SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Edīte Brikmane
LV portāls
12. janvārī, 2015
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Valsts pārvalde
6
6

No 2015.gada valsts pārvaldes iestādēm vienota vizuālā identitāte

Valsts pārvaldes iestāžu vienoto vizuālo identitāti veido trīs pamatelementi: krāsas laukums, ģerbonis un tekstuālā daļa. Pamatā ir Latvijas valsts ģerbonis, kas simetriskā kompozīcijā ar burtveidolu un krāsu laukumu veido katras nozares identitāti un nodrošina vienotu, bet tajā pašā laikā viegli atšķiramu pārvaldes identitāti.

Avots: Valsts pārvaldes iestāžu vienotā vizuālā identitāte. Grafiskais standarts.

No 2015.gada 1.janvāra Latvijas valsts ģerbonis ir valsts pārvaldes iestāžu vizuālās identitātes pamatelements, kas aizstāj līdz šim ierastos atšķirīgos logo. Saskaņots valsts iestāžu vizuālais tēls, kas sakņojas vēsturiskos mūsu valsts simbolos mūsdienīgā grafiskā izpildījumā, ir apliecinājums tam, ka valsts pārvaldes mērķis ir strādāt kā vienotam veselumam sabiedrības labā, ievērojot vērtības un principus, kas caurvij Latvijas karogu, himnu un ģerboni.
īsumā

Vizuālo identitāti veido trīs pamatelementi:

  • 14 krāsu laukumi, kuru proporcija iekodēta valsts ģerbonī, bet krāsas – Latvijas dabas ainavā;
  • Latvijas valsts ģerbonis;
  • tekstuālā daļa – institūcijas nosaukums, izmantojot burtveidolu, kas radīts Latvijā.

Reformu par vienotas vizuālās identitātes ieviešanu valsts pārvaldē aizsāka Valsts prezidents Andris Bērziņš, iesniedzot atbilstošus grozījumus likumā "Par Latvijas valsts ģerboni", kas 2012.gada 14.jūnijā guva Saeimas atbalstu. Pildot Valsts prezidenta un Saeimas uzdevumu nodrošināt valsts pārvaldē vienotu vizuālo identitāti, Valsts kancelejas sadarbības rezultātā ar Valsts heraldikas komisiju tika izstrādāti un attiecīgi 2014.gada 28.janvārī pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.51 "Ministru kabinetam padoto institūciju vienotās vizuālās identitātes noteikumi" un vēlāk, piesaistot ekspertus no Latvijas Mākslas akadēmijas un dizaina biroja "H2E", tika izstrādāts valsts pārvaldes vienotas vizuālās identitātes grafiskais standarts, ar kuru var iepazīties Ministru kabineta mājaslapā

Grafiskais standarts ietver vizuālās identitātes vadlīnijas vienota vizuālā tēla ieviešanai Ministru kabinetam un tam padotajām institūcijām, un tas stājās spēkā 2015.gada 1.janvārī.

Vienotas vizuālās identitātes mērķi

Vēl pavisam nesen valsts iestādes Latvijā savu vizuālo identitāti veidoja atšķirīgi. Lielākai daļai ministriju un padotības iestāžu bija izstrādāts savs logo un attiecīgs vizuālais tēls, kā vēstījumu un jēgu nereti bija grūti nolasīt, nemaz nerunājot par kādu kopsaucēju, kas ļautu dažādu formu un krāsu ģeometrisku figūru, koku, putnu un citu māksliniecisku elementu jūklī dažādās iestādes nešaubīgi identificēt kā vienotas pārvaldes ar kopīgām vērtībām un mērķiem daļu. Atšķirīgais valsts iestāžu vizuālais tēls bija juceklīgs, kas kopumā atstāja sadrumstalotas pārvaldes iespaidu.

Valsti reprezentējošai zīmei ir jābūt vienai, un ģerboņa lietošana valsts pārvaldes vizuālā identitātē ir loģiska un jēgpilna – tas ir ne tikai mūsu valsts simbols, kas veidots, lai apliecinātu Latvijas valstiskumu, brīvību un piederību savai zemei. Latvijas valsts ģerbonis, kā norādījusi Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniece un mākslas zinātniece Ramona Umblija, "ir spēcīga un valsti reprezentējoša zīme, identitātes apliecinājums. Tas iemieso mūsu nacionālās vērtības. Šis simbols tālajā 1921.gadā tika radīts, lai apvienotu Latvijas tautu".

Vienotā vizuālā identitāte, kā norādīts Grafiskā standarta ievadā, ļauj virzīties uz vairākiem mērķiem:

  • vienota valsts – vienotas vērtības un mērķi;
  • vienots priekšstats par valsti un iestāžu piederību tai;
  • vienota identitāte – tā ir pārskatāma un skaidra valsts pārvalde;
  • vienota identitāte mazina administratīvo slogu, birokrātiju un izmaksas ilgtermiņā;
  • vienota identitāte ir atpazīstama un nodrošina skaidrību un uzticamību. 

