Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Latviju atpazīst Ziemeļeiropā, Centrāleiropā un Centrālāzijā, arī otrpus okeānam – ASV un Kanādā.
LV portāla kolāža
Kam uzticēta valsts tēla veidošana?
Par Latvijas pozitīvas starptautiskās atpazīstamības veicināšanu rūpējas Latvijas Institūts (LI), kas atrodas Ārlietu ministrijas pārraudzībā. Tāpat nozīmīgu darbu iegulda arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Tūrisma attīstības valsts aģentūra un valsts pārvalde kopumā. Latvijas Institūta direktore Kārina Pētersone piezīmē: "Ja skatāmies plašāk, valsts tēlu neapšaubāmi veido visa sabiedrība kopumā, proti, dažādas organizācijas, uzņēmēji, sportisti, mākslinieki, kā arī politiskā vide. Tādējādi uz valsts tēla veidošanu nekad nebūs iespējams skatīties kā uz vienas institūcijas atbildību."
Šobrīd tiek veidota Latvijas ārējā tēla politikas koordinācijas padome, lai veicinātu saliedētāku un efektīvāku darbību valsts tēla veidošanā. Augustā tika apstiprināts padomes nolikums, nosakot, ka tās mērķis ir nodrošināt saskaņotu valsts pārvaldes iestāžu un citu institūciju sadarbību sekmīgai Latvijas ārējā tēla veidošanai. K.Pētersone norāda: "Šī padome ļaus veidot saskaņotu rīcību un mērķus valsts tēlam un atpazīstamībai, pēc kā visiem orientēties. Cerams, līdz pat vienotai komunikācijas stratēģijai un vizuālās identitātes izstrādei."
Izceļam savas vērtības
Valsts tēls ir grūti definējams jēdziens, to veidojam ikviens no mums kā indivīds un kā sabiedrība kopumā, arī Latvijas ekonomika, infrastruktūra, politika, vēsture, daba un notikumi kopumā.
Darbs pie Latvijas tēla veidošanas ir nebeidzams. Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) sabiedrisko attiecību speciāliste Inta Briede atzīmē: "Pie valsts tēla veidošanas vienmēr var strādāt vairāk un labāk. Turklāt jāatceras, ka tā veidošanā piedalās ikviensvalsts iedzīvotājs. Jo apmierinātāki, priecīgāki, pozitīvāki būs Latvijas iedzīvotāji, jo labāks veidosies valsts tēls, neprasot papildu līdzekļus valsts reklamēšanai un tēla pulēšanai."
Jautājot, kāds vēstījums par Latviju tiek nodots ārvalstīs un kādas mūsu valsts vērtības tiek izceltas, K.Pētersone atbild: "Pamatā koncentrējamies uz Valdības rīcības plānā izceltajiem virzieniem – veicināsim Latvijas tēla starptautisko atpazīstamību: Latvija – droša, ekoloģiski tīra, tautsaimniecības un politiskās reformas veiksmīgi īstenojusi valsts; Latvija – starptautiskā tūrisma galamērķis; Latvija – solidāra un jaunām idejām atvērta Eiropas Savienības valsts; Latvija – uzticama eiroatlantiskās sadarbības partnere."
"2013.gadā Latvijā viesojušies 1,2 miljoni ārvalstu tūristu."
Tūrisma attīstības valsts aģentūras uzdevumā regulāri tiek veikti ārvalstu tūristu pētījumi, kuros tiek noskaidrotas ceļotāju domas par mūsu valsti. I.Briede norāda, ka aptaujās, piemēram, tiek vaicāts: "Vai jūs ieteiktu draugiem apmeklēt Latviju? Kāpēc jūs ieteiktu (arī kāpēc neieteiktu) apmeklēt Latviju? Vai tūrisma sauklis "Latvia. Best Enjoyed Skowly!" (Izbaudi Latviju nesteidzoties!) atbilst tūrisma piedāvājumam?"
2012.gada aptaujas rezultāti liecina, ka vairāk nekā divas trešdaļas aptaujāto tūristu Latviju kā ceļojuma mērķi izvēlējušies šādu četru faktoru dēļ: drošība, vietējo iedzīvotāju atsaucība, kultūras mantojuma autentiskums un neskartā daba.
Mūs pazīst ne tikai Eiropā
Latvijas atpazīstamība dažādos pasaules reģionos ir atšķirīga, ir valstis, kurās par mums dzirdējis tikai retais. Attiecīgi kaimiņos esošajās valstīs par mums zina vairāk un attālākās – mazāk. Šobrīd Latvijai augsta atpazīstamība ir Ziemeļeiropā, Centrāleiropā un Centrālāzijā, salīdzinoši laba tā ir arī otrpus okeānam – ASV un Kanādā. Pēdējos gados atpazīstamību esam iemantojuši arī Arābijas pussalas valstīs. K.Pētersone norāda, ka Latvijas atpazīstamība šajos reģionos valstij nodrošina reālu pienesumu. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka visvairāk tūristu uzņemam no Vācijas, Krievijas, Somijas, Zviedrijas, Igaunijas un Lietuvas. Kopumā aizvadītajā gadā Latviju apceļojuši vairāk nekā 1,2 miljoni tūristu.
