SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Laura Studente
LV portāls
28. jūnijā, 2016
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Kultūra
1
3
1
3

Top jauns regulējums autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām

LV portāla infografika; Avots: Kultūras ministrija

Kultūras ministrija sadarbībā ar tās izveidoto Autortiesību likuma darba grupu ir izstrādājusi Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumprojektu. Tā galvenie mērķi – padarīt kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbību efektīvāku un caurskatāmāku. Likumprojekts paredz regulējumu gan šo organizāciju darbībai, gan saistībām pret to pārstāvētajiem autoriem, izpildītājiem un citiem tiesību subjektiem, kā arī nosaka attiecības ar darbu izmantotājiem.
īsumā
  • Ministru kabinetā iesniegts Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumprojekts.
  • Latvijā ir sešas kolektīvā pārvaldījuma organizācijas.
  • Šīs organizācijas autortiesības pārvalda, ja to nevar darīt individuāli.
  • Organizāciju pārvaldi veido biedru sapulces, padome un valde.
  • Līdz ar jauno regulējumu varētu pieaugt organizāciju administratīvās izmaksas.
  • Autori varēs paši izsniegt licences nekomerciālai izmantošanai.
  • Organizācijām ar autortiesību un blakustiesību subjektiem būs jāslēdz līgums.
  • Atlīdzība būs jāizmaksā 9 mēnešu laikā.
  • Autortiesību izmantotājiem būs iespēja deponēt savu samaksu strīda gadījumā.
  • Strīda gadījumā izmantotājs un organizācija varēs griezties pie vidutāja.

Autortiesības var pārvaldīt divējādi. Autors pats var izvēlēties izsniegt licences savu darbu izmantošanai, vai arī viņa vietā to var darīt kolektīvā pārvaldījuma organizācija. Tas notiek gadījumos, kad individuālais pārvaldījums ir pārāk dārgs vai sarežģīts.

Piemēram, lai publiski atskaņotu mūziku, nepieciešams iegūt atļaujas no vairākiem tiesību subjektiem: autoriem, izpildītājiem, skaņu ieraksta (fonogrammas) producentiem utt. Tas ir praktiski neiespējami, ja esat kafejnīcas vai veikala īpašnieks, kas katru dienu vēlas atskaņot citu mūziku. Līdzīgi arī raidorganizācijām individuāli saņemt visas nepieciešamās atļaujas mūzikas raidīšanai būtu pārāk laikietilpīgi un dārgi.

Tāpēc Autortiesību likuma 63. pants paredz – ja autortiesību un blakustiesību subjektu mantisko tiesību aizsardzību nevar nodrošināt individuālā kārtā vai tas ir apgrūtinoši, to veic mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija.

Taču autors savu tiesību pārvaldību organizācijai var uzticēt arī citos gadījumos. Ieguvums no šādu organizāciju darbības ir visām pusēm – gan autoriem, gan izpildītājiem un citiem tiesību subjektiem, gan darbu un blakustiesību objektu izmantotājiem, skaidro Augstākās tiesas Civillietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks, Autortiesību likuma darba grupas loceklis Dr. iur. Rihards Gulbis.

Latvijā darbojas sešas kolektīvā pārvaldījuma organizācijas

Šobrīd Latvijā darbojas sešas autortiesību un blakustiesību subjektu dibinātas kolektīvā pārvaldījuma organizācijas:

  • Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA);
  • Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA);
  • Latvijas Kinoproducentu asociācija (LKPA);
  • Latvijas Profesionālo aktieru apvienība (LaPAA);
  • Biedrība "Atbalss";
  • Biedrība "Latrepro".

Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likums, līdzīgi kā Autortiesību likuma 63. pants, nosaka gadījumus, kad autortiesības pārvalda tikai kolektīvi. Tas ir:

  • publisks izpildījums, ja tas notiek izklaides vietās, kafejnīcās, veikalos, viesnīcās un citās tamlīdzīgās vietās;
  • noma, īre un publiska patapināšana (izņemot datorprogrammas, datubāzes un mākslas darbus);
  • retranslēšana (izņemot raidorganizāciju tiesības, neatkarīgi no tā, vai tās ir pašas raidorganizācijas tiesības vai tās raidorganizācijai nodevuši autortiesību vai blakustiesību subjekti);
  • reproducēšana personiskai lietošanai;
  • reprogrāfiskā reproducēšana personiskai lietošanai;
  • vizuālās mākslas oriģināldarbu tālākpārdošana;
  • komerciālos nolūkos publicētu fonogrammu izmantošana.

Citos gadījumos autors var izvēlēties savas tiesības pārvaldīt arī individuāli. Tomēr ne visiem autoriem ir līgums ar kolektīvā pārvaldījuma organizāciju. Tādos gadījumos attiecībā uz iepriekš minētajiem izmantojumiem kolektīvā pārvaldījuma organizācija ir tiesīga pārstāvēt autorus uz likuma pamata pat tad, ja viņiem nav līguma. Turklāt tiesību subjektiem ir tiesības saņemt atlīdzību, kas ir iekasēta viņu vārdā.

Jaunais likums pārņem direktīvas prasības

Līdz šim šo organizāciju darbība regulēta tikai ar Autortiesību likumu, taču nepilnīgi. Līdz ar jauno Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumu plānots pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/26/ES par autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārvaldījumu un muzikālo darbu tiesību lietošanai tiešsaistē daudzteritoriālo licencēšanu iekšējā tirgū prasības, kā arī radīt daudz pārskatāmāku un pilnīgāku tiesisko ietvaru kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbībai.

Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumprojekts sastāv no divām daļām – no kolektīvā pārvaldījuma organizāciju regulējuma, kā arī nosacījumiem, lai nodrošinātu mūzikas tiešsaistes tiesību daudzteritoriālo licencēšanu.

Ko paredz jaunais likums?

Autori varēs paši izsniegt licenci nekomerciālai izmantošanai

Nosacījumi licenču izsniegšanai būs jānosaka kolektīvā pārvaldījuma organizācijai, tomēr tā nedrīkstēs nepamatoti ierobežot minētās tiesību subjektu tiesības. Piemēram, mūziķi varētu atļaut savus skaņdarbus izpildīt labdarības pasākumā. Ir svarīgi, lai par šādu licenču izsniegšanas nosacījumiem lemtu paši biedri, nevis organizācijas vadītāji – tas iestrādāts arī likumprojektā.

Ja kolektīvā pārvaldījuma organizācija šādus nosacījumus nenoteiks, tad autors pats pēc saviem ieskatiem varēs izsniegt licenci sava darba nekomerciālai izmantošanai.

Noteikts organizācijas pienākums slēgt līgumu ar autoru

Jaunais likums nostiprinās autoru tiesības attiecībā pret tos pārstāvošajām organizācijām, nosakot nosacījumus, saskaņā ar kuriem slēdzams un izbeidzams kolektīvā pārvaldījuma līgums. Likumprojektā noteikts, ka organizācijām ir pienākums ar biedriem slēgt taisnīgu līgumu. Biedru iestāšanās priekšnoteikumiem jābūt objektīviem, skaidriem un nediskriminējošiem.

Likumprojekts arī ļauj autoram pilnībā vai daļēji izbeigt savu tiesību kolektīvo pārvaldījumu, paziņojot par to kolektīvā pārvaldījuma organizācijai vismaz sešus mēnešus iepriekš, ja līgumā nav noteikts īsāks paziņošanas termiņš.

Organizācijai ir pienākums atrast autoru, ja tas ir samērīgi

Ne katram autoram, kura vārdā kolektīvā pārvaldījuma organizācija ir iekasējusi atlīdzību, ir līgums ar kolektīvā pārvaldījuma organizāciju. Tādā gadījumā organizācijai būs jādara viss, lai tiesību subjektu noskaidrotu un atrastu. Taču vienlaicīgi jāizvērtē, vai autora meklēšana ir samērīga ar izmaksājamās atlīdzības lielumu.

