Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Kam pieder fotogrāfijas sociālajos tīklos?
Fotogrāfijas autortiesības sākotnēji pieder fotogrāfam, kurš šo attēlu ir fiksējis. Tomēr parasti fotogrāfi savas tiesības uz fotogrāfiju tālāko izmantošanu nodod izdevniecībām, muzejiem, arhīviem, interneta pakalpojumu sniedzējiem, darba devējiem vai darba pasūtītājiem. Līdz ar to atļauju no paša fotogrāfa vairs nevar iegūt, bet tā ir jāprasa šim konkrētajam tiesību pārņēmējam.
Minētajā piemērā, iespējams, fotogrāfs savas tiesības uz fotogrāfijas izmantošanu ir nodevis tajā redzamajai personai. Tālāk šī persona ir padarījusi to pieejamu sabiedrībai (ievietojusi) sociālajā tīklā saskaņā ar attiecīgajā vietnē noteiktajiem autortiesību pārejas nosacījumiem.
Dalīšanās ar darbiem sociālajos tīklos
Sociālajos tīklos ir parasts, ka vietnes lietotāji dalās un nodod citiem fotogrāfijas, videoierakstus, mūziku u. c., ko tie atrod dažādās vietās internetā. To sauc par "dalīšanos" (angļu val. share). Tā ir kļuvusi par sociālo mediju pamatdarbību. Taču vai tas nekonfliktē ar autortiesību aizsardzības principiem? Sociālie tīkli ir ieveduši mūs virtuālās dalīšanās pasaulē, un mēs lietojam dažādus tīklus, lai padalītos ar idejām, fotogrāfijām, citātiem un vēl daudz ko citu. Šāda dalīšanās jau iepriekš ir nolemta kontroles zaudēšanai un rada potenciālu vidi autortiesību pārkāpumiem.
Sociālie tīkli ir labs veids, kā izplatīt zināšanas un iespējas, bet augsta ir varbūtība, ka tie tiks pavairoti bez atļaujas. Arī tad, ja šajās interneta lapās ir norādīta autortiesību aizsardzība, tomēr to ne vienmēr ir viegli atrast. Vai tas nozīmē, ka sociālo tīklu platformām jābūt vairāk regulētām vai likumam jābūt bargākam, vai jāievieš patērētājiem draudzīgāka problēmu risināšanas sistēma? Bet pāri visam – vai ir iespējams atrast risinājumu, kas ciena autortiesības, bet atļauj arī darboties sociālo tīklu biznesa modelim?1
Tiesību nodošana sociālajos tīklos
Kad autors rada darbu un augšupielādē to kādā no tīmekļa vietnēm, viņam būtu rūpīgi jāiepazīstas ar šīs vietnes autortiesību noteikumiem. Daudzu vietņu lietošanas noteikumi pieprasa, lai autors nodod visas savas autortiesības tikai attiecīgajai vietnei (izņēmuma jeb ekskluzīva tiesību nodošana). Ja autors ievelk ķeksīti un apliecina, ka piekrīt šiem noteikumiem, viņš ir noslēdzis līgumu ar tīmekļa vietnes uzturētāju par visu tiesību ekskluzīvu nodošanu. Tas nozīmē, ka no šī brīža viņam vairs nepieder tiesības ne pašam izmantot, ne atļaut kādam citam izmantot minēto darbu.