I.Briede piezīmē: "Tālajos tirgos, tādos kā, piemēram, Brazīlija, Argentīna, ne tikai Latvijai, bet visai Eiropai ir jāpieliek lielas pūles, lai panāktu atpazīstamību. Tieši tāpēc jau vairākus gadu desmitus pastāv starptautiska organizācija "European Travel Commission", kuras viens no galvenajiem uzdevumiem ir popularizēt Eiropu tālajos tirgos."
Kādi notikumi izpelnās uzmanību?
Pēdējos gados vislielākā publicitāte par Latviju bijusi saistībā ar ekonomikas izaugsmi – finanšu krīzes pārvarēšana un eiro ieviešana. K.Pētersone komentē: "Tā rezultātā visa Eiropa uz Latviju skatās kā uz paraugu, unikālu piemēru, kā disciplinētība un taupīgums ļauj valstij nonākt atpakaļ uz izaugsmes ceļa."
Latvijas atpazīstamību pasaulē lielā mērā spodrina arī mūsu kultūras un sporta jomas izcilākās personības un notikumi. Kā spilgtākos piemērus institūta direktore min klasiskās mūzikas grandus, kā Andri Nelsonu, Elīnu Garanču, Kristīni Opolais, Pēteri Vasku. Šo sarakstu varētu vēl turpināt.
"Latvijas atpazīstamību pasaulē lielā mērā veicina panākumi kultūrā un sportā."
Šogad ārvalstīs izrādīta liela interese par Rīgu kā Eiropas kultūras galvaspilsētu. Ārvalstu mediju monitoringa dati liecina, ka par šo notikumu ir vairāk nekā 900 publikāciju 54 valstu medijos.
Valsts tēlu pēdējos gados spodrinājuši arī panākumi pasaules līmeņa sacensībās. K.Pētersone uzsver: "Šeit visvairāk izceļas skeletons, pludmales volejbols, BMX riteņbraukšana un, protams, hokejs. Olimpiskajās spēlēs Sočos zaudētā hokeja spēle pret Kanādu paradoksālā kārtā nodrošināja pat lielāku publicitāti Latvijai nekā vienīgā gūtā uzvara pār Šveici. Tas tikai pierāda, ka visā pasaulē cilvēki augstu vērtē neatlaidību, īstu raksturu un pašaizliedzību – dažreiz pat vairāk kā pašu uzvaru."
Latvijas veiksmes stāsti – labākā reklāma
Latvijas Institūts šobrīd valsts atpazīstamības veicināšanai izmanto jau eksistējošus pozitīvos stāstus, piemēram, sportistu panākumus, skaisto un tīro dabu, inovācijas, bagātīgo kultūru, īpašus notikumus, kā Dziesmu un deju svētkus, un Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu. Balstoties uz šo pieredzi, tiek sagatavoti drukātie un elektroniskie informatīvie materiāli.
Arī nākamgad Latvijai tiks pievērsta pastiprināta starptautiskā uzmanība – Latvija būs ES Padomes prezidējošā valsts. Šis ir vēls viens notikumus, kuru, veiksmīgi izmantojot, var veicināt jaunu kontaktu dibināšanu un projektu īstenošanu kultūras, tūrisma, uzņēmējdarbības u.c. jomās.
Ekonomiskās krīzes laikā Latvijas Institūta kā vienas no iestādēm, kuras uzdevums ir veidot valsts ārējo tēlu, budžets ir stipri apcirpts. Tā rezultātā LI resursi mūsu valsts popularizēšanā ir stipri ierobežoti. LI direktore K.Pētersone stāsta par vairākām iecerēm, kuras institūts ir gatavs īstenot, tiklīdz būs pieejams nepieciešamais finansējums. Kā viens no mērķiem ir komunikācijas izvēršana krievu valodā un alternatīvu informācijas avotu nodrošināšana attiecīgajā informatīvajā telpā. Pagaidām LI pilnvērtīgi nodrošina valsts atpazīstamības veicināšanu angļu valodā, bet franču, vācu un krievu – tikai daļēji. Vajadzība radīt un izplatīt objektīvu informāciju par Latviju krievu valodā ir īpaši aktuāla pašreizējo ģeopolitisko notikumu kontekstā tepat Eiropā.
Otrs ne mazāk būtisks virziens ir vienotu Latvijas zīmolvedības vadlīniju aktualizācija un adaptācija gan valsts, gan privātajā sektorā. Tam, pirmkārt, nepieciešams jauns zīmolvedības pētījums ar konkrētiem ieteikumiem. Otrkārt, balstoties uz šo pētījumu, jārada konkrēts risinājums un rīcības plāns, kas ļautu iesaistītajām pusēm saskaņot un mērķtiecīgi veidot savu komunikāciju.
Valsts tēla veidošanā būtiska ir arī publicitāte ārvalstu medijos. K.Pētersone komentē: "Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas gadā redzam, ka lielu publicitāti valstij iespējams iegūt, uzņemot ārvalstu žurnālistus. Šo iniciatīvu vēlamies turpināt arī laikā, kad Latvija būs Eiropas Savienības Padomes prezidējošā valsts. Viennozīmīgi jāturpina attīstīt arī digitālās komunikācijas platformas, jo tās ļauj visefektīvāk uzrunāt cilvēkus visā pasaulē. Tāpat mēs vēlētos aktīvāk sadarboties ar cilvēkiem un uzņēmumiem, kuru darbība veicina Latvijas starptautisko atpazīstamību. Liels šķērslis šo pasākumu īstenošanā ir cilvēkresursu trūkums, un daudz ko atrisinātu Latvijas Institūta kapacitātes palielināšana."