Savukārt atlīdzības izmaksas princips paliks nemainīgs – jo vairāk tavu darbu izmanto, jo vairāk tu saņem. Taču likumprojekts paredz konkrētu atlīdzības izmaksas termiņu – deviņus mēnešus pēc finanšu gada beigām, kurā atlīdzība iekasēta.

Jaunajā likumprojektā īpaši noteikts, ka organizācijai ar autoriem paredzēto atlīdzības naudu ir jārīkojas ar vislielāko rūpību. Šāds noteikums likumā iekļauts tāpēc, ka sabiedrībā nereti rodas diskusijas par to, ka organizāciju administratīvie izdevumi ir nesamērīgi.

"Praksē šie izdevumi svārstās ap 20-25%. Latvijā gan nav novērotas tik lielas problēmas kā dažās citās valstīs, kur iekasētie līdzekļi tiek ieguldīti dažādos šaubīgos akciju noguldījumos un finanšu instrumentos," skaidro R. Gulbis.

Līdz ar to Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumprojekts paredz, ka organizācijas nedrīkst autoriem iekasēto naudu ieguldīt apšaubāmos kredītportfeļos vai vienuviet, šādi pakļaujot autorus nesaprātīgiem finanšu riskiem.

Lielāka caurskatāmība organizācijas darbībā

Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumprojekts plāno daudz lielāku atklātību organizācijas darbībā. Piemēram, noteikts daudz plašāks saraksts ar to informāciju, kas organizācijai ir jāpublicē savā mājaslapā internetā.

Tāpat organizācijām ne vēlāk kā astoņus mēnešus pēc kārtējā finanšu gada beigām būs jāsagatavo un savā mājaslapā jāievieto ikgadējais atklātības ziņojums par minēto finanšu gadu.

Kā jau tas bijis noteikts iepriekš, lai kolektīvā pārvaldījuma organizācija varētu darboties Latvijā, tai jāsaņem Kultūras ministrijas atļauja. Kolektīvā pārvaldījuma organizācijām, kas reģistrētas Eiropas Savienībā, nebūs jāiegūst atsevišķa atļauja no Kultūras ministrijas, taču par savu darbību Latvijā būs jāpaziņo.

Tāpat ministrijas pārstāvis arī turpmāk būs tiesīgs piedalīties organizācijas pārvaldes sēdēs, kas nodrošina lielāku kontroli no valsts puses.

Organizācijām būs jāveido padomes

Jaunais likumprojekts paredz caurskatāmāku organizācijas pārvaldes darbību. Atbilstoši Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumam kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pārvaldes kodolu veido trīs vienības: biedru sapulce, padome un valde.

Biedru sapulcēm ir jānotiek vismaz reizi gadā (iepriekš tas nebija noteikts). Likumprojekts noteic, ka biedru sapulces varēs notikt arī attālināti, elektroniskā veidā. Kolektīvā pārvaldījuma organizācijai būs jānodrošina, ka jebkuram biedram ir tiesības piedalīties sapulcē.

Tomēr biedru sapulces sanāks tikai reizi gadā, savukārt Direktīva 2014/26/ES nosaka, ka ir jānodrošina pastāvīga iekšējā uzraudzība. Tāpēc līdz ar likumprojektu tiek ieviesta kolektīvā pārvaldījuma organizācijas padome, kas biedru intereses pārstāvēs sapulču starplaikā, uzraugot arī kolektīvās pārvaldījuma organizācijas valdes darbību.

