NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
19. oktobrī, 2012
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Veselības aprūpe
1
1

Neriskē ar veselību – jautā farmaceitam!

Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Latvijas 787 aptiekās strādā vairāk nekā 1500 farmaceitu ar augstāko izglītību un vairāk nekā 1300 farmaceitu asistentu, kas ieguvuši profesionālo izglītību.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV portāls

Aptiekās strādājošie farmaceiti ne vienmēr ir pirmā izvēle tad, kad jānoskaidro par medikamentu pareizu lietošanu. Bieži vien cilvēki sākotnēji konsultējas ar saviem ģimenes locekļiem un draugiem vai arī meklē informāciju internetā. Tomēr pareizāk būtu pēc padoma par bezrecepšu medikamentu lietošanu griezties pie farmaceita vai sava ārsta.
Šoreiz LV portālā par farmaceitu kompetenci un to, ko varat jautāt tieši farmaceitam.

Nav skaidrības, kā lietot medikamentus

Lai noskaidrotu cilvēku kompetenci medikamentu lietošanā, šā gada septembrī tika veikta "Snapshots" aptauja. Tās mērķis – noskaidrot medikamentu lietošanas paradumus, piemēram, vai cilvēki zina, ko nozīmē "lietot zāles pēc ēšanas"; ko cilvēki visbiežāk uzdzer reizē ar zālēm. Aptaujā piedalījās 948 respondenti.

Rezultāti atklāj, ka, lietojot medikamentus, visbiežāk tiek uzdzerts ūdens, tomēr cilvēki, īpaši lauku rajonos, mēdz lietot medikamentus bez jebkāda šķidruma. Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente Kitija Blumfelde norāda, ka tas ir bīstami, jo šādā veidā cilvēki pakļauj sevi aizrīšanās riskam un riskam, ka zāles savu darbību uzsāks, nenonākot tām vajadzīgajā vietā. Vispareizāk zāles ir norīt, uzdzerot tīru ūdeni, savukārt nepareiza šķidruma izvēle var radīt zāļu neadekvātu iedarbību.

Izplatīts ir stereotips – kā reaģēt, ja anotācijā norādīts "lietot medikamentu tūlīt pēc ēšanas". Vairums iedzīvotāju ir pārliecināti, ka tādā gadījumā zāles arī tūlīt jāieņem; mazāk aptaujāto zina, ka medikamentu var iedzert arī 15 minūtes pēc ēšanas; savukārt 2% aptaujāto norāda: tas nozīmē, ka zāles jāiedzer aptuveni divu stundu laikā pēc ēšanas.

Zāļu valsts aģentūras pārstāve Ilga Namniece skaidro, ka vislabāk par konkrētu zāļu pareizu lietošanu ir konsultēties ar savu ārstu vai farmaceitu vai arī rūpīgi iepazīties ar anotāciju.

Nepieciešams apzināties riskus

Aptaujas dati liecina, ka ne vienmēr iedzīvotāji ir pietiekami informēti par pareizu medikamentu lietošanu, tāpēc būtiski ir apzināties riskus, ar kādiem viņi saskaras, nepareizi lietojot zāles.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) maģistratūras programmas "Klīniskā farmācija" vadītāja un VSIA "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca" aptiekas vadītāja Inga Gūtmane norāda, ka cilvēkam ir ļoti svarīgi saprast pamatbūtību, ka brīdī, kad tiek ieņemtas zāles, notiek iejaukšanās organisma darbības procesos.

"Organismā nepārtraukti noris ļoti liels skaits ķīmisku reakciju, kas nodrošina visu orgānu sistēmu darbību, un ikvienas zāles ietekmē kādu no šīm reakcijām. Zāļu reklāmās bieži tiek uzsvērts – iedzeriet tabletīti un Jūsu problēmas tiks atrisinātas –, bet vai tā ir? Piemēram, cilvēks, kam sāp galva un kas vairākas nedēļas no vietas dzēris pretsāpju līdzekļus, var iedzīvoties medikamentu atkarīgās galvassāpēs, tas ir, galva sāk sāpēt tādēļ, ka nav iedzerta kārtējā tablešu deva," brīdina I.Gūtmane.

Farmaceits var palīdzēt

Farmaceits ir kompetents padomdevējs par zālēm un to lietošanu, tāpēc nevajag kautrēties vaicāt tam padomu. Farmaceite I.Gūtmane skaidro: "Farmaceits ir pieejamākais medicīnas speciālists, kam ir plašas zināšanas par zāļu lietošanu. Aptiekā nav iepriekš jāpierakstās, lai saņemtu informāciju, tajā var ieiet pa ceļam un vajadzīgo noskaidrot. Sabiedrība nepietiekami izmanto šī speciālista zināšanas, tādēļ nepieciešams iedrošināt un motivēt cilvēkus uzdot jautājumus speciālistam, nevis lietot zāles, uzticoties reklāmai vai paziņu atsauksmēm."

