Kāda Latvijas kultūras telpa tiek plānota uz 2020.gadu?

Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.–2020.gadam "Radošā Latvija" ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka valsts kultūrpolitikas mērķus un prioritātes laika periodam līdz 2020.gadam.

Pamatnostādņu veidotāji Latviju nedaudz vairāk kā pēc sešiem gadiem redz kā zemi ar bagātu un koptu kultūras mantojumu, vitālu un daudzveidīgu kultūras dzīvi, radošiem cilvēkiem, konkurētspējīgām radošajām industrijām un augšupejošu dzīves kvalitāti ikvienam.

Pamatnostādņu virsmērķa sasniegšanai noteiktas četras prioritātes:

• kultūras kapitāla saglabāšana un attīstība, sabiedrībai līdzdarbojoties kultūras procesos;
• radošums mūžizglītībā un uz darba tirgu orientēta kultūrizglītība;
• konkurētspējīgas kultūras un radošās industrijas;
• radošas teritorijas un kultūras pakalpojumu pieejamība.

Iecerēta virkne uzdevumu un pasākumu prioritāšu īstenošanai. Piemēram, plānots īstenot muzeju ekspozīciju modernizācijas programmu, nodrošināt atbalstu kultūras NVO kapacitātes stiprināšanai, sekmējot to iesaisti lokālās kultūras attīstībā, panākt kultūras jomā strādājošo atalgojuma pieaugumu un konkurētspēju, nodrošinot tā atbilstību kvalifikācijai un samērojamību ar vidējo atalgojumu valstī u.c.

"Galvenais risks dokumenta izpildei ir pieejamais finansējums."

Kultūras nozarei vajadzību ir daudz, jo tuvākajos gados būtu jālikvidē arī ekonomiskās krīzes radītās sekas. Vairākas ieceres ir ambiciozas, piemēram, nodrošināt muzeju krātuvju kompleksa būvniecību. Kā norāda Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas ieviešanas departamenta direktore Jolanta Treile: "Galvenais risks dokumenta izpildei ir pieejamais finansējums." Tas nozīmē, ja līdzekļus neizdosies atrast valsts budžetā vai piesaistīt no Eiropas fondiem, dažas no iecerēm var palikt tikai uz papīra.

Daži no paredzētajiem pasākumiem jau ir sākti īstenot, piemēram, tiek izstrādāts likumprojekts par Latvijas nemateriālo kultūras mantojumu (LV portāla izklāsts par topošo likumu pieejams šeit), tiek īstenots projekts "Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014".

Radošums izvirzās priekšplānā

Kultūrpolitikas plānošanas dokumentā priekšplānā izvirzīts radošums – dokumentam dots nosaukums "Radošā Latvija". Jolanta Treile skaidro, ka ir vairāki iemesli par labu šāda nosaukuma izvēlei. Radošums vienmēr ir bijis galvenais dzinulis kaut kā jauna radīšanai kultūrā. Latvija savos resursos ir diezgan ierobežota, tāpēc par galveno attīstības resursu izvirzās inovācijas un radošums. Kultūras pamatnostādnes veidotas saskaņā gan ar Latvijas, gan Eiropas politikas plānošanas dokumentiem. Līdz 2020.gadam darbosies Eiropas Savienības programma "Radošā Eiropa", ar kuru sasaucas arī Latvijas kultūrpolitikas pamatnostādnes, un abos šajos dokumentos radošums uzsvērts kā svarīgākais faktors.

Kultūra veicinās ekonomisko izrāvienu

Kā Latvijas valsts vadmotīvs līdz 2020.gadam ir izvirzīts ekonomiskais izrāviens. Ekonomiskās attīstības veicināšanā sava nozīme ir arī kultūras tautsaimnieciskajam potenciālam. Piemēram, veiksmīgi var attīstīt biznesu, par izejas punktiem izvēloties kultūru un radošumu.

Lai veiksmīgi ekonomiskā izrāviena veicināšanā varētu izmantot arī kultūras potenciālu, nepieciešams celt kultūras vērtību nozīmi sabiedrībā. Pamatnostādņu īstenotājiem priekšā ir pamatīgs darbs, jo nepieciešams skaidrot gan pašiem kultūras nozares pārstāvjiem, gan sabiedrībai kopumā, kā savā un valsts ekonomiskās izaugsmes labā izmantot kultūras potenciālu. Šobrīd gan kultūras jomas cilvēkiem, gan sabiedrībai kopumā ir vāja izpratne par šiem jautājumiem.

"Valsts ekonomiskajā attīstībā sava nozīme ir kultūras tautsaimnieciskajam potenciālam."

Tomēr pāri visam kultūras pamatfunkcija ir būt par nacionālās identitātes un sabiedrības vērtību sistēmas veidotāju. Kā atzīmēts pamatnostādnēs: "No kultūrvides daudzveidības, bagātības un pieejamības, no aktīvu un radošu indivīdu līdzdalības tās veidošanā ir atkarīga ne tikai indivīda personības un dzīves kvalitāte, bet arī sabiedrības un valsts izaugsme."

