Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Latvija nemainīgi ir pēdējā vietā starp Baltijas valstīm, aprēķinot zāļu iegādes kompensācijas izdevumus ambulatoriem pacientiem, liecina Veselības ekonomikas centra dati.
FOTO: Veselības ekonomikas centrs
Šogad kompensējamiem medikamentiem no valsts budžeta piešķirti 67,6 miljoni latu. Tā kā panākta vienošanās ar zāļu ražotājiem par solidāru deficīta segšanu, kopējais kompensējamo zāļu budžets šogad ir 73 miljoni latu. Tomēr, ņemot vērā pacientu pieaugumu un vidējos mēneša izdevumus kompensējamām zālēm – 6,5 miljonus latu –, šogad nepieciešami vismaz 78 miljoni latu, lai nepasliktinātos kompensējamo medikamentu pieejamība.
Kopumā šogad pacientu skaita pieauguma dēļ izdevumi kompensējamiem medikamentiem varētu pieaugt par 5,7 miljoniem latu, savukārt samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes atcelšana atsevišķām medicīnas precēm palielinās izdevumus aptuveni par 1,5 miljoniem latu, savukārt 3,2 miljonus plānots ietaupīt ar medikamentu cenu samazinājumu un ģenērisko zāļu iekļaušanu kompensējamo medikamentu sarakstā.
"Darba grupas priekšlikumi Veselības ministrijai neradīja pārliecību par vēlmi pēc būtības risināt šo problēmu, lai nepalielinātos pacientu līdzmaksājuma daļa par zālēm. "
Lai arī šķiet, ka Latvijas iedzīvotāji zāles lieto par daudz, salīdzinājums ar citām Eiropas valstīm šo pieņēmumu neapstiprina. 2007. gada dati rāda, ka Eiropā tieši Latvijā kopumā patērē vismazāk zāļu, un arī antibiotiku patēriņš ambulatorajā sektorā 2009. gadā ir zemākais Eiropā. "Jo attīstītāka valsts, jo vairāk zāļu patērē iedzīvotāji, līdz ar to tur ir arī, piemēram, garāks mūža ilgums," skaidro Veselības ekonomikas centra direktore Daiga Behmane*. Diemžēl Latvija ir arī pēdējā vietā starp Eiropas valstīm inovatīvo medikamentu pieejamībā – kamēr Latvijas iedzīvotājiem kļūst pieejami jaunākie medikamenti, paiet ilgs laiks.
Latvijas zāļu iegādes kompensācijas sistēma nodrošina pacientiem iespēju saņemt noteiktu slimību ārstēšanai nepieciešamos medikamentus, kurus 50%, 75% vai 100% apmērā apmaksā valsts un kuri iekļauti Kompensējamo zāļu sarakstā. Tas sastāv no trim daļām. A sarakstā iekļauti līdzvērtīgas efektivitātes medikamenti, B sarakstā iekļautajiem medikamentiem nav līdzvērtīgas efektivitātes zāļu, savukārt C sarakstā tiek iekļautas zāles, kuru izmaksas viena pacienta ārstēšanai gadā pārsniedz 3000 latu un ražotājs zāļu kompensācijas izdevumus noteiktam pacientu skaitam apņemas segt no saviem līdzekļiem.
Patlaban zāļu kompensācijas sistēmā iekļautās institūcijas – Veselības ekonomikas centrs, Veselības norēķinu centrs un Veselības inspekcija – gatavo ziņojumu Veselības ministrijai, sniedzot detalizētus aprēķinus un pamatojumu, kāpēc kompensējamajiem medikamentiem finansējuma, visticamāk, pietrūks.
Lai ko ieteiktu, naudu vajadzēs
Veselības ekonomikas centram ir vairāki priekšlikumi, kā ekonomēt un iegūt līdzekļus medikamentu kompensēšanai no valsts budžeta, tomēr ir visai skaidri saprotams: arī ekonomijai ir savas robežas. "Pašā kompensējamo medikamentu sistēmā visu laiku tiek meklētas iekšējās rezerves, lai nodrošinātu zāļu pieejamību, tomēr patlaban tik lielas rezerves sistēmā atrast nevar," atzīst D. Behmane.
Centrs iesaka turpināt diskusiju ar farmācijas uzņēmumiem par zāļu cenu samazināšanu un C saraksta medikamentu ražotāju daļas palielināšanu. Tomēr ir skaidrs: ja arī ko izdosies ieekonomēt, tas situāciju neuzlabos, jo prognozējams, ka, tāpat kā līdz šim, arī turpmāk pieaugs to pacientu skaits, kam pienākas kompensējamie medikamenti. 2008. gadā kompensējamie medikamenti pienācās 478 564 pacientiem, 2009. gadā – 482 461 pacientam, 2010. gadā – 505 773 pacientiem, bet šogad – jau 532 000 pacientu.
"Daudzi pacienti līdz šim devās pie privāti praktizējošiem ārstiem un arī medikamentus pirka par savu naudu."
Viens no iemesliem, kādēļ palielinās pacientu skaits, protams, ir arī ekonomiskā situācija valstī. Daudzi pacienti līdz šim devās pie privāti praktizējošiem ārstiem un medikamentus pirka par savu naudu. Tagad tie paši pacienti taupības nolūkos izvēlas valsts ārstus, kam ir tiesības izrakstīt kompensējamos medikamentus.
"Mēs ļoti ceram, ka tiks piešķirts papildu finansējums, tomēr patlaban tas vēl nav apstiprināts," saka Veselības norēķinu centra direktors Andrejs Doveiks. Viņš uzsver, ka pacientu līdzmaksājumu paaugstināšana var tikt vērtēta tikai kā pēdējais solis problēmas risinājumam un no tā maksimāli jāizvairās. Veselības ministrs Juris Bārzdiņš sarunā ar Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "SUSTENTO" valdes priekšsēdētāju Guntu Anču apliecinājis, ka nekādi risinājumi kompensējamo zāļu pieejamības nodrošināšanā nav veicami uz pacientu rēķina. Tikmēr A. Doveiks iedzīvotājus, kas saņem valsts kompensētos medikamentus, rosina izvērtēt situāciju valstī un padomāt – varbūt par zālēm tomēr varu samaksāt pats, tā rodot iespēju zāles saņemt tiem, kas patiešām paši nevar samaksāt.
Taupības vārdā iesaka izmaiņas
Lai nepasliktinātos kompensējamo medikamentu pieejamība, ir plānots īpaši uzraudzīt to, cik pamatoti ārsti izraksta pacientiem medikamentus, tā mudinot ārstus izvēlēties pašas izmaksu efektīvākās terapijas. Uzraudzību nodrošinās Veselības inspekcija. "Tās mērķis nav "čakarēt" dakterus, bet gan kopīgi pameklēt iespējas, lai noturētos budžeta ietvaros," saka inspekcijas vadītājs Egils Harasimjuks. Tai pašā laikā nedrīkst pieļaut situāciju, kad pacients no ārsta saņem atbildi: "Nē, jums kompensējamie medikamenti nepienākas, jo beigušās to izrakstīšanas kvotas."
E. Harasimjuks uzsver, ka ārstiem ir pienākums izrakstīt kompensējamos medikamentus, ja pacientam ir attiecīgās indikācijas. Tai pašā laikā ārstiem ir iespēja ekonomēt līdzekļus, katrā konkrētajā gadījumā zāles izrakstot nevis pēc principa "jo vairāk, jo labāk", bet gan izvērtējot, kurš medikaments varētu būt efektīvākais attiecīgajai diagnozei vai diagnožu kokteilim.
"Par katra pārkāpuma atklāšanu Veselības inspekcija sola informēt sabiedrību, atklājot ārstu vārdus."
Inspekcija sola ik mēnesi informēt ārstus par kvotu izpildi, savukārt pēc pārbaudēm un pārkāpumiem kompensējamo zāļu izrakstīšanas pamatotībā ārstus grasās bargi sodīt. Ja ārstu sodīs pirmoreiz, viņam būs jāatgriež no valsts budžeta iztērētā nauda, ja otrreiz – papildus naudas atgriešanai būs jāmaksā arī līgumsods divkārtējā apjomā, bet, ja ārstu sodīs trešoreiz – papildus naudas atmaksai būs jāmaksā līgumsods pieckārtējā apjomā. Par katra pārkāpuma atklāšanu Veselības inspekcija sola informēt sabiedrību, atklājot ārstu vārdus.
Vēl inspekcija rosina normatīvajā regulējumā pastiprināt arī farmācijas uzņēmumu atbildību. Tā farmācijas uzņēmumi varētu vismaz tiekties samazināt savus mārketinga izdevumus un līdz ar to medikamentu cenas, ja tiem Veselības inspekcijā būtu jāiesniedz arī personificēti dati par dalībniekiem un labumu saņēmējiem un gada pārskati par mārketinga izdevumiem. Kā skaidro E. Harasimjuks, pašlaik normatīvie akti neparedz uzraudzības iestādes informēšanu par reprezentācijas izdevumu mērķiem, apmēru un speciālistiem, kuru dalība pasākumos tiek atbalstīta materiāli. Inspekcijai šobrīd nav arī informācijas par reģistrācijas apliecību turētāju mārketinga izdevumiem – medicīnisko pārstāvju vizītēm pie speciālistiem, pasākumu organizēšanu, zāļu bezmaksas paraugiem utt.
Atbilde ziņojumam: negaidīta
Darba grupa, kas rakstīja ziņojumu, tika izveidota ar veselības ministra rīkojumu. Grupai bija dots uzdevums: sniegt priekšlikumus efektīvākai esošā budžeta līdzekļu izlietošanai kompensējamo zāļu sistēmā, īpašu uzmanību pievēršot atsevišķu, ļoti dārgu sarakstā iekļauto medikamentu izrakstīšanas tendenču pieaugumam pēdējos gados. Diemžēl darba grupas priekšlikumi Veselības ministrijai neradīja pārliecību par vēlmi pēc būtības risināt šo problēmu, lai nepalielinātos pacientu līdzmaksājuma daļa par zālēm.
Veselības ministrijas atbilde ziņojuma izstrādātājiem bija negaidīta. Veselības ministrs J. Bārzdiņš no 7. jūlija ierosināja disciplinārlietu un uz izmeklēšanas laiku atstādināja darba grupas vadītāju D. Behmani no Veselības ekonomikas centra direktores amata pienākumu pildīšanas. Pamatojums: centra direktore, iespējams, nav veikusi Veselības ekonomikas centra direktora amata kompetencē esošās darbības, kas nepieciešamas, lai laikus samazinātu un novērstu veselības aprūpei piešķirtā valsts budžeta līdzekļu pārtēriņu, kas var radīt valstij nelabvēlīgas sekas valsts apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai.
Disciplinārlietas izmeklēšanas uzdevums ir iegūt pilnu informāciju par esošo kompensējamo zāļu budžeta izlietojumu, pēc būtības veikt zāļu patēriņa analīzi un izvērtēt caurskatāmību līdzšinējai iestādes sadarbībai ar zāļu ražotāju industriju. Tiks vērtēta arī D. Behmanes atbildība par šiem procesiem. Iestādes vadītāja pienākumus šajā laikā uzdots pildīt Veselības ekonomikas centra Sabiedrības veselības departamenta direktoram Mārim Taubem.
Veselības ministrs atkārtoti uzsver, ka budžeta līdzekļi kvalitatīvai veselības aprūpes nodrošināšanai ir nepietiekami, tajā skaitā arī līdzekļi kompensējamiem medikamentiem būtu jāpalielina vismaz par 20% jeb 15 miljoniem latu. Tomēr sabiedrībai un attiecīgi arī ministram kā nozares vadītājam jābūt pilnīgai pārliecībai, ka papildu līdzekļu piešķiršanas gadījumā vislielākais ieguvējs būs tieši pacients.
* No 7. jūlija ierosinātās disciplinārlietas ietvaros uz laiku atstādināta no amata.
