Top nemateriālā kultūras mantojuma likums

Kas ir nemateriālais kultūras mantojums?

Ģeogrāfiskās situācijas, vēsturisko apstākļu, etnisko, sociālo u.c. faktoru ietekmē Latvijā laika gaitā ir veidojušās spilgtas kultūras izpausmes un tradīcijas, kuru atšķirības vērojamas kultūrvēsturiskajos novados. Latvijas nemateriālo kultūras mantojumu veido ne tikai latviešu radītās vērtības, bet arī lībiešu kā senās Latvijas pamattautības kultūra un mazākumtautību kopienu kultūra, kas Latvijā dzīvo vairākus simtus gadu, piemēram, poļi, krievi, čigāni.

Var apgalvot, ka nemateriālā kultūras mantojuma nesējs ir ikviens sabiedrības loceklis, jo katrā ģimenē ir savas tradīcijas, kuras indivīdam apzinoties vai arī neapzinoties tiek pārmantotas no priekštečiem un nodotas tālāk. Dažas no tām vēsturisku apstākļu dēļ nonākušas sabiedrības uzmanības centrā.

Likumprojektā "Nemateriālā kultūras mantojuma likums" nemateriālais kultūras mantojums definēts kā no paaudzes paaudzē pārmantots, mijiedarbē ar vidi, vēsturi, dabu un radošo darbību radies zināšanu, prasmju, vērtību, rīcības modeļu un prakšu kopums, kā arī ar to saistītie instrumenti, priekšmeti, artefakti, kultūrtelpas, kas atspoguļo Latvijas kultūras tradīciju sastāvu un savdabību un ko kopiena, personu grupa vai – atsevišķos gadījumos – persona atzīst par savu mantojumu.

"Latvijas nemateriālo kultūras mantojumu veido latviešu, lībiešu un mazākumtautību kultūra. "

Likumprojektā definēts, kas tiek saprasts ar nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, nemateriālā kultūras mantojuma ilgtspēju, nemateriālā kultūras mantojuma objektu vai elementu, kopienu un lietpratēju.

Latvijas Nacionālā kultūras centra direktores vietniece Signe Pujāte skaidro: "Nemateriālais kultūras mantojums vislabāk atspoguļojas funkcionālā veidā. Proti, ir kopiena, kas dzīvo ikdienas dzīvi, piemēram, zemnieks, kura dzīves ritmam ir pakārtoti svētki, visas amatniecības lietas. Mūsdienās mēs dzīvojam pavisam citā sabiedrības formējumā, līdz ar to nemateriālā mantojuma izpausmes kļūst par aizraušanos un tās nedzīvo savā dabiskajā vidē. Tāpēc mēģinām šīs vērtības integrēt 21.gadsimta dzīves modelī. Lielākais apdraudējums nemateriālajam kultūras mantojumam esam mēs paši, viss atkarīgs no mūsu prasmēm un vēlēšanās saglabāt šo mantojumu."

Likums dos pamatu tālākai rīcībai

2006.gadā stājās spēkā UNESCO Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, kuras izstrādē Latvija aktīvi piedalījās un bija astotā valsts, kas pievienojās šai konvencijai. Latvija, kļūdama par UNESCO konvencijas dalībvalsti, ir uzņēmusies starptautiskas saistības, kas prasa īpašu valsts atbildību un līdzdalību tās teritorijā esošā nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā, to sistemātiski apzinot, dokumentējot, pētot un radot labvēlīgus nosacījumus nemateriālā kultūras mantojuma nodošanai nākamajām paaudzēm.

2008.gadā tika apstiprināta koncepcija par Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, kas tika pagarināta. Šobrīd Latvijā nepastāv normatīvo aktu bāze nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā.

Topošā likuma mērķis ir saglabāt nemateriālo kultūras mantojumu un nodrošināt tā ilgtspēju, nododot to tālāk nākamajām paaudzēm. Likumam noteikti arī trīs uzdevumi:

1. nostiprināt sabiedrības izpratni un atbildību par nemateriālo kultūras mantojumu kā Latvijas kultūras daudzveidības un savdabības apliecinošu resursu, kas veicina radošumu, attīstību un dzīves kvalitāti;
2. sekmēt valsts, pašvaldību un nevalstisko organizāciju, kā arī kopienu sadarbību, nodrošinot nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un ilgtspēju;
3. attīstīt starptautisko sadarbību, tai skaitā nemateriālā kultūras mantojuma savstarpēju atzīšanu, apgūstot labāko praksi tā saglabāšanai un ilgtspējā.

Pēc likuma pieņemšanas tiks veidota Nemateriālā kultūras mantojuma padome – konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis būs sekmēt nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un ilgtspēju.

Tiks veidoti divi saraksti

Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma identificēšanai, saglabāšanai un ilgtspējas nodrošināšanai paredzēts veidot nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvo sarakstu un nemateriālā kultūras mantojuma neatliekamās saglabāšanas sarakstu. Kā atzīmē S.Pujāte, būs nepieciešams veikt zinātniskos pētījumus, kas novērstu pseidoizpausmes mantojumā.

