Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Vienotas vizuālās identitātes ieviešanai valsts pārvaldē ir noteikts pārejas periods līdz 2014.gada 31.decembrim.
LV portāla kolāža
Lai arī bieži lietotais vārdu salikums "straujā globalizācijas attīstība" vairumam griežas ausīs, nevar noliegt, ka šis ir laikmets, kad valsts, pilsēta, reģiona, nevalstiska organizācijas, korporācijas vai privāta uzņēmuma vizuālajam tēlam var būt izšķiroša nozīme gan tā ekonomiskai attīstībai, gan arī drošībai un pastāvēšanai nākotnē. Pievilcīgs pozitīvs tēls pievilina "klientus" - ceļotājus, studentus, investorus - un līdz ar to – veiksmi. Tāpēc šodien lielākā daļa valstu, kā to līdz šim ir darījuši biznesa pasaules pārstāvji, savam tēlam pievērš pastiprinātu uzmanību, dažkārt neskopojoties ar milzīgiem finansiāliem ieguldījumiem. Taču, kā norāda pasaulē atzīts valstu zīmolvedības eksperts Saimons Anholts, tam visam nav nozīmes – valsts ārējais veidols un reputācija nevar būt ļoti veiksmīgi, ja tās iekšējais tēls nav koordinēts, harmonisks un kvalitatīvs, saskanīgs ar nacionālo identitāti, vērtībām un mērķiem.
Līdz šim valsts iestādes Latvijā savu vizuālo identitāti ir veidojušas atšķirīgi. Katrai ministrijai un padotības iestādei ir izstrādāts savs logo un attiecīgs vizuālais tēls. Ir iestādes, kuru simbols ir oficiāls – valsts ģerboņa veidolā, bet vairums tomēr izmantojušas iespēju veidot savu "raksturu" draudzīgāku un saprotamāku, un dažādie valsts iestāžu logotipi, salikti vienkopus, rada raibu raibo dzeņa vēderu. To vidū iespējams ieraudzīt ne tikai dažādu formu un krāsu ģeometriskas figūras, bet arī putnus, kokus, vārpas, ķiršu ogas un citus mākslinieciskus elementus. Vai maz iespējams pateikt, kas šiem desmitiem logotipu ir kopīgs?
Iespējams, tas darīts ar nolūku iegūt lielāku sabiedrības uzticību, neasociējot konkrētu iestādi ar pārējo pārvaldes aparātu. Un no tiesas – nereti nonākot kādā birojā, kuru rotā savdabīgs logotips, tā apmeklētājam nemaz nav jausmas, ka ir nonācis valsts iestādē. Bet vai mērķis ir sasniegts? Nav noslēpums, cik katastrofāli zems sabiedrībā ir uzticamības līmenis valsts pārvaldei. Tāpēc vietā ir jautājums, ko mēs varam secināt par valsts pārvaldes kvalitāti, mērķiem un vērtībām, ja pat tās vizuālais tēls ir tik sadrumstalots?
Vizuālās identitātes pamatā – valsts ģerbonis
Atšķirīgā valsts iestāžu vizuālā identitāte rada neskaidrību un jucekli, kas kopumā atstāj neprofesionālu iespaidu. Valsti reprezentējošai zīmei ir jābūt vienai, un ģerboņa lietošana valsts pārvaldes vizuālā identitātē ir loģiska un jēgpilna. "Ģerbonis ir ne tikai mūsu valsts simbols, kas veidots, lai apliecinātu mūsu valstiskumu, brīvību un piederību savai zemei, bet vienlaikus arī identitātes apliecinājums, radīts, lai apvienotu Latvijas iedzīvotājus," uzskata Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja vietniece Ilze Pavlova. "Katram Latvijas valsts ģerboņa elementam ir nozīme – saules motīvs simbolizē gaismu un atdzimšanu, tautas brīvību; ozollapu vijums – latviešu tautas varenību un patstāvību; lauva – spēku un izturību; grifs – gudrību," par ģerboņa simbolismu stāsta Valsts kancelejas pārstāve.
Līdzīgu viedokli paudis arī Saeimas Juridiskā biroja juridiskais padomnieks konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars: "Ģerbonis ir mūsu simbols. Ja plaši sākam to aizvietot ar dažādām surogātzīmēm, tad kāds būs nākamais solis – sava himna, savs karogs?" Viņaprāt, valsts simboli ir jāciena un jāizmanto ikdienā, nevis jānorobežojas no tiem. "Valsts iestāžu distancēšanās no valsts ģerboņa bijusi saistīta ar neprasmi izmantot tā potenciālu, tai skaitā vizuālo."
"Valsts ārējais veidols un reputācija nevar būt ļoti veiksmīgi, ja tās iekšējais tēls nav koordinēts, harmonisks un kvalitatīvs."