Noteiktie virzieni un uzdevumi mērķu sasniegšanai

Kultūrpolitikas pamatnostādņu 2014.–2010.gadam mērķu sasniegšanai noteikti četri rīcības virzieni un to uzdevumi.

I.                   Kultūras kapitāla saglabāšana un attīstība, sabiedrībai līdzdarbojoties kultūras procesos

Īstenojot šo prioritāti, paredzēts nostiprināt un palielināt Latvijas kultūras kapitāla vērtību un veicināt iespējami lielākas sabiedrības daļas līdzdalību un iekļaušanos kultūras procesos. Līdz ar to tiks veidota labvēlīga vide jaunu kultūras vērtību radīšanai, mantoto kultūras vērtību saglabāšanai un pieejamībai. Piesaistot kultūras institūcijas un medijus, veicinās sabiedrības ieinteresētību kultūras procesos. Paredzēts Latvijas kultūru ciešāk iesaistīt starptautiskajos kultūras procesos un sadarbības tīklos, tādējādi veicinot kultūras diplomātijas attīstību, kā arī veicināt cilvēkresursu attīstību un efektīvu kultūrpārvaldību.

II.                Radošums mūžizglītībā un uz darba tirgu orientēta kultūrizglītība

Virziena stratēģiskais mērķis ir sekmēt daudzveidīgu, kvalitatīvu un pieejamu kultūrizglītības piedāvājumu nacionālās identitātes stiprināšanai un radošas ekonomikas izaugsmei, kā arī veicināt personības radošuma attīstību visos izglītības līmeņos. Paredzēts veicināt mūžizglītības programmas, īpaši akcentējot radošuma attīstīšanu bērnu un jauniešu vispārējā formālajā un neformālajā izglītībā. Veicināt kvalitāti un izcilību vidējā profesionālajā kultūrizglītībā, kā arī palielināt konkurētspēju augstākajā izglītībā un pētniecībā, profesionālo tālākizglītību pielāgot darba tirgus vajadzībām.

III.             Konkurētspējīgas kultūras un radošās industrijas

Stratēģiskais mērķis ir veicināt radošā potenciāla un kultūrā balstīto inovāciju pārnesi uzņēmējdarbībā, sekmējot radošo industriju uzņēmējdarbības attīstību, eksportspēju un valsts starptautisko konkurētspēju. Rīcības virzieni paredz uzņēmējdarbības izaugsmi radošo industriju sektorā un šī sektora konkurētspēju un eksportu, radošo industriju pētniecību un monitoringu, kā arī sabiedrības informēšanu. Paredzēts veicināt inovācijām labvēlīgas infrastruktūras un vides attīstību.

IV.              Radošas teritorijas un kultūras pakalpojumu pieejamība

Virziena stratēģiskais mērķis ir veicināt lokālajā kultūrā un radošumā balstītu reģionālo izaugsmi un kvalitatīvas dzīves telpas attīstību, nodrošinot kvalitatīvu un daudzveidīgu kultūras pakalpojumu pieejamību ikvienam iedzīvotājam. Mērķa sasniegšanai noteikti vairāki rīcības virzieni – attīstīt un nodrošināt pieejamību kvalitatīviem un daudzveidīgiem kultūras pakalpojumiem, sekmēt radošu un ekonomiski aktīvu cilvēkresursu piesaisti un radošas vides veidošanu ārpus Rīgas. Mērķa sasniegšanai plānots attīstīt Rīgu par Ziemeļeiropas kultūras metropoli un veicināt tās pozitīvu ietekmi uz Latvijas līdzsvarotu izaugsmi.

Vīzija 2020.gadā

Pamatnostādņu uzdevums ir, stiprinot kultūras kā vērtības klātbūtni sabiedrībā, radīt labvēlīgu vidi personības pilnveidei, sabiedrības aktivitātēm un Latvijas izaugsmei, lai 2020.gadā īstenotos vīzija:

• Latvija ir valsts ar spēcīgu nacionālo un eiropeisko identitāti, kas saglabā un kopj savu kultūras mantojumu, veicina jaunrades procesus un attīsta daudzveidīgu kultūras vidi, kā arī pilnvērtīgi iekļaujas un darbojas Eiropas un pasaules kultūras telpā.
• Latvijā pieaug to cilvēku īpatsvars, kas attīstījuši un turpina attīstīt savu radošo potenciālu, to aktīvi pielietojot inovāciju radīšanai dažādās jomās – kultūrā, ekonomikā, izglītībā, sociālajā, vides izziņas un aizsardzības jomā u.c.
• Pieaug kultūras un radošo industriju devums Latvijas tautsaimniecībā un eksportā, Latvijas kultūras izcilā kvalitāte un radošo industriju zīmoli ir pieprasīti ne vien Latvijā, bet arī starptautiskajā tirgū.
• Latvijā attīstās un nostiprinās radošu pilsētu un teritoriju tīkls, tiek veidotas jaunas darba vietas, radīta iedzīvotājiem pievilcīga dzīves telpa. Rīgas kā Ziemeļeiropas metropoles uzplaukums notiek sinerģijā ar vietējā kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un prasmīgu izmantošanu, kā arī cilvēku radošā potenciāla attīstību visā Latvijā.