākumi, kurās uzņēmēji meklē nākamos sadarbības partnerus un tirgus, atsevišķās norisēs piedalās arī valstu amatpersonas un pārrunā nozares aktualitātes. Piemēram, izstādē "Zaļā nedēļa" zemkopības ministram J.Dūklavam paredzētas tikšanās ar citu valstu ministriem, no kuriem liela daļa pārstāvēs valstis, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis. Kā norāda ministrs, šī ir laba iespēja risināt sarunas par jaunu tirgu atvēršanu Austrumos. Izstādi apmeklēs arī valsts pārvaldes attiecīgās nozares iestāžu darbinieki, kuriem būs iespēja iepazīties ar citu valsts kolēģu pieredzi un pārrunāt profesionālus jautājumus.
Ieguvumi nav tūlītēji
Nacionālo stendu nodrošināšana starptautiska mēroga izstādēs ir saistīta ar lielām izmaksām, jo piedāvājumam jābūt pārdomātam, kvalitatīvam un daudzveidīgam. Katra valsts cenšas sevi parādīt pēc iespējas labāk un ieinteresēt potenciālos sadarbības partnerus.
Izstādes dalībniekiem nacionālajos stendos dažādos veidos tiek sniegts atbalsts. V.Vilistere-Lāce stāsta par LIAA devumu: "Piedāvājam uzņēmējiem noteikta izmēra bezmaksas laukumu nacionālajā stendā, kā arī sniedzam visplašāko atbalstu, gatavojoties izstādei, uzrunājot potenciālos partnerus, organizējot tikšanās un strādājot stendā. Otrs atbalsta veids uzņēmējiem starptautiskās izstādēs ir LIAA administrētā ES SF programma "Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings". Tās ietvaros uzņēmēji uz izstādēm brauc individuāli, bet pēc tam saņem līdz 70% no projekta attiecināmajām izmaksām."
Līdzīga procedūra ir arī dalībai TAVA organizētajos nacionālajos stendos – tiklīdz ir zināms izstāžu saraksts, tiek izziņota pieteikšanās Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma saņemšanai. Noteiktā termiņā tiek izskatīti projekti un izveidots dalībnieku saraksts. I.Briede atzīmē, ka nacionālā stenda organizēšanā liela nozīme ir ERAF finansējumam, kas rada iespēju konkursa kārtībā izstādēs piedalīties visu reģionu komersantiem, kooperatīvajām sabiedrībām, pašvaldībām, biedrībām un nodibinājumiem un popularizēt savu piedāvājumu ārvalstu tirgos.
"Ieguldītie līdzekļi stenda sagatavošanā ar laiku tiek atgūti vairākkārtīgi."
Kā norāda I.Briede, dalībniekiem uz izstādi jādodas sagatavotiem: "Stenda dalībnieku uzdevums ir pēc iespējas labāk pārdomāt savu piedāvājumu un stendā aktīvi strādāt, lai šis piedāvājums ieinteresētu apmeklētājus. Profesionāļu izstādēs ļoti svarīgi ir ierasties ar sagatavotu potenciālo sadarbības partneru sarakstu un konkrētiem tikšanās termiņiem, jo profesionāļi izstādē pārsvarā nemeklē nejaušas iepazīšanās."
Piedaloties nacionālajā stendā, uzņēmējiem jārēķinās arī ar izmaksām, kuras stenda organizatori nesedz. Tie var būt mārketinga materiāli, eksponātu transportēšanas izmaksas, izstādes dalībnieku ceļa un uzturēšanas izmaksas u.c.
Šobrīd nav pētījumu, kas skaidri apliecinātu, kādi un cik lieli ir ieguvumi no dalības starptautiskajās izstādēs un vai ieguldītie līdzekļi stenda sagatavošanā ir atmaksājušies. Tomēr pēc dažiem rādītājiem var spriest, ka ieguvums ir. Par tūrisma nozari komentē I.Briede: "Dalība izstādēs ir mārketinga instruments, kas dod veiksmīgu rezultātu. Veiksmīgu tādā ziņā, ka Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija liecina par aizvien pieaugošu ārvalstu tūristu plūsmu mūsu valstī. Pēc dziļā nozares kritiena saimnieciskās krīzes laikā Latvijas tūrisma nozare ir atkopusies, un kopš 2011.gada sākumā ārvalstu tūristu skaits pastāvīgi pieaug."
Paši uzņēmēji par ieguvumiem saka – jāraugās ilgtermiņā. Uzņēmēju pieredze liecina, ka gan paša uzņēmēja, gan valsts ieguldītie līdzekļi stenda sagatavošanā ar laiku tiek atgūti vairākkārtīgi. Atrodot jaunus noieta tirgus, palielinās ražošanas apjomi, attiecīgi pieaug arī nodokļos samaksātās summas, kas nonāk valsts budžetā.
Stendu izveidošanā tiek ieguldīti arī valsts budžeta līdzekļi. Pēc izstādēm stendā ietilpstošās iekārtas un inventārs tiek pārdots un līdzekļi atgriežas valsts "maciņā". Piemēram, jau ir izrādīta interese par inventāru no "Zaļās nedēļas" Latvijas stenda.
Jāpiebilst, ka daļa ieguvumu nav izmērāma tiešā finansiālā izteiksmē, kā tikšanās iespējas, kontakti uzņēmējiem un valsts atpazīstamība kopumā.
