Šobrīd Latvijā pastāv vairāku veidu receptes: parasto zāļu recepte, vairākkārt izmantojamā recepte, īpašā recepte (narkotiskās un tām pielīdzinātās zāles) un īpašā recepte (kompensējamās zāles).
Katru gadu Latvijā tiek izsniegts 10-15 miljoni recepšu, apmēram 3 miljoni no tiem ir īpašās receptes. Tomēr, neraugoties uz šo lielo skaitu, visas receptes tiek izrakstītas uz papīra veidlapas, neizmantojot mūsdienu tehnoloģiju iespējas. Esošā sistēma rada daudz problēmu, ar kurām ir saskāries gandrīz vai ikviens Latvijas iedzīvotājs, piemēram, nesalasāmais ārsta rokraksts. Tomēr trūkumu ir vēl vairāk nekā tikai apgrūtinātā receptes salasāmība un tās izsekojamības kontrole. Lūk, problēmas:
- Uz receptes uzrakstītā informācija ne vienmēr ir viennozīmīgi interpretējama. Tas rada kļūdas iespēju pacientam izsniegt citu medikamentu, nekā izrakstījis ārsts, kļūdīties devas noteikšanā.
- Pacientam jāapmeklē ārsts, ja nepieciešams izrakstīt atkārtotu recepti.
- Uz receptes rakstītā informācija aizpildīta nepilnīgi.
- Nav iespējams pārliecināties par informācijas pareizību, piemēram, ka šāds pacients patiešām eksistē. Ir sarežģīti atklāt krāpšanās mēģinājumus.
- Informācijas vairākkārtēja manuāla ievadīšana prasa resursus gan aptiekām, gan Veselības norēķinu centram, gan apdrošinātājiem.
- Iespējamas kļūdas – cilvēciskais faktors.
- Esošais process pakļauj aptiekas finansiālam riskam – nepamatoti vai nepareizi izrakstītas īpašās receptes kompensējamiem ārstniecības līdzekļiem vai privāto apdrošinātāju kompensācijas limitu pārsniegšanas gadījumā aptieka nesaņem kompensāciju, līdz ar to cieš finansiālus zaudējumus.
Par e-receptes ieviešanu Latvijā diskusijas rit labu laiku, dažādiem viedokļu līderiem izsakoties gan par receptes ieviešanu, gan pret, norādot uz trūkumiem, ar ko sastapsies tā lietotāji. Elektroniskās receptes IS realizācija paredz recepšu izrakstīšanu elektroniskā veidā, nodrošinot pēc iespējas plašāku informāciju par savstarpēji aizvietojamiem medikamentiem, medikamenta piemērotību attiecīgajai diagnozei, kā arī iespējamajām medikamenta blakus parādībām, vienlaikus arī nodrošinot zāļu aprites uzraudzību.
"Esošā sistēma rada daudz problēmu, ar kurām ir saskāries gandrīz vai ikviens Latvijas iedzīvotājs, piemēram, nesalasāmais ārsta rokraksts."
Kaut arī e-recepte ir tikai maza daļa no kopējā e-veselības projekta, kurā ir pacientu datu bāze un citi komponenti, e-receptes ieviešana Latvijā ir vitāli svarīga pacientiem, ārstiem, farmaceitiem un kontrolējošiem institūtiem. Izmaiņu rezultātā tiktu izveidota sistēma, kura padarītu pārskatāmāku recepšu aprites procesu, izveidojot savstarpējo elektronisko informācijas apriti, starp procesā iesaistītajiem – ārstiem, aptiekām, pacientiem, apdrošinātājiem un citām institūcijām.
Veiksmīga projekta ieviešanas gadījumā
- paaugstināsies farmaceitiskās aprūpes kvalitāte;
- tiks nodrošināta kļūdu kontrole, izvairīšanas no nepilnīgu datu reģistrēšanas;
- ar e-receptes palīdzību būtu iespējams veidot klienta vēsturi, kas uzlabotu ārstēšanas vai profilakses kvalitāti;
- ārsti varēs iegūt pārskatu par pacienta lietotiem medikamentiem, lai samazinātu nesavietojamības vai pārdozēšanas riskus;
- tiks nodrošināta vienlaicīga pieeja aktuālai informācijai;
- tiks uzlabots pacientu apkalpošanas ātrums un kvalitāte;
- aptiekās farmaceits uzreiz redzēs pacienta vēsturi, kad un kādi medikamenti ir izrakstīti, cik reizes tie lietojami u.c.;
- efektīvi varēs iegūt nepieciešamos statistikas datus, saistītus ar veselības aprūpi u.c.;
- recepti nevarēs pazaudēt;
- būs iespējams iegūt recepti bez atkārtota ārsta apmeklējuma.