Jautājumu par valsts ģerboņa lietošanu valsts pārvaldē 2012.gadā aktualizēja Valsts prezidents Andris Bērziņš, ierosinot atbilstošus grozījumus likumā "Par Latvijas valsts ģerboni", kas paredzēja ieviest valsts pārvaldē vienotu vizuālo identitāti. Saeimā minētos grozījumus atbalstīja, un tika pieņemti 2014.gada 28.janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr.51 "Ministru kabinetam padoto institūciju vienotās vizuālās identitātes noteikumi". Līdz šī gada 31.decembrim valsts iestādēm ir jāpaspēj ieviest minēto normatīvo aktu prasības attiecībā uz valsts ģerboņa un citu simbolu lietojumu.
Uzsāktā pāreja uz vienotu vizuālo identitāti valsts pārvaldē loģiski papildina citas jau notiekošās valsts pārvaldes aktivitātes – administratīvā sloga mazināšanu, tiesiskā regulējuma vienkāršošanu, investīcijām draudzīgas vides radīšanu, stāsta I.Pavlova.
Izņēmuma gadījumi
Protams, arī valsts iestādes ir dažādas, pilda atšķirīgas funkcijas, un tām ir dažāda auditorija. Tāpēc attiecībā uz citu ģerboņu vai logo pielietojumu pieļaujami izņēmumi. Likuma "Par Latvijas valsts ģerboni" 8.2panta pirmās daļas 1.apakšpunktā uzskaitītas iestādes, uz kurām attiecināms izņēmums – tām vizuālajā identitātē un grafiskajā standartā ir atļauts lietot citu ģerboni, kas nav valsts ģerbonis, zīmi, emblēmu vai logo arī turpmāk. Tās ir patstāvīgas iestādes, publisko tiesību pašpārvaldes autonomie subjekti un to iestādes, muzeji, bibliotēkas, zinātniskie institūti, ārstniecības iestādes, izglītības iestādes, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes un Ieslodzījuma vietu pārvalde, Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Satversmes aizsardzības birojs, Militārās izlūkošanas un drošības dienests, Nacionālie bruņotie spēki, kā arī Aizsardzības ministrija, kad tā reprezentē sevi kopā vai saistībā ar bruņotajiem spēkiem.
Pieļaujams, ka citu ģerboni, zīmi, emblēmu vai logo lieto valsts institūcijas apbalvojumā, ja tas noteikts normatīvajos aktos, kā arī, ja to paredz Eiropas Savienības politiku instrumentu vai ārvalstu finanšu palīdzības piešķiršanu vai izmantošanu regulējošie dokumenti vai Latvijas starptautiskās saistības. Minētajās iestādēs un situācijās ir atļauts lietot vienlaikus gan valsts ģerboni, gan citu ģerboni, zīmi, emblēmu vai logo.
Komunikācijā ar ārvalstu auditoriju vizuālam tēlam jābūt atbrīvotākam
Uz savām tiesībām turpināt izmantot līdzšinējo vizuālo identitāti un izstrādātos logo pastāv arī iestādes, kas pamatā atbild par valsts tēla veidošanu ārpus Latvijas. Ārlietu ministrija ir lūgusi pieļaut izņēmumu attiecībā uz Latvijas Institūta, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA), kā arī Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) darbu. Tāpēc ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi grozījumus likumā "Par Latvijas valsts ģerboni", kas papildinātu likuma 8.2pantu ar trīs minētajām iestādēm.
Nenoliedzot vienota valsts iestāžu tēla publiskajā telpā veidošanas nozīmīgumu, Latvijas Institūta sabiedrisko attiecību speciālists Krišjānis Ozols pauž uzskatu, ka Latvijas Institūta un tā partnerinstitūciju situācija ir atšķirīga. Pirmkārt, tāpēc, ka tās neveic klasiskas iestāžu funkcijas. "Latvijas Institūta galvenais uzdevums ir veidot informāciju par Latviju un to popularizēt ārvalstu auditorijām, tā vairojot mūsu valsts atpazīstamību ārzemēs. Latvijas Institūts neveido savu publicitāti un neizplata informāciju par savu institūciju vai tās lēmumiem, bet gan stāsta par Latviju kopumā. Taču komunikācija ar ārvalstniekiem atšķiras ne tikai pēc rakstura, bet arī pēc sasniedzamajiem mērķiem, un tas, protams, ietekmē vēlamo vizuālo identitāti," skaidro Latvijas Institūta pārstāvis.
"Uzsāktā pāreja uz vienotu vizuālo identitāti valsts pārvaldē loģiski papildina citas jau notiekošās valsts pārvaldes aktivitātes."
Otrkārt, Latvijas Institūta logo ir guvis plašu atpazīstamību ārvalstīs informatīvo partneru vidū. Līdzīgu argumentu izmanto arī LIAA gadījumā. Kā norādīts grozījumu likumā "Par Latvijas valsts ģerboni" anotācijā, LIAA logo jau ir pazīstams esošiem sadarbības partneriem, komersantiem un potenciālajiem investoriem, ārvalstīs to atpazīst un asociē ar LIAA sniegtajiem pakalpojumiem. Tādēļ aģentūras vizuālā tēla krasa maiņa nebūtu labvēlīga uzņēmēju vides popularizēšanai.
