Pašlaik rūpniecība nodrošina aptuveni vienu trešdaļu no pievienotās bruto vērtības ES, bet gandrīz trīs ceturtdaļas no Eiropas eksporta ir tieši rūpniecības izstrādājumi. ES rūpniecībā ir nodarbināta trešā daļa jeb 57 miljoni no kopējā strādājošo eiropiešu skaita. Nozīmīgs faktors rūpniecības attīstībai ir tās paplašinātā ietekme uz tautsaimniecību kopumā, proti, ikviena darba vieta rūpniecībā rada aptuveni divas citas darba vietas ar to saistītajās nozarēs.
Pasaules ekonomiskā krīze ir skārusi Eiropas rūpniecību, tai ir sarežģīti pielāgoties globalizācijas, klimata pārmaiņu, resursu samazināšanās un demogrāfisko izmaiņu procesiem. Tāpēc nepieciešama pāreja uz tādu rūpniecību, kas balstīta uz zināšanām un efektivitāti, jo šie faktori būtiski ietekmē rūpniecības attīstību, darbaspēka tirgu un nākotnes izredzes. Eiropas rūpniecības konkurētspēju pasaulē mazina tas, ka vairākas nozares atrodas pastāvīgā krīzē trešo valstu negodīgas konkurences dēļ, jo īpaši darba attiecību, vides un intelektuālā un rūpnieciskā īpašuma aizsardzības jomā, izklāstīts dokumentā.
"Nozares atrodas pastāvīgā krīzē trešo valstu negodīgas konkurences dēļ."
Šīs ES tautsaimniecībai nozīmīgās nozares pozīcijas pasaulē arvien vairāk apdraud rūpniecības attīstība jaunattīstības valstīs, kā arī Ķīnas, ASV un Japānas valdību īstenotā aktīvā rūpniecības politika, kas paredz ievērojamus ieguldījumus modernākajās tehnoloģijās un pakalpojumos.
EP aicina piešķirt vērienīgu finansējumu rūpniecības politikas īstenošanai un infrastruktūras objektiem – īpaši pētniecības, enerģētikas, telekomunikāciju un transporta nozarēs.
Kā nozīmīgas nozares rūpniecības izmaksu struktūrā tiek norādītas enerģētika un transports. Lai uzlabotu šo nozaru konkurētspēju, būtu jāizmanto privatizācija, kā arī jāierobežo valsts finansējums uzņēmumiem, kas darbojas brīva jeb liberalizēta tirgus apstākļos.
Rūpniecības politika Eiropā var gūt panākumus, ja tā ir stabili balstīta gan uz jaunu finanšu nozares sistēmu, kas veicina ieguldījumus un novērš spekulācijas, gan arī uz makroekonomikas politiku, kas virza ES fiskālo, ekonomikas un budžeta politiku ilgtspējīgas izaugsmes un nodarbinātības virzienā, uz konceptuālu virzību norāda EP.
Mazie un vidējie kā vadošie
Kā galvenais ES rūpniecības vilcējspēks tradicionāli tiek uzsvērts mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), un galvenajiem politikas virzieniem būtu jāietver to konkurētspējas un efektivitātes paaugstināšana. Nepieciešams uzlabot MVU finansējuma pieejamību, īpaši riska kapitāla izmantošanas iespējas, atvērt tirgus un veidot godīgus priekšnosacījumus konkurencei, atbalstīt piekļuvi pētniecības pakalpojumiem un pieredzei, kā arī piemērot lielāku elastīgumu noteiktās rūpniecības nozarēs, kurās MVU neatbilst norādītajiem pārdošanas apjoma un nodarbinātības sliekšņiem īpašu tirgus struktūru dēļ, taču ir uzskatāmi par vidēji lieliem uzņēmumiem.
Inovatīva rūpniecība
Lai ES varētu ieņemt vadošās pozīcijas rūpniecības jomā, par galveno izaugsmes un attīstības avotu tiek uzskatītas inovācijas. Nākamajā ES plānošanas periodā, kas sāksies 2013. gadā, būtiski jāpalielina izdevumi pētniecībai – 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 1% jāizmanto publiskajam finansējumam, lai arī turpmāk ES rūpniecība būtu tehnoloģiski attīstīta un konkurētspējīga pasaules mērogā.
Eiropas Parlaments norāda uz problēmu: pašlaik ES salīdzinājumā ar konkurentiem ir mazāks jaunu vadošo izgudrotāju skaits nozarēs, kur ir liels pētniecības un izstrādes īpatsvars, īpaši biotehnoloģiju un interneta jomā. Tādēļ ir jāveicina viņu izaugsme, novēršot šķēršļus, ar kuriem viņiem nākas saskarties jaunajās nozarēs.