Reprezentatīvajā sarakstā iekļaus nemateriālā kultūras mantojuma objektu vai elementu, lai veicinātu nemateriālā kultūras mantojuma atpazīstamību, kā arī labāku izpratni par tā nozīmību un saglabāšanas nepieciešamību. Savukārt neatliekamās saglabāšanas sarakstā iekļaus nemateriālā kultūras mantojuma objektu vai elementu, ja tā ilgtspēja ir apdraudēta un tam nepieciešami saglabāšanas pasākumi.

"Daudzas Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma izpausmes ir gājušas zudībā. "

Sarakstos tiks iekļauts nemateriālais kultūras mantojums, kas ir izplatīts visā Latvijas teritorijā, vienā vai vairākās vēsturiskajās vai administratīvajās teritorijās, lokālā teritorijā vai latviešu diasporā ārvalstīs un izpaužas šādās jomās:

• mutvārdu tradīcijas un izpausmes, ieskaitot valodu kā nemateriālā kultūras mantojuma nesēju;
• spēles mākslas;
• paražas, rituāli un svētki;
• zināšanas un paražas, kas saistītas ar dabu un pasauli;
• tradicionālās amatniecības prasmes.

Lai kādā no sarakstiem iekļautu nemateriālā kultūras mantojuma objektu vai elementu, tam būs jāatbilst vismaz vienam no šādiem pamatkritērijiem:

• ir Latvijas pamattautību (latvieši, lībieši) nemateriālais kultūras mantojums, ko kopiena atzīst par sava kultūras mantojuma daļu un praktizē to Latvijas teritorijā vai ārpus tās, vai ir Latvijas teritorijā vēsturiski nostiprinājies mazākumtautību nemateriālais kultūras mantojums, kas nostiprinājies vēsturisku apstākļu un vietējās kultūras mijiedarbes rezultātā, izveidojot tikai Latvijas teritorijai raksturīgu nemateriālo kultūras mantojumu, ko kopiena atzīst par sava kultūras mantojuma daļu un praktizē to Latvijas teritorijā;
• tam piemīt kultūrvēsturiska, mākslinieciska, sociāla, valodiska vai pētnieciska nozīme un vērtība;
• balstās tradīcijā un tiek pārmantots no paaudzes paaudzē, vai, ja tradīcija ir pārtraukta, to iespējams saglabāt, atjaunot ar attiecīgās kopienas mērķtiecīgu darbību;
• ir lietpratēji, kas var nodrošināt attiecīgā nemateriālā kultūras mantojuma objekta vai elementa saglabāšanu un ilgtspēju.

Nemateriālo kultūras mantojuma objektu vai elementu būs iespējams pārvietot no viena saraksta uz otru, tāpat to varēs izslēgt no saraksta, ja objekts vai elements neatbildīs kādam no noteiktajiem kritērijiem.

Tiek plānots, ka būtu jāveido atbalsta mehānismi pašiem nemateriālā kultūras mantojuma tradīciju uzturētājiem. Kā viens no variantiem ir izskanējis, ka, piemēram, amatniekiem, tirgojot savu produkciju, tiktu piemērotas nodokļu atlaides. Tāpat tiek plānots, ka varētu veidot īpašas programmas sarakstos iekļauto vērtību finansiālajam atbalstam.

Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma vērtības ir iekļautas UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstos. UNESCO Reprezentatīvajā cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļauta Baltijas dziesmu un deju svētku tradīcija, savukārt suitu kultūrtelpa – UNESCO Neatliekami glābjamajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

Mantojama saglabāšanā liela nozīme kopienām

Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā un nodošanā tālākajām paaudzēm nozīmīga ir kopienu līdzdalība. Paredzēts, ka kopienas – personu grupas, kuras vieno nemateriālais kultūras mantojums un kopīga ieinteresētība to saglabāt un nodot tālāk, sadarbojoties ar ekspertiem, valsts un pašvaldību institūcijām, piedalīsies sava nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas un ilgtspējas pasākumu īstenošanā.

Šobrīd mantojuma lietpratēji jeb meistari netiek pietiekami apzināti, novērtēti, aizsargāti un atbalstīti. Arī starp nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā iesaistītajām institūcijām un meistariem ir nepietiekama informatīvā saite, kura būtu jāstiprina.

"Lielākais apdraudējums nemateriālajam kultūras mantojumam esam mēs paši. "

Kā atzīmēts likumprojekta anotācijā, šobrīd sabiedrībai ir izpratnes trūkums par nemateriālo kultūras mantojumu. Latvijas Nacionālais kultūras centrs īsteno vairākus pasākumus, lai veicinātu gan pašu meistaru, gan sabiedrības izpratni par šo kultūras mantojuma daļu. Kā spilgtākais no īstenotajiem pasākumiem minams ikgadējais projekts "Satiec savu meistaru" – tradicionālo prasmju skola.

Daudzas Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma izpausmes ir gājušas zudībā, bet daļu no tām var atjaunot. Piemēram, pirms vairākiem gadiem no Zviedrijas uz Latviju tika atvesta knipelēšanas – īpaša mežģīņu darināšanas – tradīcija, kas atspoguļojas arī latviešu etnogrāfiskajā materiālā, piemēram, dvieļu mežģīnēs, bet nav saglabājusies līdz mūsdienām kā dzīva tautas tradīcija.

Likumprojekts vēl jāizskata Ministru kabinetam, un par tā pieņemšanu lems Saeima.