Tomēr e-receptes ieviešanai ir arī pretinieki, kuru galvenie jautājumi ir saistīti ar:
- sistēmas drošību un iedzīvotāju privāto datu pasargāšanu;
- nepieciešamajām investīcijām programmēšanā, apmācībā, kases programmatūrās u.c.
Ārzemju pieredze
Kā liecina to valstu piemēri, kuros jau ir ieviesta e-recepte, investīcijas atmaksājas. 90. gadu vidū Dānijā tika izveidots veselības datu tīkls (Health Data Network), kuru finansiāli atbalstīja Dānijas Veselības un Labklājības ministrijas, pašvaldības un citas ar veselības aprūpi saistītas organizācijas. Šobrīd caur tīklu notiek e-veselības datu plūsma, tai skaitā e-receptes tīkls, kurš darbību sāka 2007. gadā. E-receptes ieviešana ļāva būtiski samazināt ārstu kļūmju skaitu, kuras tiek fiksētas ap 200 000 gadā. Kā apliecinājums sistēmas efektivitātei arī ir fakts, ka šobrīd 98% recepšu Dānijā ir elektroniskas.
"Diemžēl analīze un projekta dokumentācija ir izstrādāta 2006. gadā. Tā ir visnotaļ novecojusi, situācija ir radikāli mainījusies, un tāpēc tā lielā mērā ir jāpārstrādā."
Savukārt Zviedrijā nacionālā mēroga projekts "e-recepte" tika ieviests jau 1983. gada jūnijā. Un 2009. gadā tika izrakstīti jau 50 miljoni e-recepšu.
Kaimiņi igauņi arīdzan apsteiguši Latviju, e-receptes projektu ieviešot 2010. gadā. Savukārt Latvijā, kaut arī par e-veselības projektu un tā sastāvdaļu e-recepte debatēts daudz un dikti, projekts pagaidām uz priekšu īpaši nevirzās.
Latvijas iedzīvotāji ir pelnījuši e-recepti
Šobrīd Veselības ekonomikas centrs ir noslēdzis līgumus par darbu izpildi
trīs svarīgos e-veselības posmos: par integrācijas sistēmu, par veselības kartes
sistēmu un elektronisko nosūtījuma pierakstu jeb e-booking un veselības
portālu. Palikusi vien e-recepte, kas dažādu iepirkumu procedūru un strīdu dēļ
aizkavējusies. Pēdējā informācija vēsta, ka e-receptes izstrādāšanas konkursa
uzvarētājs būs zināms šogad maijā. Tad arī sāksies programmēšanas darbs.
Sistēmas testus varētu sākt ieviest 2011. gada beigās vai 2012. gada sākumā. Un
attiecīgi, ja neradīsies neparedzēti šķēršļi, 2012. gada pirmajā pusē varētu
sagaidīt sistēmas ieviešanu. Mēs varam lēst, ka esam zaudējuši piecus gadus, un
tikai tagad beidzot "vilciens ir sakustējies". Kāpēc? Uz šo jautājumu, šķiet,
nav gatavs atbildēt neviens. Gan jau sava daļa atbildības ir jāuzņemas daudzām
procesā iesaistītajām personām...
Atgriežoties pie faktiem, diemžēl analīze un projekta dokumentācija ir izstrādāta 2006. gadā. Tā ir visnotaļ novecojusi, situācija ir radikāli mainījusies, un tāpēc lielā mērā tā ir jāpārstrādā. Šai laikā vairākas organizācijas ir ieviesušas savas sistēmas, un tagad noteikti radīsies problēmas ar šo dažādo sistēmu integrāciju. Vēl gaidāmas darba grupas konsultācijas un dažādu interešu sadursmes. Latvijas iedzīvotājiem jau sen ir nepieciešama e-veselības sistēma, tādēļ visu iesaistīto pušu sadarbībai beidzot ir jākļūst konstruktīvai un profesionālai. Vēlēsim, lai labi gribētais darbs atkal neiestrēgtu vēl uz pieciem gadiem, tad zaudētāji būsim visi!
