Iespēja tuvāk iepazīt valsts pārvaldes darbu
Valsts pārvaldes Atvērto durvju diena notiek jau piekto gadu. Tās mērķis – ikvienam, kam ir interese, dot iespēju apmeklēt valsts iestādes un iepazīt darba specifiku, ko ikdienā kā pakalpojumu saņēmējam nav iespējams. "Atvērto durvju diena parāda valsts pārvaldes plašo darbības lauku, darba sarežģītību un atbildību. Ņemot vērā, ka aktīvākie apmeklētāji ir jaunieši, ceram, ka valsts iestāžu apmeklējumi rada vēlmi savas nākotnes profesionālās gaitas pavadīt valsts pārvaldē," stāsta Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja Laine Kučinska.
Pieejamās aktivitātes apkopotas interneta vietnē atvertodurvjudiena.lv. Vietnē pieejams ministriju, to padotības iestāžu un arī citu valsts pārvaldes iestāžu piedāvājums. Apmeklētājiem savas durvis 9.oktobrī vērs Saeima, un būs iespēja apmeklēt arī Ministru kabinetu.
Interesentiem būs izdevība iepazīt iestāžu ikdienas darbu, uzzināt par valsts sniegtajiem pakalpojumiem, klausīties un līdzdarboties tematiskajās lekcijās, iesaistīties spēlēs un tikties ar iestāžu darbiniekiem, informē Valsts kanceleja.
Cenšas "draudzēties" ar iedzīvotājiem
Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš norāda: "Valsts pārvalde ikdienā strādā Latvijas iedzīvotāju labā, tādēļ tai nepārtraukti jādomā, kā kļūt iedzīvotājiem vēl pieejamākai un atvērtākai, lai tā tiktu uztverta nevis kā birokrātiski vecišķa, bet uz klientu orientēta moderna sistēma. Tādu valsts pārvaldi mēs varam izveidot kopīgi – nostiprinot valsts iestāžu un darbinieku pieejamību, attīstot sadarbības kultūru starp iedzīvotājiem un valsts pārvaldes darbiniekiem."
"Mainīt priekšstatu var tikai paši ierēdņi ar savu darbu un rīcību."
Valsts pārvaldes iestādes iesaistās arī dažādās kultūras akcijās, kas nav tiešā veidā saistītas ar valsts pārvaldes darbu, piemēram, Muzeju naktī, gaismas festivālā "Staro Rīga". Starp šīm iestādēm ir arī Ministru kabinets. Uz jautājumu, kādēļ tiek ņemta dalība šajos pasākumos, L.Kučinska atbild: "Valsts kancelejas viens no uzdevumiem ir veicināt izpratni par valsts simboliem un vērtībām. Ministru kabineta, valsts simbolu un amatpersonu vēsture veido mūsdienu Latviju un iezīmē tās nākotni. Ņemot vērā sabiedrības tieksmi dzīvot šodienai un aizmirst pagātni, mūsu pienākums ir vēsturisko lēmumu, personu un simbolu popularizēšana. Un vislabāk to darīt mūsu cilvēku novērtētājos pasākumos – Muzeju naktī, festivālā "Staro Rīga" un citos pasākumos."
Komunikācijas veicināšanā ar sabiedrību tiek ieviesti dažādi jauninājumi valsts pārvaldē. Kā sasniegumus L.Kučinska min starptautiskā līmenī pozitīvi novērtēto sabiedrības līdzdalības risinājumu birokrātijas mazināšanai mazakslogs.gov.lv un iestāžu un darbinieku darbības vērtēšanas aplikāciju "Futbols", atzīmējot, ka šādus pozitīvus piemērus var atrast arī nozaru ministriju resursos.
Jāvairo sabiedrības uzticēšanās
Kā atzīst Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja, sabiedrībā kopumā vēl joprojām pastāv dziļš neuzticēšanās līmenis gan saviem kaimiņiem un līdzcilvēkiem, gan arī valdībai un valsts pārvaldei kopumā. Šāda sabiedrības nostāja rada papildu izaicinājumu valsts pārvaldes iestādēm, veidojot komunikāciju ar sabiedrību.