"Mainīt vizuālo identitāti nozīmētu zaudēt gadiem ilgi veidoto imidžu un izveidotās asociācijas – radīto uzticēšanos," uzskata K.Ozols. Latvijas Institūta pārstāvis aicina ņemt vērā arī citu valstu pieredzi, kur līdzīga veida institūcijām parasti ir neatkarīgs statuss.
K.Ozols uzsver, cik svarīgi ir pielāgot vizuālo identitāti konkrētas auditorijas uzrunāšanai un attiecīgu mērķu sasniegšanai, īpaši, ja mērķauditorija tiek uzrunāta pirmo reizi: "Mērķis ir radīt pozitīvas asociācijas ar valsts tēlu. Šajā gadījumā tēlam jābūt atbrīvotākam, uzrunājošam." Tas pats attiecināms arīdzan uz TAVA vizuālo tēlu, kura mērķis ir popularizēt Latviju kā tūrisma galamērķi.
Vērtību piešķir saturs, nevis vizuālā atšķirība
Ja, veidojot valsts tēlu ārpus Latvijas, valsts ģerbonis ir pārāk smagnējs un formāls, vai oficiālais valsts simbols ģerbonis, lietots komunikācijā valsts iekšienē, neatsvešinās no valsts pārvaldes vēl vairāk? Nav noslēpums, ka arvien nozīmīgāku vietu komunikācijā starp valsti un tās iedzīvotājiem ieņem modernās tehnoloģijas un populāri sociālie tīkli internetā. Ikvienam ir iespēja sekot valsts iestāžu aktivitātēm, lēmumiem un jaunumiem, kas tieši dažādo logotipu dēļ ir viegli atšķirama kopējā informācijas jūrā. Vai pieņemot vienotu vizuālo identitāti, valsts iestādes nezaudēs līdzšinējo individuālo atpazīstamību, kas mūsdienu informācijas sabiedrībā var apgrūtināt informācijas nonākšanu pie mērķauditorijas?
"Jāsaprot, ka tāpat kā preses relīze, arī ieraksts Twitter un Facebook ir iestādes oficiālā komunikācija," stāsta I.Pavlova. "Šo kontu profilos var izmantot valsts ģerboni, ēkas fotogrāfiju, citu attēlu, kas raksturo nozares, kādas komunikācijas kampaņas vizuālo identitāti utt. Līdz ar to arī turpmāk šo kontu profilos varēs izmantot līdzšinējos atšķirīgos logo," skaidro Valsts kancelejas pārstāve.
"Vēstījums, nevis logo valsts komunikāciju padara interesantu un kvalitatīvu."
Taču vienlaikus viņa arī norāda: "Sociālo tīklu komunikācijai vērtību piešķir tās saturs, nevis konta vizuālā atšķirība. Tikai ar interesantu, saistošu un noderīgu saturu iespējams piesaistīt cilvēku uzmanību. Vēstījums, nevis logo valsts komunikāciju padara interesantu un kvalitatīvu."
"Skaidra un nepārprotama komunikācija ar sabiedrību ir daudz svarīgāka nekā ministriju un padotības iestāžu vajadzība identificēties ar individuālu logo un atšķirīgu vizuālo identitāti. Sabiedrība vispirms no valsts iestādēm sagaida kvalitatīvus pakalpojumus, uz klientu orientētu attieksmi, darba atklātību un atvērtību," viedokli pamato I.Pavlova.
Taču arī valsts pārvaldes tēla veidotāji apzinās – jauna vizuālā identitāte nav burvju nūjiņa, kas atrisinās problēmas. Atsaucoties uz valstu zīmolvedības ekspertu Saimonu Anholtu, Valsts kancelejas pārstāve secina: "Valsts tēlu veido tās cilvēki, kultūra, valsts pārvalde, ekonomika. Vispirms ar darbu jāpiešķir vērtība un tikai tad vizuālā identitāte." To pašu, viņasprāt, var attiecināt uz valsts pārvaldi. "Ko līdz iestādes individuāls logo, ja tās reputācija ir zema, tā nav orientēta uz klientu un sniedz nekvalitatīvu pakalpojumu, rada birokrātiju?" retoriski vaicā I.Pavlova. Taču, ja mērķis ir izveidot mazu, caurskatāmu, efektīvu, uz cilvēku orientētu valsts pārvaldi, bez vienotas vizuālās identitātes tas nav iespējams - valsts iestādes ir daļa no vienota veseluma, un konkurencei to vidū nav jābūt. Par laimi, Latvijai ir skaists un vēsturisks simbols – ģerbonis, taču tā nesto ideju un vērtību piepildījums dzīvē ir atkarīgs tikai un vienīgi no mums pašiem.
