Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pārsvarā atmiņas institūciju krājumos esošie „bāreņdarbi” ir dažāda veida literārie darbi.
FOTO: SXC
Kultūras ministrijas (KM) sagatavotie grozījumi Autortiesību likumā bija nepieciešami Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra Direktīvas 2012/28/ES par dažiem atļautiem nenosakāmu autortiesību subjektu darbu izmantošanas veidiem ieviešanai. Autortiesību likums papildināts ar IX1 nodaļu "Nenosakāmu autortiesību subjektu darbu izmantošana", nodrošinot, ka speciālais regulējums attiecībā uz "bāreņdarbu" izmantošanu ietverts likumā vienuviet un tiek nodrošināta tā viegla uztveramība.
Kultūras ministrijas rīcībā nav datu par to, cik liela daļa no Latvijas atmiņas institūciju, izglītības institūciju un sabiedrisko raidorganizāciju krājumos esošo darbu un blakustiesību objektu būtu atzīstami par "bāreņdarbiem". Tomēr ir skaidrs – to apjoms ir ievērojams. Eiropā veiktie pētījumi liecina, ka 5 līdz 10% drukāto darbu, kuri iekļauti bibliotēku krājumos, ir nenosakāmu autortiesību subjektu darbi. Dažos arhīvos un bibliotēkās attiecīgais skaitlis sasniedz pat 50 procentus. KM Autortiesību nodaļas vadītājs Rihards Gulbis norāda, ka pārsvarā atmiņas institūciju (bibliotēku, muzeju u.c.) krājumos esošie "bāreņdarbi" ir dažāda veida literārie darbi.
Lielākais ieguvējs – sabiedrība
Nenosakāmu autortiesību subjektu darbi likuma izpratnē ir bibliotēku, izglītības iestāžu un muzeju krājumos, kā arī arhīvu un to iestāžu krājumos, kuru funkcijās ietilpst filmu vai skaņu ierakstu saglabāšana, iekļauti darbi un blakustiesību objekti, kuri ir pirmo reizi publicēti vai pārraidīti kādā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī un kuru tiesību subjektus pēc rūpīgas meklēšanas nav izdevies noskaidrot vai atrast. Tie ir:
Nenosakāmu autortiesību subjektu darbi Autortiesību likuma izpratnē ir arī sabiedrisko raidorganizāciju arhīvos iekļautie līdz 2002.gada 31.decembrim radītie audiovizuālie darbi, kuru autorus pēc rūpīgas meklēšanas nav izdevies noskaidrot vai atrast.
Autortiesību likuma 40.panta pirmā daļa nosaka – lai iegūtu darba izmantošanas tiesības, darba izmantotājiem attiecībā uz katru darba izmantošanas veidu un katru darba izmantošanas reizi jāsaņem autortiesību subjekta atļauja. Likums liedz izmantot darbus, ja nav saņemta tā autora vai autora tiesību pārņēmēja (piemēram, izdevniecības) atļauja. Iepriekš šī norma attiecās arī uz nezināmu autoru darbiem. Līdz grozījumu izdarīšanai gadījumos, kad, piemēram, bibliotēka vai muzejs vēlējās digitalizēt un ievietot interneta vietnēs to krājumā esošos darbus, kuru autors nebija zināms vai ar viņu nebija iespējams sazināties, saskaņā ar likumu šādu izmantošanu nedrīkstēja veikt, nesaņemot tiesību īpašnieka atļauju. Darbu un blakustiesību objektu izmantošanu nevarēja nodrošināt arī tajos gadījumos, kad nebija zināms vai atrodams tikai viens no vairākiem autortiesību vai blakustiesību objekta tiesību subjektiem. Šis ierobežojums arī būtiski kavēja kultūras mantojuma digitalizāciju un pieejamību sabiedrībai.
Izmaiņas likumā nodrošinās, ka turpmāk sabiedrībai digitālā veidā būs iespēja iepazīties ar nozīmīgu mūsu kultūras mantojuma daļu, kas glabājas bibliotēku, muzeju u.c. kultūras un izglītības institūciju krātuvēs. Viens no lielākajiem līdz šim Latvijā īstenotajiem digitalizācijas projektiem ir Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka, kurā turpmāk būs pieejami arī nezināmu autoru darbi.
" „Bāreņdarbi” - nenosakāmu autortiesību subjektu darbi."
Izdarītie grozījumi veicinās Latvijas kultūrpolitikas prioritāšu īstenošanu – daudzveidīgā kultūras mantojuma saglabāšanas un pieejamības nodrošināšanu.
Likuma 62.1.panta pirmā daļa nosaka "bāreņdarbu" izmantotāju loku – bibliotēkas, izglītības iestādes, muzejus, arhīvus, iestādes, kuru funkcijās ietilpst filmu vai skaņu ierakstu saglabāšana, un sabiedriskās raidorganizācijas. Šīm institūcijām ir atļauts darbus:
R.Gulbis atzīmē, ka institūcijas, kuras Autortiesību likumā nav minētas, nenosakāmu autortiesību subjektu darbus arī turpmāk nedrīkstēs izmantot. Tāpat nav atļauta nezināmu autoru darbu izmantošana komerciāliem mērķiem, taču institūcijas, kas izmantos šādus darbus, ir tiesīgas gūt ieņēmumus no izmantošanas, lai segtu attiecīgo darbu digitalizācijas izmaksas un izmaksas, kas radušās, padarot darbus pieejamus internetā.
Autors jāmeklē rūpīgi un vienreiz
Likums nosaka: lai noteiktu, vai darbs, kura autors nav zināms, atzīstams par "bāreņdarbu", tā autors jāmeklē ar lielāko rūpību, un tas jādara labā ticībā. Likumprojekta anotācijā atzīmēts, ka likumā ietvertā norāde uz meklēšanu "labā ticībā" atbilst Civillikuma 1.pantā noteiktajam labas ticības principam.
Tiesību subjekta rūpīga meklēšana jāveic, pirms uzsākta attiecīgā darba vai blakustiesību objekta izmantošana. Meklēšana jāveic Kultūras ministrijas noteiktajos informācijas avotos. Autora vai viņa tiesību pārņēmēja rūpīga meklēšana nav limitēta laikā, un tā skaitīsies īstenota, tiklīdz attiecīgā institūcija meklēšanu būs veikusi meklēšanai norādītajos avotos.
"Dažos arhīvos un bibliotēkās ir pat līdz 50 procentiem „bāreņdarbu”."
Institūcija, kura veiks autora meklēšanu, tās gaitu un rezultātus dokumentēs, lai nepieciešamībās gadījumā varētu pierādīt, ka darba autora meklēšana likumā paredzētajā kārtībā tiešām ir notikusi. Šo informāciju pēc tam nosūtīs Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, kura saņemtās ziņas tālāk pārsūtīs ES aģentūrai "Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs". To darbu un blakustiesību objektu tiesību subjekti, kuri ES aģentūras "Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs" datubāzē iekļauti kā nenosakāmu autortiesību subjektu darbi, atkārtoti nav jāmeklē. Tas nozīmē, ka, ja, piemēram, Vācijā grāmata atzīta par "bāreņdarbu", tad Latvijas institūcijām, kuru krājumos attiecīgā grāmata ir iekļauta un kas vēlas to padarīt pieejamu internetā, atkārtoti šīs grāmatas autors nav jāmeklē.
Institūcijām, kurām likums atļauj izmantot "bāreņdarbus", par šo darbu izmantošanu nav jāmaksā atlīdzība. Gadījumā ja nezināmā autora darbs ticis izmantots un pēc laika darba autors top zināms, šī persona ir tiesīga pieprasīt taisnīgu atlīdzību no institūcijas, kas attiecīgo darbu izmantojusi par laika posmu, kad darbs ir izmantots.