Savienības dalībvalstīm vajadzētu veidot labvēlīgu vidi uzņēmumiem, lai tie varētu vairāk līdzekļus ieguldīt pētniecībā un inovācijās, piemēram, tie varētu būt nodokļu atvieglojumi. MVU kā ES rūpniecības vilcējspēkam būtu nepieciešams padarīt vairāk pieejamas ES fondu piedāvātās inovāciju programmas, kā arī samazināt dažādus birokrātiskus šķēršļus. Rezolūcijā paustas bažas, ka MVU pašlaik par maz izmanto dažādu struktūrfondu piedāvātās iespējas inovatīvu projektu finansēšanai un ES fondu pārvaldības iestādes tiek aicinātas aktīvāk informēt uzņēmumus par to darbības programmām, kā arī sniegt nepieciešamo palīdzību projektu īstenošanā.
"Nepieļaut, ka Eiropas Savienībā iegūtās zināšanas aizplūst uz citām pasaules daļām."
Kā perspektīvas un daudzsološas nozares, kurās tiek aicināts attīstīt jaunus projektus, ir biotehnoloģijas, nanotehnoloģijas, kosmosa, atjaunojamo enerģijas avotu, jaunu transporta veidu un materiālu izstrādes jomas.
EP aicina Eiropas Komisiju pastiprināt centienus, lai nepieļautu, ka Eiropas Savienībā iegūtās zināšanas aizplūst uz citām pasaules daļām, jo īpaši uz Ķīnu, kas parasti nedalās ar savām zināšanām.
ES ir arī jāspēj iebilst pret tādu uzņēmumu pārņemšanas piedāvājumiem, kas nav sociāli atbildīgi vai neatbilst labas pārvaldības prasībām, kā arī pret tādiem pārņemšanas piedāvājumiem, kas paredzēti nozarēs, kuras dalībvalstis uzskata par stratēģiski nozīmīgām. (Latvijā šajā sakarā kā piemēru var minēt pērnā gada nogalē Krievijas kokapstrādes uzņēmuma "Sveza" izteikto piedāvājumu iegādāties "Latvijas Finieri", kas tika novērtēts kā nedraudzīgas pārņemšanas mēģinājums.)
Reģionu attīstība
Lai veicinātu vienmērīgu rūpniecības attīstību visā ES teritorijā un mazinātu atšķirības starp reģioniem, kas saistīts ar jaunajās dalībvalstīs notikušo deindustrializācijas procesu, nepieciešams ņemt vērā šīs atšķirības, plānojot ilgtspējīgas rūpniecības politiku un struktūrfondu līdzekļu sadalījumu.
Kā problēmas tiek akcentētas arī pieaugošās atšķirības starp ES reģioniem pētniecībā, kuras būtu nepieciešams mazināt ar kohēzijas, pētniecības un inovāciju politiku. Lai to veicinātu, uzņēmumiem būtu aktīvāk jāsadarbojas ar vietējiem pētniecības centriem, augstskolām, kā arī modernas infrastruktūras izveidi mazāk attīstītākajos reģionos.
Eiropas gigantiem pieaugums, Latvijai – eksporta virziens
Neraugoties uz bažām par Eiropas lēnu atkopšanos, kad vairākas valstis joprojām stieg krīzes purvā, Savienības vilcēji, piemēram, Vācija, pārsteidz ar īpaši labām ziņām arī rūpniecības sektorā. Pērn viens no lielākajiem pasaules auto ražotājiem "Audi" pārdeva vienu miljonu automašīnu, kas ir rekords uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē. Bet cits vācu autoražotājs "BMW" ziņoja, ka šā gada februārī pārdoto automašīnu skaits sasniedza 95 423, kas ir par 21% vairāk nekā attiecīgajā laika posmā 2010. gadā.
Savukārt elektronikas giganta "Siemens" peļņa 2010. gadā bija vairāk nekā četri miljardi eiro, bet apgrozījums – 75,9 miljardi. Salīdzinājumam - 2009. gadā uzņēmuma peļņa bija 2,49 miljardi, bet apgrozījums – 76,6 miljardi eiro.
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, šā gada janvārī, salīdzinot ar 2010. gada decembri, Latvijā apstrādes rūpniecības apgrozījums faktiskajās cenās pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem pieauga par 4,6 procentiem. Izejot no krīzes, turpinājies eksporta pieaugums - par 10,2%, taču vietējā tirgū apgrozījums samazinājās - par 0,9 procentiem. Lielākais apgrozījuma pieaugums bija transportlīdzekļu – kuģu un laivu – būvē un dzelzceļa lokomotīvju un to ritošā sastāva ražošanā – 54%, metālu ražošanā – 31,7%, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – 25,1 procents. 2011. gada janvārī, salīdzinot ar pagājušā gada janvāri, apgrozījums apstrādes rūpniecībā pieauga par 29,7%, tai skaitā vietējā tirgū – par 10,9% un eksportā – par 51,8 procentiem.