"Vienotas vizuālās identitātes reforma iezīmē arī  skaidru vēstījumu valsts pārvaldes komunikācijas maiņā – no institucionālas pieejas uz klientu orientētu un sadarbībā balstītu komunikāciju, kurā būtiskākais ir sniegt ērtu, viegli saprotamu un kvalitatīvu pieeju valsts pakalpojumiem," norāda Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane.

Vienotas vizuālas identitātes pamatelementi

Valsts pārvaldes iestāžu vienotās vizuālās identitātes koncepcija balstīta uz vēsturiskām vērtībām mūsdienīgā pielietojumā, un to veido trīs elementi: krāsas laukums, ģerbonis un tekstuālā daļa. Dizaina pamatelements ir Latvijas valsts ģerbonis simetriskā kompozīcijā ar institūcijas nosaukumu un attiecīgas krāsas laukumu, kas katrai nozarei ir cits. Dažādu krāsu laukumu pielietojums nodrošina vienotu, bet tajā pašā laikā atšķirīgu valsts pārvaldes identitāti.

Būtisks grafiskās zīmes izteiksmes līdzeklis ir krāsa. Tieši izvēlētā krāsa ļaus atšķirt vienu valsts iestādi no otras, lai nodrošinātu katras institūcijas atpazīstamību un saistību ar attiecīgās nozares ministriju.

"Dizaina pamatelements ir Latvijas valsts ģerbonis simetriskā kompozīcijā ar institūcijas nosaukumu un attiecīgas krāsas laukumu, kas katrai nozarei ir atšķirīgs."

Valsts pārvaldes iestāžu vizuālās identitātes krāsu palete sastāv no 14 nozaru krāsām un melnās un baltās pamatkrāsas, kas kopīga visām institūcijām. Protokolārajai līnijai papildus izmantotas zelta un sudraba krāsas.

Krāsu toņi nav izvēlēti nejauši, un tos vieno viens iedvesmas avots – Latvijas daba un četru gadalaiku krāsu gamma. Krāsu nosaukumu aprakstā izmantoti Latvijas ainavai raksturīgi toņi, kas katrai nozarei piemeklēti īpaši, asociatīvi simbolizējot katras nozares specifiku.

 Institūciju krāsu palete un simboliskā nozīme

Ministru kabinets

Ministru prezidents

Valsts kanceleja

 

Latvijas rudens karmīnsarkanais

Latvijas karoga krāsa

Aizsardzības ministrija Latvijas tīreļa gaišais

Latvijas karavīra formas tērps, aizsargkrāsa

 

Ārlietu ministrija Latvijas jūras zilais

Diplomātijas tradīcijas

 

Ekonomikas ministrija Latvijas kadiķu zaļais

Finanšu līdzekļu plūsma

 

Finanšu ministrija Latvijas īrisa zilais

Eirozona

 

Iekšlietu ministrija Latvijas mellenes zilais

Līdzsvars, kārtība

 

Izglītības un zinātnes ministrija Latvijas viršu krāsa

Zinātkāre, gudrība, zināšanas

 

Kultūras ministrija Latvijas magones sarkanais

Gara spēks, radošais intelekts, iedvesma, aktivitāte

 

Labklājības ministrija Latvijas pļavas zaļais

Atjaunošanās, dzīvība

 

Satiksmes ministrija Latvijas ceļa pelēkais

Ceļš

 

Tieslietu ministrija Latvijas ceriņkrāsa

Taisnīgums

 

Veselības ministrija Latvijas kliņģerītes oranžais

Veselība, vitalitāte, jaunība, saule

 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Latvijas priedes zaļais

Vide, daba, pļava, mežs

 

Zemkopības ministrija Latvijas zemes brūnais

Zeme, maize, lauki

 

Veidojot valsts pārvaldes vienoto vizuālo identitāti, liela nozīme piešķirta trešajam pamatelementam – burtveidolam jeb šrifta dizainam. Turpmāk, ievērojot Grafiskajā standartā ietvertos norādījumus, valsts institūcijām savā darbā jāizmanto konkrēti burtveidoli gan ikdienas lietišķajā sarakstē, gan prezentācijās un komunikācijas materiālos.

Arī burtveidoli nav izvēlēti nejauši, bet ievērojot principu – radīts Latvijā, tādējādi demonstrējot Latvijas dizaina potenciālu un izrādot atbalstu Latvijā radītam produktam. Vizuālajā identitātē izmantotais burtveidola Robusta TL Pro Regular autors ir latviešu  dizainers Gustavs Andrejs Grīnbergs.

