Mediķim jāatgādina, ka ir arī lētākas zāles

Veselības ministrija un Veselības ekonomikas centrs sācis sociālo kampaņu „Ārstējies nepārmaksājot!”. Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks veselības aprūpes un sabiedrības veselības jautājumos Juris Bundulis uzsver, ka kampaņa rīkota, lai ietaupītu nevis valsts, bet gan katra Latvijas iedzīvotāja budžetu, iegādājoties kompensējamos medikamentus.

Ir lētākas un dārgākas zāles

Kompensējamie medikamenti pienākas pacientiem, kas slimo ar noteiktām smagām vai hroniskām slimībām. Medikamenti atkarībā no slimības tiek kompensēti 100%, 75% vai 50% apmērā, vērtējot pēc tā, vai to lietošana nepieciešama dzīvības funkciju uzturēšanai vai veselības stāvokļa uzlabošanai. Kompensējamo zāļu saraksts sastāv no trim daļām - A saraksta, B saraksta un C saraksta.

A sarakstā ir iekļauti savstarpēji aizvietojamie medikamenti. Katrai savstarpēji aizvietojamo medikamentu grupai tiek aprēķināta references cena - savstarpēji aizvietojamās grupas lētāko medikamentu aptiekas cena, kas ir pamats kompensācijas summas aprēķinam. Kompensācijas summa A sarakstā iekļautajiem medikamentiem veidojas, grupas lētāko medikamentu aptiekas cenai piemērojot noteikto kompensācijas apmēru - 100, 75 vai 50 procentu apmērā. Tātad – valsts pilnībā vai daļēji apmaksā lētākās kompensējamās zāles. Ja ārsts pacientam izraksta nevis šīs, bet kādas dārgākas zāles, starpība starp valsts apmaksāto daļu un aptiekas cenu jāapmaksā pacientam.

"Valsts pilnībā vai daļēji apmaksā lētākās kompensējamās zāles. Ja ārsts pacientam izraksta nevis šīs, bet kādas dārgākas zāles, starpība starp valsts apmaksāto daļu un aptiekas cenu jāapmaksā pacientam."

Veselības ministrija atzīst, ka medikamentu un ārstēšanas plāna izvēle, protams, ir ārsta un pacienta ziņā, tomēr, ņemot vērā daudzu pacientu finansiālās iespējas, līdzmaksājuma lielums var būt izšķirīgs, lai pacients zāles iegādātos un lietotu paredzētajās devās. Turklāt kompensējamo zāļu savlaicīga un pareiza lietošana ambulatorajā posmā ir svarīga, lai saslimšana nesaasinātos un pacienti nenokļūtu slimnīcā, kur ārstēšanas izmaksas ir daudz augstākas.

Veselības ekonomikas centra veiktā zāļu patēriņu analīze liecina, ka pārsvarā terapijā tiek lietoti dārgākie līdzvērtīgas efektivitātes medikamenti vai to kombinācijas. Tātad ārsti pārsvarā izraksta medikamentus, par kuriem pacientam jāpiemaksā. Veselības ministrijas informācija liecina, ka ik gadu pacienti piemaksā miljoniem latu, iegādājoties dārgākas līdzvērtīgas efektivitātes kompensējamās zāles: 2009. gadā pacienti pārmaksājuši Ls 7 538 051; 2010. gada 11 mēnešos - Ls 8 185 791. Ja pacientiem būtu piedāvātas lētākās zāles vai viņi paši būtu par tām pajautājuši, iespējams, šie septiņi astoņi miljoni latu būtu palikuši viņu maciņos.

Ārstam ir pienākums pacientu informēt

Kārtību par medikamentu vai medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensāciju, ņemot vērā pacienta slimības raksturu un smaguma stāvokli, kā arī ievērojot kompensācijas izrakstīšanas ierobežojumus, nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 899 "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība".

Noteikumi paredz, ka kompensējamos medikamentus izraksta ārstējošais ārsts, izvērtējot pacienta veselības stāvokli. Protams, ārsts var ieteikt pacientam tos medikamentus, kas, viņaprāt, palīdzētu visefektīvāk, bet nav lētākie kompensējamie medikamenti. Neviens likums neparedz, ka ārstam obligāti jāizraksta lētākie medikamenti – par to jāvienojas abām pusēm. Tomēr pacientam ir tiesības saņemt visu ar ārstniecības procesu saistīto informāciju, tajā skaitā noskaidrot, vai dārgākā medikamenta vietā nevar lietot citus - lētākus medikamentus. 

"Neviens likums neparedz, ka ārstam obligāti jāizraksta lētākie medikamenti – par to jāvienojas abām pusēm."

MK noteikumi Nr. 899 paredz ārstniecības personu pienākumus, izrakstot kompensējamos medikamentus. Noteikumos ir skaidri teikts: "Izrakstot A sarakstā iekļautās zāles un medicīniskās ierīces, kuru aptiekas cena ir augstāka nekā references cena, ārsts par to informē pacientu."

Sava daļa atbildības kompensējamo medikamentu izsniegšanā ir arī farmaceitam, jo iepriekš minētie noteikumi paredz: „Ja ārsts, izrakstot kompensējamās zāles, lietojis zāļu vispārīgo nosaukumu, farmaceita pienākums ir izsniegt lētākās šim nosaukumam, zāļu formai un stiprumam atbilstošās kompensējamās zāles. Ja ārsts, izrakstot kompensējamās zāles, receptē nav norādījis, ka izrakstītās zāles nedrīkst aizvietot, farmaceits informē pacientu par zāļu aizvietošanas iespējām, piedāvājot lētākās atbilstošās kompensējamās zāles.”

Tātad – ārstam un farmaceitam pacients bez īpaša pieprasījuma un atgādinājuma ir jāinformē par iespēju iegādāties lētākos kompensējamos medikamentus.

Pacientam nav jākautrējas pajautāt

Lai gan informēšanas kārtība ir noteikta, sods par noteikumu neievērošanu nekur nav paredzēts. „Tas vairāk ir ētikas jautājums,” vērtē Veselības ekonomikas centra direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka ārstēšanās jebkurā gadījumā ir ārsta un pacienta sadarbības rezultāts, tādēļ arī pacientam ir jāiesaistās ārstniecības procesā. Diemžēl mediķu pieredze liecina, ka pacienti tā vietā, lai atklāti izrunātos, nodarbojas ar pašdarbību. Piemēram, taupības nolūkos izdzer tikai pusi tabletes vai arī zāles dzer ar pārtraukumiem – šodien dzer, rīt ne.

"Pieredze liecina, ka pacienti tā vietā, lai atklāti izrunātos, nodarbojas ar pašdarbību. Piemēram, taupības nolūkos izdzer tikai pusi tabletes vai arī zāles dzer ar pārtraukumiem."

 D. Behmane saka: „Ir jāpajautā ārstam, kā būtu iespējams ārstēties lētāk. Arī tad, ja ārsts izraksta ne tikai recepšu medikamentus, bet arī dažādas bezrecepšu zāles, piemēram, vitamīnus, pacientam nav jākautrējas teikt, ka tik daudz zāļu nopirkt viņš nevar atļauties. Ir jājautā, vai nav kāda iespēja ārstēties lētāk.”

Tādēļ Veselības ministrija iedrošina: pavaicā ārstam un farmaceitam par iespēju iegādāties kompensējamās zāles ar mazāko pacienta līdzmaksājumu!