"Farmaceits aptiekā nepilda tikai pārdevēja funkcijas, viņš ir kompetenta persona, kam jautāt par medikamentu pareizu lietošanu."

Farmaceitu biedrības prezidente K.Blumfelde atzīst, ka farmaceiti jau vairākkārt ir izteikuši bažas gan par to, ka sabiedrība īsti nenovērtē un neizmanto to zināšanu potenciālu, neizprot farmaceita lomu, gan arī par to, ka cilvēki ir vieglprātīgi attieksmē pret zāļu un citu iedarbīgu produktu lietošanu un pat dusmojas, ja farmaceits "uzbāžas" viņam ar vēlmi sniegt kādu paskaidrojumu par zāļu lietošanu.

Nepieciešama kvalifikācija

Lai farmaceits varētu strādāt aptiekā un būtu persona, kas drīkst sniegt konsultācijas, viņam ir jāiegūst attiecīga kvalifikācija. Ministru kabineta noteikumu Nr.68 "Izglītības programmu minimālās prasības zobārsta, farmaceita, māsas un vecmātes profesionālās kvalifikācijas iegūšanai" 5.punkts noteic, ka personai jāapgūst teorētiskās un praktiskās zināšanas šādās jomās:

  • zāles un vielas, kas tiek izmantotas zāļu ražošanā;
  • farmaceitiskā tehnoloģija un zāļu fizikālā, ķīmiskā, bioloģiskā un mikrobioloģiskā kontrole;
  • zāļu ietekme un metabolisms, toksisko vielu iedarbība, zāļu lietošana;
  • zinātnisko datu novērtēšana farmaceitisko preparātu lietošanas jomā;
  • farmācijas jomu regulējošie normatīvie akti.

Latvijā farmaceita grādu var iegūt vairākās Latvijas augstskolās. Piemēram, RSU ir iespējams apgūt farmaceita profesiju. Tur attiecīgās studiju programmas pilna laika klātienē jāmācās pieci gadi. Studiju laikā persona iziet arī sešu mēnešu valsts praksi aptiekā, lai nostiprinātu savas teorētiskās zināšanas un apgūtu prasmes un iemaņas.

Ko var jautāt farmaceitam?

Farmaceits aptiekā nepilda tikai pārdevēja funkcijas, viņš ir kompetenta persona, kam var jautāt par medikamentu pareizu lietošanu. Farmaceits pārzina gan zāļu sastāvu, gan jaunāko informāciju, kas skar farmācijas jomu. Tas nozīmē, ka viņš nepārtraukti pilnveido savas zināšanas un prasmes, tāpēc farmaceita izglītība neaprobežojas ar studiju laiku – viņš piedalās arī tālākizglītības pasākumos.

Farmaceitam aptiekā pircējs var uzdot dažādus izzinošus jautājumus, piemēram,

  • kāds ir zāļu un to analogu nosaukums un to iedarbība uz konkrēta vecuma personu?
  • kā šo zāļu iedarbību var ietekmēt pārtika un dzērieni?
  • kādas blakusparādības šīs zāles var izraisīt un kā rīkoties tādā gadījumā?
  • kā šīs zāles var ietekmēt personas ikdienu?

I.Gūtmane atzīmē, ka būtiski ir farmaceitu informēt arī par tām zālēm, kuras tiks lietotas paralēli. Daži medikamenti pastiprina viens otra darbību, citi pretēji – pavājina. Piemēram, lietojot līdzekļus pret alerģiju, iespējama pastiprināta nomierinošo līdzekļu, miega zāļu un alkohola iedarbība. Kā arī farmaceitam jājautā par konkrēto medikamentu piemērotāko lietošanas laiku, jo zāļu iedarbību ietekmē to uzsūkšanās no kuņģa-zarnu trakta. Ir medikamenti, kas jāuzņem kopā ar ēdienu, ir tādi, kurus noteikti jālieto starp ēdienreizēm jeb "tukšā dušā".

Sociālā kampaņa

Lai pievērstu lielāku sabiedrības uzmanību farmaceitu kompetencei un pareizai medikamentu lietošanai, visu oktobri Latvijā norit sociālā kampaņa "Zāles var kļūt bīstamas! Aprunājies ar farmaceitu!".

Kampaņas mērķis ir pievērst ikviena Latvijas iedzīvotāja uzmanību tam, ka farmaceits ir profesionāls un pieejams padomdevējs bezrecepšu medikamentu izvēlē un konsultācijās par medikamentu lietošanu.

"Mēs ļoti ceram, ka kampaņas rezultātā cilvēki aizdomāsies par zāļu piemērotu izvēli un lietošanu,  novērtēs iespēju saņemt konsultāciju pie augsti kvalificēta speciālista – farmaceita, kurš ir vispieejamākais veselības aprūpes speciālists," norāda K.Blumfelde.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU