Plānots, ka Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likums risinās problēmas, kas saistītas ar autortiesību un blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbības efektivitātes un caurskatāmības trūkumu.
FOTO: Ieva Lūka, LETA
Plānots, ka Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likums, kā arī ar to saistītās izmaiņas Autortiesību likumā risinās problēmas, kas saistītas ar autortiesību un blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbības efektivitātes un caurskatāmības trūkumu, kā arī ar tiešsaistes pakalpojumu sniedzēju grūtībām iegūt autortiesību īpašnieku atļaujas, lai nodrošinātu mūzikas pakalpojumu sniegšanu vairākās ES dalībvalstīs.
Jaunā likuma 2. panta otrais punkts nosaka, ka tas regulē kolektīvā pārvaldījuma organizāciju, neatkarīgo pārvaldījuma sabiedrību un atkarīgo pārvaldījuma subjektu darbību, pārvaldot autortiesību un blakustiesību subjektu tiesības minēto autortiesību vai blakustiesību subjektu kolektīvajās interesēs, kā arī nosaka kolektīvā pārvaldījuma veicēju darbības uzraudzības kārtību un strīdu risināšanas speciālos noteikumus.
Pašlaik Latvijā darbojas sešas autortiesību un blakustiesību subjektu dibinātas kolektīvā pārvaldījuma organizācijas:
Jaunais likums paredz, ka kolektīvā pārvaldījuma organizāciju pārvaldes kodols turpmāk būs jāveido trīs vienībām – biedru sapulcei, padomei un valdei –, kā arī nosaka, ka biedru sapulcēm būs jānotiek vismaz reizi gadā (iepriekš tas nebija reglamentēts). Savukārt likuma 52. pantā noteikts, ka kolektīvā pārvaldījuma organizāciju uzraudzību īsteno Kultūras ministrija.
Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā reglamentēta arī sūdzību un strīdu izskatīšanas kārtība. Savukārt Autortiesību likumā pēc grozījumiem iekļautā X1 nodaļa paredz, ka darbu izmantotāji strīdus ar organizācijām varēs risināt ar vidutāju palīdzību. Vidutājam būs jāatbilst noteiktām prasībām, tostarp jābūt vismaz trīs gadu darba pieredzei autortiesību jomā. Ja abas puses piekritīs vidutāja piedāvātajam risinājumam, tas kļūs tām saistošs.