Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ingars Pilmanis: „Standarti pēc savas būtības ir dokumenti – spēles noteikumi, kurus brīvprātīgi veido ražotāji, tirgotāji, pakalpojumu sniedzēji, patērētāji, eksperti un citas ieinteresētās puses.”
FOTO: no I. Pilmaņa personīgā arhīva
Šādā negadījumā mēs varam tikai vainot attiecīgā standarta trūkumu, kurš paredzētu unificētu uzgaļu diametru un ļautu savietot dažādu firmu ražojumus. Par to, lai līdzīgu ligu būtu pēc iespējas mazāk, rūpējas SIA "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" Standartizācijas birojs (LVS). Ar tā vadītāju Ingaru Pilmani saruna, protams, par standartiem.
Sākot mūsu sarunu, vispirms precizēsim terminu "standarts", jo tas tiek lietots visai plaši, ar to saprotot gan dzīves, izglītības kvalitāti, gan automašīnu riepu izmēru.
Standarti pēc savas būtības ir dokumenti – spēles noteikumi, kurus brīvprātīgi veido ražotāji, tirgotāji, pakalpojumu sniedzēji, patērētāji, eksperti un citas ieinteresētās puses. Šīs vienošanās pamatā ir konsenss jeb vienprātība par definīcijām, mērījumiem, testēšanas metodēm un citiem parametriem.
Taču standarti zināmā mērā ir arī sinonīms cilvēka dzīves vērtībām – kvalitātei, drošībai un veselībai, jo tajos ir apkopota labākā prakse, jaunākie zinātnes sasniegumi un risinājumi risku novēršanai.
Uzreiz jāuzsver, ka standartu lietošana ir brīvprātīga, izņemot gadījumus, kad to nosaka normatīvais regulējums. Komersanti un citas ieinteresētās puses lieto standartus, lai mazinātu tirdzniecības tehniskās barjeras un uzsāktu eksportu uz citu valstu tirgiem, uzlabotu konkurētspēju, samazinātu izmaksas, veicinātu produktu un pakalpojumu saderību un gūtu citas priekšrocības. Tas nozīmē, ka, piemēram, Vācijā ražotu galda lampu jūs bez problēmām varēsiet pieslēgt kontakttīklam savā mājā.
Lūk, piemērs: 2009.gadā 17 lielākās mobilo tālruņu ražotājfirmas vienojās par jaunu standartu, ka turpmāk viņu ražojumi tiks uzlādēti, izmantojot vienotu universālu savienojumu – micro-USB portu. Tā ieviešana ļauj samazināt aparāta uzlādes ilgumu un elektroenerģijas patēriņu, kā arī pasargāt apkārtējo vidi no apmēram 50 000 tonnām elektronikas atkritumu.
Kas nodarbojas ar standartu veidošanu un apstiprināšanu?
Uzreiz jāsagrauj mīts, ka standartus raksta valsts. Tos veido noteiktā standarta tapšanā ieinteresētas puses, piemēram, ražotāji, tirgotāji un piegādātāji, lai padarītu efektīvāku savu biznesu un starptautisko sadarbību. Jauna standarta izveides iniciatīvas grupa, pieaicinot visas ieinteresētās puses, izveido standartizācijas tehnisko komiteju, kuras darbību koordinē nacionālā standartizācijas organizācija – "Latvijas standarts" (LVS).
Tehniskā komiteja sagatavo standarta projektu, kas tiek nodots publiskai apspriešanai – ikviens to var komentēt (Latvijā šāda iespēja ir interneta vietnē viedoklis.lvs.lv ). Tad komentāri tiek apkopoti un visbeidzot - izstrādāts gala variants, ko publicē standarta statusā. Jauna standarta izveide ir laikietilpīgs process, tas var ilgt vairākus gadus.
Jāuzsver, ka standarti top vairākos līmeņos – starptautiskā, reģionālā un nacionālā. Visplašāk pārstāvētā ir Starptautiskā Standartizācijas organizācija (ISO), kas apvieno 162 dalībvalstis.
Eiropas standartizācijas organizācijas – Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN) un Eiropas Elektrotehnikas standartizācijas komiteja (CENELEC) apvieno 33 dalībvalstis.
Lokālā līmenī standartu uzturēšanu nodrošina nacionālā standartizācijas organizācija – "Latvijas standarts" (LVS). LVS veido un uztur standartu bibliotēku, kas ir pieejama ikvienam interesentam, organizē apmācības un seminārus, kā arī gatavo un publicē informāciju par aktualitātēm standartizācijas jomā Latvijā un pasaulē.
Kādu veidu standarti ir atrodami LVS krātuvēs?