Ja tīmekļa vietnes lietošanas noteikumi nosaka, ka autors nodod neekskluzīvās izmantošanas tiesības (neekskluzīvo licenci), tad autors saglabā savas autortiesības un var darba lietošanu atļaut arī citām personām. Lai izvairītos no dažādiem pārsteigumiem, pirms augšupielādes noteikti jāiepazīstas ar vietnes lietošanas noteikumiem un tajos ietverto autortiesību jautājumu regulējumu.2
Autortiesību noteikumi ir pieejami visos sociālajos tīklos, piemēram, "Facebook" vai "Instagram", vajag tos tikai kārtīgi izlasīt. Taču esam raduši visos līgumos internetā, neiedziļinoties tekstā vai pat to neatverot, ieķeksēt kvadrātiņā "agreed and accept", kas nozīmē, ka ar noteikumiem esam iepazinušies un tiem piekrītam. Līdz ar to esam parakstījuši līgumu par savu tiesību, parasti – ekskluzīvu – atdošanu sociālajam tīklam un ar mūsu fotogrāfiju vai nofilmēto materiālu, vai dziesmu, vai dzejoli tīkla lietotāji varēs rīkoties atbilstoši attiecīgās vietnes noteikumiem.
Taču nereti sociālo tīklu lietotāji padara pieejamus (augšuplādē) darbus (attēlus, audio un video failus u. tml.), kuru autori viņi nemaz nav, lai gan apliecina to, ievelkot ķeksīti pie noteikumiem. Šāda tiesību nodošana ir nepatiesa un prettiesiska un ir atzīstama par pirātismu.
Vai bez atļaujas var publicēt fotogrāfijas, kas atrodamas sociālajos tīklos?
Nereti dažādi privāto dzīvi atspoguļojoši laikraksti un žurnāli (parasti – tā sauktā dzeltenā prese) bez atļaujas publicē gan tekstus, gan fotogrāfijas, kuras tie ir atraduši dažādās vietnēs internetā (vai fotografējuši, ierakstījuši no radio un televīzijas raidījumiem), neprasot nevienam atļauju. Nereti pat tiek izvietotas atsauces uz konkrēto tīmekļa vietni vai televīzijas raidījumu, norādot to kā citātu.
Šādos gadījumos parasti tiek minēts arguments, ka citēšana ir atļauta saskaņā ar Autortiesību likuma 20. pantā noteikto izņēmumu izmantot cita autora darbu citātu vai fragmentu veidā ziņās vai aktuālo notikumu apskatā, kā arī kritiskos, polemiskos vai pētniecības nolūkos, norādot autora vārdu un darba nosaukumu, bet neprasot autoram atļauju un nemaksājot atlīdzību.
Tomēr šādos gadījumos jāatceras par tā saukto trīs pakāpju testu (Autortiesību likuma 18. pants), kas atļauj darbu citēt tikai ar nosacījumu, ka šāda izmantošana:
Darbu publicēšana privāto dzīvi atspoguļojošā žurnālā nekādā gadījumā nav atzīstama par izmantošanu informatīviem mērķiem vai polemiskos vai pētniecības nolūkos, un tā noteikti ir pretrunā ar autora darba normālas izmantošanas noteikumiem.
Neapšaubāmi, šāda fotogrāfiju izmantošana ir autortiesību pārkāpums, nemaz nerunājot par cilvēktiesību pārkāpumu pret fotogrāfijā attēloto personu un viņa ģimeni. Būtu jāprasa atļauja arī cilvēkam, kas šajā fotogrāfijā attēlots, lai gan šis jautājums vairs neattiecas uz autortiesībām, bet gan cilvēktiesībām. Protams, slavenību personīgās dzīves aizsardzības slieksnis ir krietni zemāks nekā privātajām personām, taču arī šādos gadījumos ir jābūt līdzsvaram starp privātās dzīves aizsardzību un sabiedrības leģitīmām tiesībām iegūt informāciju par konkrēto personu.
Vai internets ir publiska vieta?
Veicot aptaujas jaunu cilvēku vidū par internetā atrodamo fotogrāfiju izmantošanu, kā arī eksaminējot studentus, ir nācies dzirdēt šādu atbildi uz virsrakstā minēto jautājumu: tā kā internets ir publiska vieta, tad saskaņā ar Autortiesību likuma noteikumiem publiskā vietā izstādītus darbus var brīvi izmantot personīgām vajadzībām.
Šāds apgalvojums ir kļūdains un liecina par autortiesību pamatnoteikumu nepārzināšanu. Autortiesību likuma 25. pants patiešām nosaka, ka autortiesības nav uzskatāmas par pārkāptām, ja bez autora piekrišanas un bez atlīdzības tiek izmantots publiski pieejams vai izstādīts darbs, – pieļaujams nofilmēt pieminekli, kas atrodas pilsētas laukumā, un pēc tam to pārraidīt televīzijā ziņu raidījumā. Tāpat pieļaujams fotografēt savu ģimeni uz pieminekļa fona un fotogrāfiju ievietot personiskajā albumā. Taču nav pieļaujams šā pieminekļa attēlu iekļaut reklāmā vai izgatavot pastkarti ar attiecīgā pieminekļa attēlu un to pārdot. Nav arī pieļaujams ievietot to internetā vai citā vietā, kur sabiedrības locekļi var piekļūt šim attēlam.
Iespējams, ka Autortiesību likumā ir neprecīzi izteikta Autortiesību direktīvā 2001/29/EK noteiktā prasība, ka bez autora atļaujas drīkst personiskām vajadzībām fotografēt un publiskot darbus, piemēram, arhitektūras vai tēlniecības darbus, kas radīti pastāvīgai eksponēšanai sabiedriskās vietās3. Lai šo nepareizo interpretāciju novērstu, iespējams, vajadzētu Autortiesību likuma 25. pantā iekļaut nosacījumu, ka minētais neattiecas uz gadījumiem, kad darbu attēlojums ir publiskots (ticis padarīts pieejams) sabiedrībai internetā.
Tiesību nodošanas veidi
Autors savas tiesības var nodot tikai ar līguma palīdzību, paredz likuma 16. pants. Līgums ne vienmēr ir uzrakstīts uz papīra, tas var būt izteikts arī mutvārdos vai ar darbībām.
Autortiesību likuma 40. pants noteic, ka darba izmantotājiem ir jāsaņem autortiesību subjekta atļauja un ir aizliegts izmantot darbus bez šādas atļaujas, turklāt šī atļauja jāsaņem pirms darba izmantošanas uzsākšanas. Ja pats tiesību īpašnieks – autors vai producents (fotogrāfs, filmas vai muzikāla darba producents, televīzija, radio) – izvieto savu darbu vai produktu (fotogrāfiju, filmu, dziesmu, raidījumu) internetā, tad var uzskatīt, ka viņš ir atļāvis šo darbu skatīties vai klausīties. Tomēr tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka tiesību īpašnieks ir atļāvis to izmantot jebkādā citā veidā – publicēt, reproducēt, izplatīt vai izmantot citā veidā.
Lai drīkstētu fotogrāfiju, kas atrodas sociālajos tīklos, publicēt žurnālā, ir jāprasa atļauja tiesību īpašniekam (fotogrāfam) vai tiesību pārņēmējam, kas konkrētajā gadījumā, visticamākais, ir sociālā tīkla īpašnieks. Jāpiebilst, ka atļaujas prasīšana ne vienmēr nozīmē arī atlīdzības maksāšanu. Ļoti bieži autori vai tiesību pārņēmēji atļauj izmantot darbus bet atlīdzības saņemšanas. Tomēr atļauja vienmēr ir jāprasa.
1Gatignol Alice (2016) The conflict between social media and copyright. Managing Intellectual property. September 2016, issue 261. Pp. 17-19
2Bieži uzdotie jautājumi par autortiesībām. EUIPO (2016).
3Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/29/EK (2001. gada 22. maijs) par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā. 5.panta trešās daļas h) punkts: 5. pants. Izņēmumi un ierobežojumi. 3. Dalībvalstis var paredzēt izņēmumus vai ierobežojumus 2. un 3. pantā paredzētajām tiesībām šādos gadījumos: h) darbu, piemēram, arhitektūras vai tēlniecības darbu izmantošanai, kas radīti pastāvīgai eksponēšanai sabiedriskās vietās.