Burtveidols, kas paredzēts institūciju ikdienas lietošanai lietišķajā sarakstē, veidlapās, vizītkartēs un citos drukātajos materiālos, ir jau zināmais Times New Roman šrifts. Grafiskajā standartā šī izvēle pamatota ar to, ka šis burtveidols ir brīvi pieejama un pārbaudīta vērtība. Tas ir klasisks, elegants un veidots pēc romiešu kapitālburtu parauga. Pie tam burtveidolam piemīt lasāmība un vietas ekonomija, kas nav mazsvarīgs faktors. Protokolārās līnijas tekstuālajai daļai Grafiskais standarts paredz izmantot Times New Roman Italic (slīpos burtus).

Savukārt digitālās vides komunikācijā Grafiskais standarts paredz izmantot tāpat brīvi pieejamo un laika pārbaudi izturējušo burtveidolu Verdana, kas izceļas ar labu lasāmību digitālajā vidē.

Vizuālās identitātes lietošana

2014.gada 31.decembris bija noteiktā pārejas perioda pēdējā diena, kad valsts pārvaldes iestādes vizuālajā identitāte un grafiskajā standartā varēja lietot līdz šim atšķirīgos zīmes, logo un emblēmas. No šī gada, veidojot valsts iestāžu vizuālo tēlu, jāievēro vienoti standarti un principi. 

Likums "Par Latvijas valsts ģerboni" paredz, ka Ministru kabinets, ministrijas un Valsts kanceleja izmanto lielo valsts ģerboni, savukārt padotībā esošās institūcijas – papildinātu mazo valsts ģerboni. Tā, piemēram, no 2015.gada Tieslietu ministrijas vizuālajā identitātē tiek izmantots lielais valsts ģerbonis un Latvijas ceriņkrāsa, savukārt tās padotības iestādes Juridiskās palīdzības administrācijas vizuālajā identitātē ir izmantots mazais valsts ģerbonis un Latvijas ceriņkrāsa.

MK noteikumi Nr.51 "Ministru kabinetam padoto institūciju vienotās vizuālās identitātes noteikumi" paredz, ka Ministru kabinetam pakļautām institūcijām valsts ģerbonis obligāti jālieto amatpersonu vai darbinieku apliecībās un vizītkartēs; institūciju mājaslapā internetā; apbalvojumos, kas normatīvo aktu noteiktajā kārtībā saskaņoti ar Valsts heraldikas komisiju (izņemot gadījumus, ja institūcija normatīvo aktu noteiktajā kārtībā reģistrētā valsts institūcijas apbalvojumā lieto citu ģerboni, zīmi, emblēmu vai logo); oficiālos izdevumos, tai skaitā publiskajā gada pārskatā; zīmogos, ja tos lieto dokumenta juridiskā spēka nodrošināšanai; oficiālos ielūgumos, oficiālo vizīšu programmās, cieņas apliecinājuma kartēs, protokolārajās vizītkartēs un līdzīga rakstura reprezentatīvajos materiālos.

"Izvēlētā krāsa ļaus atšķirt vienu valsts iestādi no otras un norādīs saistību ar attiecīgās nozares ministriju."

Valsts ģerboni attēlo, nodrošinot skaidru un nepārprotamu uztveramību. Tāpat MK noteikumos paredzēti nosacījumi, kādos Ministru kabineta padotības iestādei valsts ģerboni nedrīkst izmantot. Nav pieļaujams, ka valsts ģerboni attēlo uz raiba fona, kas apgrūtina tā skatīšanu, kā arī uz maza izmēra priekšmetiem, kur valsti ģerbonis nav skaidri saskatāms vai saprotams. Tāpat ģerboni nedrīkst attēlot uz vietām, kas negarantē pienācīgu cieņu tā izmantošanas īslaicīguma un mērķa dēļ, piemēram, uz piezīmju papīra, sērkociņiem, pārtikas iepakojuma u.tml.

Atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam grafiskajam standartam nozīme ir arī jaunās identitātes pamatelementu proporcionalitātes un izvietojuma principiem. Vienotu pieeju paredzēts ievērot, izstrādājot veidlapas, aploksnes, vizītkartes, tīmekļa vietnes un pat elektroniskas prezentācijas. Sagatavotajās vizuālās identitātes ieviešanas vadlīnijās iekļauta virkne ilustratīvo piemēru, kas norāda uz vizuālās identitātes potenciālu vienota valsts pārvaldes veidola izveidē, piemēram, izgatavot kalendārus, reģistra mapes, apliecības, plāksnes pie iestādes ieejas. Grafiskā standarta vadlīnijās aplūkota arī jaunās vizuālās identitātes lietošana protokolārajā līnijā, piemēram, drukājot ielūgumus, cieņas apliecinājuma kartes, kā arī idejas reprezentācijas materiāliem un dāvanām. 

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU