Visā veselības aprūpē, tai skaitā arī farmācijā, aktuāla problēma ir novecošanās un jauniešu neienākšana. Tā, piemēram, "Mēness aptiekas" tīklā ap 20 procentu farmaceitu ir pirmspensijas vai pensijas vecumā. Domājams, ka līdzīga situācija ir arī citos aptieku tīklos un individuālajās aptiekās.
Lielajās pilsētās, tuvu galvaspilsētai situācija nav tik kritiska kā reģionos. Īpaši izteikts farmaceitu trūkums ir Kurzemes pusē. Vai tas būtu saistīts ar iedzīvotāju blīvumu vai kādu citu parādību, pagaidām nav skaidrs. Tomēr ir skaidrs, ka, situācijai neuzlabojoties, var būt runa par aptieku slēgšanu kvalificētu speciālistu trūkuma dēļ. Tādēļ ir jārada mehānisms, kā nodrošināt gados jaunu un spējīgu cilvēku atgriešanos darbā savā reģionā pēc studijām.
"Situācijai neuzlabojoties, var būt runa par aptieku slēgšanu kvalificētu speciālistu trūkuma dēļ."
Farmaceitus Latvijā izglīto trīs mācību iestādēs. Rīgas 1. medicīnas koledžā izglītību iegūst farmaceitu asistenti, kuri arī pārsvarā dodas strādāt aptiekās. Augstāko izglītību farmācijā nodrošina divas universitātes – Rīgas Stradiņa universitāte un Latvijas Universitāte. Latvijas Universitātē studenti pēc trīs gadu studijām saņem bakalaura grādu farmācijā, bet par pilntiesīgiem farmaceitiem kļūst vēl pēc divu gadu studijām maģistrantūrā. Rīgas Stradiņa universitātē kvalificētus farmaceitus apmāca piecu gadu ilgstošās studijās.
Lai kaut daļēji uzsāktu situācijas risinājumu, aptieku tīkls "Mēness aptieka" vērsās Izglītības un zinātnes ministrijā, ierosinot veikt vairākas izmaiņas.
Tika ierosināts:
- Studentiem, kuri Latvijas Universitātē saņem bakalaura grādu Farmācijas fakultātē, piešķirt arī farmaceita asistenta kvalifikāciju.
- Rast atvieglojumus reflektantiem no reģioniem, atvieglojot iestāšanos Rīgas 1. medicīnas koledžā.
Ko tas dotu situācijas uzlabošanai?
Pirmajā gadījumā Latvijas Universitātes Farmācijas fakultātes studenti studē trīs gadus, absolvējot iegūst bakalaura grādu. Ar šādu statusu jaunais farmaceits nav tiesīgs strādāt aptiekā ar klientu, kur pēc likuma klientu apkalpot un konsultēt drīkst tikai farmaceits vai farmaceita asistents. Studenti pēc LU absolvēšanas aptiekā drīkst strādāt, bet tikai ne klientu zonā. Viņu darbs ir noderīgs vien noliktavā, tādēļ jaunieši arī neizvēlas sākt savu karjeru aptiekās, bet pēc mācību iestādes absolvēšanas dodas strādāt citos farmācijas sektoros. Šī situācija būtu jāmaina, un, piešķirot farmācijas asistenta kvalifikāciju universitātes beidzējiem, daļēji atrisinātos arī speciālistu trūkums aptiekās. Tai skaitā arī reģionos.
"Studenti pēc LU absolvēšanas aptiekā drīkst strādāt, bet tikai noliktavā ne klientu zonā. "
Valstī nav arī vienota standarta līguma, ko slēgtu darba devējs, mācību iestāde un reflektants, lai nākamais darba devējs, ieguldot apmācībā, saņemtu darbinieku. Tas būtu nākamais risināmais jautājums. Ja valsts apstiprinātu standartizētu līgumu, tas dotu sava veida drošības garantiju gan uzņēmējiem, gan jauniešiem, izvēloties savu nākamo profesiju.
Ja valsts rastu iespēju pārskatīt uzņemšanas noteikumus Rīgas 1. medicīnas koledžā un iekļaut tajos atvieglojumus studentiem no Latvijas reģioniem, tas nākotnē novērstu iespējamo aptieku slēgšanu kvalificēta darbaspēka trūkuma dēļ.
"Valstī nav vienota standarta līguma, ko slēgtu darba devējs, mācību iestāde un reflektants, lai nākamais darba devējs, ieguldot apmācībā, saņemtu darbinieku."
Rīgā un lielākajās pilsētās situācija nav tik kritiska, ir iespējami dažādi risinājumi ar esošā darbaspēka rotāciju un citām metodēm, taču reģionos ir krietni grūtāk. Bez tam lielajās pilsētās aptieku slēgšanu cilvēki tā neizjutīs, kā to izjutīs mazāka pilsēta un reģions.
Aptiekas ir gatavas aktīvi piedalīties jauniešu profesionālajā sagatavošanā, jau tagad piedalās apmācībā, nodrošinot prakses vietas, maksājot par to algu, apmaksājot ceļa izdevumus, ja students dzīvo reģionā. Taču tas nav pietiekami, un bez valsts atbalsta un ieinteresētības problēmas risināšanā vilciens uz priekšu nekustēs un farmaceitiskās aprūpes nākotne kļūs arvien biedējošāka un neskaidrāka.