Lielā mērā, domājams, ka šādas attieksmes veidošanos veicina valdošie stereotipi par valsts pārvaldes darbiniekiem kā "kafijas dzērājiem", kam darba laikā ir daudz brīvu brīžu un nav intereses par savu darbu. Valsts kancelejas novērojumi liecina, ka pakāpeniski mīti tiek lauzti, tomēr, kā atzīst L.Kučinska, mainīt priekšstatu var tikai paši ierēdņi ar savu darbu un rīcību. Mītu kliedēšanai plānots ieviest jaunu tradīciju valsts pārvaldē – pateikties labākajiem klientu apkalpotājiem pēc iedzīvotāju vērtējuma, tādējādi parādot, ka arī valsts pārvaldē strādā atsaucīgi un pašaizliedzīgi darbinieki.
Arī zemais iedzīvotāju līdzdalības un atbildības līmenis uzliek papildu slogu komunikācijas nodrošināšanā. "Joprojām savā apziņā nodalām sevi un savus darbus no valsts, valsts jēdzienā redzot tikai amatpersonas un sagaidot no tām "laimes zemi". Mūsdienu demokrātisku valsti veido pārvalde, pilsoniskā sabiedrība, privātais sektors, un mēs ikviens esam atbildīgi par savas valsts attīstību un aktuālo problēmu risināšanu. Piemēram, patvēruma meklētāju jautājumu nekad neatrisinās tikai valsts pārvalde. Šajā situācijā ir svarīga visu Latvijas iedzīvotāju izpratne, līdzjūtība un gatavība palīdzēt un viennozīmīgi – sabiedrisko organizāciju iesaiste. Sabiedrības demokrātijas briedumu apliecina augsta līdzdalība un spēja pašorganizēties, tādējādi nākotnē mazinoties kontroles vajadzībām, līdz ar to – pārvaldes aparātam," skaidro L.Kučinska.
"Joprojām savā apziņā nodalām sevi un savus darbus no valsts."
Tomēr nebūt nav tā, ka tikai iedzīvotājiem trūkst gribas būt atvērtākiem un atbildīgākiem. Arī pašai valsts pārvaldei ir nepieciešamas iekšējas izmaiņas, un komunikācijas uzlabošanai darba ir daudz. "Būtiskais izaicinājums ir pašas valsts pārvaldes valstisku vienotu vērtību trūkumus, kas liek problēmas skatīt un risināt šaurā kontekstā, lai gan vairums jautājumu ir pārresoriski," atzīst L.Kučinska.
Valsts pārvaldes komunikācijas uzlabošanai ir ieviesta un sakārtota vizuālā komunikācija, piemēram, informācija sabiedrībai netiek nodota tikai ar klasiskajām preses relīzēm, bet arī infografiku, foto un video, mobilo aplikāciju veidā. Vērts ir atzīmēt, ka tiek izmantotas metodes, kādas citās Eiropas Savienības valstīs netiek pielietotas – Latvija ir viena no retajām valstīm, kur valdības sēdes ir atklātas un redzamas tiešraidē ikvienam iedzīvotājam. Šeit minama arī visu valsts pārvaldes iestāžu vienotā vizuālā identitāte.
Tāpat notiek aktīva komunikācija arī sociālajos tīklos, ar kuru starpniecību nereti iedzīvotājiem, uzdodot jautājumu nepastarpināti, ir iespējams saņemt atbildi vai vērst uzmanību uz aktuālu problēmu. Arī amatpersonas aktīvi izmanto sociālos tīklus komunikācijai ar sabiedrību, skaidrojot valsts pārvaldes lēmumus. Kā norāda Valsts kancelejas pārstāve: "Tomēr vēl joprojām komunikācija netiek pietiekami plānota, tā vēl joprojām ir taktiska, nevis stratēģiska un ierēdnieciskā valoda ir izaicinājums mums visiem."