Pasaulē pirmais oficiālais standarts – ISO 1 – tika pieņemts 1931.gadā, un tas noteica, ka garuma mērījumi, lai tos varētu salīdzināt, ir jāveic pie noteiktas temperatūras – +20ºC jeb 293.15 kelviniem vai 68 grādiem pēc Fārenheita skalas. Pakalpojumu sfērā Eiropā viens no pirmajiem tika izveidots apbedīšanas pakalpojumu standarts EN 15017.
Kopumā pasaulē nu jau ir radīti vairāk nekā 20 000 standartu, no kuriem apmēram 2000 ir saistīti ar reglamentēto jomu.
Latvijā ir izstrādāti vairāk nekā 100 nacionālo standartu. Piemēram, LVS 27:2008 "Zivju konservi. Rīgas šprotes eļļā. Šprotes eļļā", LVS 20:2009 "Transportlīdzekļu valsts reģistrācijas numura zīmes" un daudzi citi.
Savukārt populārākie starptautiskie standarti ir, piemēram, foto filmiņas/matrices gaismas jutības standarts ISO 6, papīra izmēru (A4, A3 u.c.) standarts ISO 216 vai valstu nosaukumu kodu standarts ISO 3166. Latvijā plaši tiek ieviesti pārvaldības sistēmu standarti ISO 9000 (kvalitātes pārvaldība), ISO 14 000 (vides pārvaldība), ISO 22 000 (pārtikas drošības pārvaldība) u.c.
Ir izveidots arī ideālas tējas sagatavošanas standarts (ISO 3103). Tas nosaka, ka tēja jāsagatavo baltā porcelāna vai keramikas traukā ar viegli uzliekamu vāciņu. Diviem gramiem tējas sešas minūtes jāievelkas 100 ml karsta ūdens. Turklāt, ja tēju kāds vēlas dzert ar pienu, tad tā ir jālej pienā un nevis otrādi. Jāpiebilst, ka šis un citi līdzīgi standarti radīti produktu testēšanas nolūkiem, lai ievērotu vienotu kvalitātes līmeni.
Standartizācijas darbā ir iesaistīti milzīgi resursi. 3500 ISO tehniskajās komitejās darbojas vairāk nekā 100 000 ekspertu, vidēji dienā notiek 19 tehnisko komiteju darba sanāksmju, izstrādājot vairāk nekā 1000 jaunu standartu gadā.
Protams, rodas jautājums - kāds ir ieguvums no standartiem, kuru sagatavošanā ieguldītas tik daudzu cilvēku zināšanas, pieredze un pats dārgākais – laiks?
Lielbritānijas ieguvums no standartu izmantošanas svārstās ap 2,5 miljardiem mārciņu gadā. Kanādā piecu gadu laikā tie ir veicinājuši darbaspēka produktivitātes pieaugumu par 17 procentiem. Singapūras supermārketu tīkls "NTUC Fair Price", izmantojot standartizētas paletes, automatizēto šķirošanas sistēmu un vairākus ciparu kodu standartus, gadā ietaupa 7,8 miljonus Singapūras dolāru. Un tie ir tikai daži piemēri.
Standartos ir apkopota lielākā daļa jaunatklājumu un tehnisko zināšanu, kas standartu lietotājiem sniedz vērtīgu informāciju un ļauj izvairīties no "jauna divriteņa" izgudrošanas. Standarti tiek regulāri – vidēji ik pēc pieciem gadiem – pārskatīti un pilnveidoti atbilstoši zinātnes attīstības, ražotāju un patērētāju aktuālajām prasībām.
Piemēram, septembra otrajā pusē sabiedrībai būs pieejamas populāro kvalitātes un vides pārvaldības standartu ISO 9001 un ISO 14001 atjaunotās versijas.
Vai visi standarti ir tulkoti latviešu valodā?
Latviešu valodā ir tulkota tikai neliela daļa no šiem standartiem. Šobrīd pastāv noteikums, ka valstij ir jānodrošina to standartu tulkošana, uz kuriem ir atsauces normatīvajos aktos (obligātie standarti).
Par standarta tulkošanu ir atbildīga ministrija, kas sagatavojusi jaunu likumprojektu vai redakcionālas izmaiņas kādā no esošajiem likumiem, kurā iekļautas atsauces uz kādu no standartiem.
Ja standartus sagatavo brīvprātīgi apvienojušies komersanti vai citi interesenti, kāpēc LVS par to iegādi prasa samaksu?