Padome daudzām organizācijām būs jaunieviesums. Piemēram, biedrības AKKA/LAA pārstāve Ieva Kolmane atzīmē, ka līdz ar jauno likumu mainīsies AKKA/LAA struktūra un kopsapulces/padomes/valdes kompetences līmenis, arī biedrības institūcijām lemjamais jautājumu loks. Tā kā no organizācijas biedriem tiks prasīta lielāka atbildība, tad līdz ar detalizētāku atskaišu nepieciešamību pieaugs arī organizāciju izdevumi.

Likumprojekts paredz arī to, ka organizācijas valdes locekļi nedrīkstēs atrasties interešu konfliktā, un tiem būs jāsniedz ziņojums biedru sapulcei, kas, līdzīgi kā tas ir amatpersonām, atklās informāciju par valdes locekļu gūtajiem ienākumiem un saņemtajiem labumiem, taču tikai no kolektīvā pārvaldījuma organizācijas.

Organizācijas pienākums slēgt licences līgumu ar izmantotāju

Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumprojekts paredz, ka pēc ikviena izmantotāja pieprasījuma organizācijai ar to ir jāslēdz licences līgums. Tāpat organizācijām būs pienākums informēt izmantotāju par visiem datiem, kas tām ir nepieciešami līguma noslēgšanai.

Izmantotājiem turpretim plānots noteikt pienākumu sniegt organizācijai licences līguma noslēgšanai nepieciešamos datus, kā arī līguma izpildes gaitā – informāciju par licencēto darbu un blakustiesību objektu izmantošanu.

Jaunais likums paredzēs arī iespēju kolektīvā pārvaldījuma organizācijām slēgt līgumu ar izmantotāju apvienību. Piemēram, viesnīcu asociācija var izvēlēties slēgt līgumu ar kolektīvā pārvaldījuma organizāciju par licences iegūšanu mūzikas publiskai atskaņošanai.

Tādā gadījumā šādam līgumam var būt divas formas: kolektīvā pārvaldījuma organizācija var noslēgt līgumu ar izmantotāju apvienību, izsniedzot vienotu licenci visiem apvienības biedriem, vai arī noslēgtais līgums kalpo par parauglīgumu, pēc kura atsevišķi tiks licencēts katrs apvienības biedrs. Abos gadījumos samazināsies gan izmantotāju, gan kolektīvā pārvaldījuma organizācijas finansiālais slogs, kas saistīts ar individuālu līgumu noslēgšanu.

Iespēja izmantot darbus, turpinot strīdu par maksājamās atlīdzības lielumu

Likumprojekts ievieš jaunu iespēju darbu izmantotājiem – strīdus atlīdzības deponēšanu.

Praksē gadās situācijas, kad darba izmantotājs ir gatavs slēgt licences līgumu ar kolektīvā pārvaldījuma organizāciju, taču nepiekrīt organizācijas noteiktajām atlīdzības likmēm (tarifam) vai to piemērošanas rezultātā aprēķinātajam atlīdzības lielumam konkrētajā situācijā. Lai gan strīds faktiski ir tikai par atlīdzības lielumu, tomēr līdz ar to līgums netiek noslēgts un netiek piešķirtas arī tiesības izmantot darbu.

Jaunais strīdus atlīdzības deponēšanas mehānisms paredz iespēju likumīgi izmantot autordarbus, vienlaikus turpinot strīdu par atlīdzības lielumu. Izmantotājs samaksā atlīdzību, ko uzskata par pamatotu, bet pārējo deponē līdz strīda izšķiršanai.

Tāpat darbu izmantotāji strīdus ar organizācijām varēs risināt ar vidutāju palīdzību – to paredz grozījumi Autortiesību likumā. Vidutājam būs jāatbilst noteiktām prasībām, tostarp jābūt vismaz trīs gadu darba pieredzei autortiesību jomā. Ja abas puses piekritīs vidutāja piedāvātajam risinājumam, tas kļūs saistošs.

Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumprojekts vēl jāizskata Ministru kabinetā, pirms tas tiks tālāk virzīts izskatīšanai Saeimā.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU