Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
ES vadība uzskata, ka uz robežām kārtojamās formalitātes vēl aizvien ir pārāk apgrūtinošas.
FOTO: A.F.I
Pagājušā gada rudenī EK ziņojumā par Šengenas Robežu kodeksa piemērošanu uz iekšējām robežām norādīja uz problēmām, tostarp saistībā ar regulārām pārbaudēm, kuras veic dažās iekšējās pierobežas zonās, un šķēršļiem satiksmes plūsmām autoceļu robežšķērsošanas vietās pie iekšējām robežām.
Saskaņā ar Šengenas nolīgumu personas neatkarīgi no viņu pilsonības var šķērsot iekšējās robežas jebkurā vietā un tām nepiemēro robežpārbaudes. Tomēr visā teritorijā, tostarp pierobežas zonās, ir atļauts cilvēkus pārbaudīt, dalībvalstu kompetentajām iestādēm īstenojot policijas pilnvaras, ja vien šo pilnvaru īstenošana nav līdzvērtīga robežpārbaudēm.
Vairāk brīvības, mazāk apgrūtinājumu
EK, ierosinot labāku sadarbību starp ES un trešajām valstīm, norāda, ka nepieciešams tiesiskais regulējums divpusējiem nolīgumiem saistībā ar kopīgām robežpārbaudēm uz autoceļiem. Ja priekšlikumi tiks savlaicīgi pieņemti, Eiropas futbola čempionāta laikā, kas 2012. gadā tiks rīkots Polijā un Ukrainā, robežas varēs šķērsot bez liekas kavēšanās, uz vienu no praktiskajiem labumiem norāda Komisija.
Ierosināts arī paātrināt robežkontroli, ko varētu panākt, izveidojot atsevišķas joslas bezvīzu ceļotājiem.
EK apņemšanās ir samazināt administratīvo slogu kuģiem, kas veic ES iekšējos kravas pārvadājumus, starptautisko vilcienu apkalpēm un darbiniekiem, kas strādā jūrā. Piemēram, atšķirībā no pašreizējās situācijas iekšējo kravu pārvadājumu operatori turpmāk gūs tādu pašu labumu no iekšējās robežkontroles neesamības kā iekšējās prāmju satiksmes operatori.
Precizēs arī ieceļošanas nosacījumus trešo valstu pilsoņiem, skaidrāk formulējot metodi, kā nosaka uzturēšanos, kas nav ilgāka par trim mēnešiem sešu mēnešu laikā, un ceļošanas dokumentu derīguma termiņu ceļotājiem, kam nav vajadzīga vīza.
Savukārt robežsargiem paredzēta papildu apmācība, lai uz robežas spētu nekļūdīgi atklāt gadījumus, kuros ir iesaistīti nepavadīti nepilngadīgie un cilvēku tirdzniecības upuri.
Šengenas Robežu kodekss - Regula (EK) Nr. 562/2006 - stājās spēkā 2006. gada oktobrī. Ar to tika izveidots Kopienas kodekss, ietverot standartus un procedūras attiecībā uz ES ārējo robežu šķērsošanu un uz robežkontroles atjaunošanu pie iekšējām robežām. Šajos gados secināts, ka pastāv nepieciešamība veikt vairākus praktiskus un tehniskus grozījumus Šengenas Robežu kodeksā. Tomēr sistēmas pamatprincipi paliks nemainīgi.
"Eiropas futbola čempionāta laikā robežas varēs šķērsot bez liekas kavēšanās."
Ierosinātos grozījumus apspriedīs Eiropas Padome un Eiropas Parlaments. Komisija ir izteikusi cerību, ka tas notiks iespējami ātri.
"Šis priekšlikums palīdzēs paātrināt robežkontroli un palielinās tiesisko noteiktību ceļotājiem un robežsargiem. Ieviešot šos jaunos noteikumus, mēs ceram samazināt administratīvās formalitātes cilvēkiem, kas ceļo ES iekšienē, uz ES vai no tās. Tas mūsu pilsoņiem atvieglos dzīvi," uzsvērusi EP iekšlietu komisāre Sesīlija Malmstrēma.
Ierosinātās izmaiņas uzlabos pašreizējās regulas skaidrību, reaģējot uz praktiskām problēmām, kas radušās Šengenas Robežu kodeksa piemērošanas pirmajos gados.
Jaunākajām dalībvalstīm robeža uz Šengenu vēl ciet
Šengenas nolīgumu 1985. gada 14. jūnijā parakstīja Beļģija, Vācija, Francija, Luksemburga un Nīderlande, un tas ļauj cilvēkiem brīvi pārvietoties Šengenas zonā, atceļot sistemātisku iekšējo robežu kontroli. Šengenas zonā pašlaik ir 25 Šengenas valstis: ES valstis Austrija, Beļģija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija, Zviedrija, kā arī trīs asociētās valstis, kas nav ES dalībvalstis, – Norvēģija, Īslande un Šveice.
Rumānija un Bulgārija, kas ES tika uzņemtas 2007. gadā, cerēja, ka šogad varēs pievienoties Šengenas zonai. Kā termiņš bija noteikts 1. marts. Taču pirms gadu mijas Vācija un Francija paziņoja, ka bloķēs šo abu valstu pievienošanos Eiropas bezrobežu zonai, kā iemeslu nosaucot nepilnīgo tieslietu sistēmas reformu un nevarīgo cīņu pret korupciju un organizēto noziedzību. Janvārī arī Somija paziņoja, ka piekrīt un pievienojas Vācijas un Francijas izteiktajiem iebildumiem. Arī komisāre Malmstrēna februārī vizītē Rumānijā un Bulgārijā ar valdības pārstāvjiem runāja par korupcijas un organizētās noziedzības problēmām.
Latvijai arī savi mājas darbi
Šogad 23. februārī apstiprinātajā Valdības rīcības plānā Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai īsākā un garākā termiņā ir vairāki uzdevumi saistībā ar Šengenas nosacījumiem.
Iekšlietu ministrijai jāveic pasākumu komplekss, veicinot iekšlietu iestāžu sadarbību ar kaimiņvalstīm Šengenas līguma ietvaros. Ārlietu ministrijai ierakstīts uzdevums vienkāršot vīzu izsniegšanas procedūru atbilstoši labās prakses piemēriem Šengenas dalībvalstu vidū, turpināt paplašināt Latvijas pārstāvības tīklu pasaulē Šengenas vīzu izsniegšanā, kā arī efektīvi piemērot Eiropas Kopienas noslēgtos nolīgumus par vīzu atvieglinātu izsniegšanu. Šiem darbiem atvēlēti vairāki gadi. Savukārt Satiksmes ministrijai jau šogad līdz septembra beigām ir uzdevums ieviest Šengenas informatīvās sistēmas (SIS) transportlīdzekļu datu pārbaudi Transportlīdzekļu un to vadītāju reģistrā, realizējot automātisku informācijas pārbaudi, veicot transportlīdzekļu īpašnieka maiņas reģistrāciju vai noņemšanu no uzskaites.