Neapstrīdams ir fakts, ka standarti ir lielākā pasaules tehnisko dokumentu sistēma un tās uzturēšanai ir nepieciešami resursi. Norisinās aktīvs darbs standartu digitalizēšanā, lai visi standarti būtu pieejami elektroniskā formātā.
Atkarībā no apjoma un sarežģītības pakāpes standartu cena svārstās no dažiem eiro līdz aptuveni 50 eiro. Te jāpiebilst, ka Latvijā iegādājamie standarti ir apmēram četras reizes lētāki, nekā tos iegādājoties starptautiskajās standartizācijas organizācijās.
Eiropas standartus katrai valstij jāpārņem nacionālo standartu statusā (atceļot konfliktējošos standartus), un tādējādi tie ir pieejami tikai caur nacionālajām standartizācijas institūcijām.
Iegādātā standarta īpašnieks var būt drošs, ka ieguvis jaunāko standarta versiju, turklāt tā lietošanas gaitā saņems visas jaunākās izmaiņas un labojumus.
Vai vienas personas iegādātu standartu var izmantot vairāki lietotāji?
Standarts ir autortiesību objekts. LVS kā starptautisko institūciju pārstāvis uzņemas pienākumu uzturēt autortiesību ievērošanu saskaņā ar starptautiskiem un nacionāliem likumiem, konvencijām un līgumiem. Tāpēc LVS ir vienīgā institūcija Latvijā, kas ir tiesīga izplatīt standartus.
Standarta lietošana ir paredzēta vienai personai. Ja uzņēmumā ar šo dokumentu nepieciešams strādāt vairākiem darbiniekiem, ir iespējams iegādāties vairāklietotāju/tīkla licenci. Šī maksa sadārdzina standarta cenu tikai par dažiem eiro. Piemēram, ja uzņēmums iegādājas standartu par desmit eiro un lietotāji ir trīs uzņēmuma darbinieki, tad gala maksa būs 12 eiro.
Kad jāsāk domāt par sava standarta izveidošanu?
Par jauna standarta veidošanu jāsāk domāt, kad radusies ideja par jaunu produktu, tā savietojamības iespējām ar citiem produktiem vai izplatīšanu citos tirgos. Protams, vispirms jānoskaidro, vai šāds ražojums jau neeksistē, kā arī jāizvērtē, vai attiecīgo produktu vispār ir atļauts tirgot. Tieši tāpēc, pirms sākt īstenot savu ģeniālo ideju, ir vērts palasīt standartus, vai kaut kas tāds jau nav izgudrots.
Standartiem nozīmīga loma ir arī saistībā ar drošības un risku novēršanas jautājumiem. Ražotāju interesēs ir izgatavot un tirgot, savukārt patērētāju interesēs – lietot drošas mobilās ierīces, kas nevar negatīvi ietekmēt, piemēram, sirdsdarbības stimulatoru.
Pirms ražošanas uzsākšanas, neiepazīstoties ar standartiem, ražotājs uzņemas atbildību par tādu produktu ražošanu, kas var neatbilst kvalitātes un drošības prasībām. Spilgts piemērs ir bērnu rotaļlietu ražošana, kur standartu ievērošana ļauj radīt mūsu bērniem drošas spēļmantas.
Ikvienam uzņēmējam un standartu izveidē un lietošanā ieinteresētajai pusei ir iespēja piedalīties standartizācijas procesos – radīt standartus, uzlabot tos un ietekmēt to saturu, iesaistoties standartizācijas tehnisko komiteju darbā.
Latvijas uzņēmējdarbībā lielisks piemērs ir koncerns "Latvijas Finieris", kura pamatdarbība ir saistīta ar bērza saplākšņa ražošanu, pārdošanu, produktu attīstību un saistīto pakalpojumu sniegšana klientiem. Uzņēmums aktīvi darbojas Latvijas un Eiropas standartizācijas tehniskās komitejās un ir viens no līderiem savas nozares standartu pilnveidošanā.
Latvijā nesen darbu uzsākusi standartizācijas darba grupa, kuras galvenie uzdevumi būs saistīti ar vienotas e-rēķina sistēmas (e-invoicing) izveidi, apvienojot šobrīd pastāvošās dažādās sistēmas, kā arī nacionālā viedokļa sagatavošanu par Eiropas standartu projektiem, kas tiks izstrādāti jaunajā Eiropas standartizācijas tehniskajā komitejā CEN/TC 434 "Electronic Invoicing".
Uzņēmēji un ieinteresētās puses ir aicinātas iesaistīties tehnisko komiteju darbā, lai pārstāvētu savas intereses standartos – piedalītos spēles noteikumu radīšanā. Sīkāku informāciju var gūt biroja mājaslapā www.lvs.lv .
