Veselības ministrija uzsver, ka šogad nav paredzēts samazināt līdzšinējos valsts kompensācijas apmērus zālēm un medicīniskajām ierīcēm un nepieciešamie medikamenti tiks nodrošināti tādam pašam pacientu skaitam kā šogad.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Līdzmaksājums nebūs jāmaksā ne iedzīvotājiem, kuru ienākumi ir līdz 120 latiem mēnesī un kuri saņem sociālās drošības tīkla stratēģijas atbalsta pasākumus (trūcīgie, maznodrošinātie); 50 santīmu līdzmaksājums nebūs jāmaksā arī par zālēm, kas izrakstītas bērniem līdz 18 gadiem, un medikamentiem, kuru cena ir līdz trīs latiem.
Līdzīgs maksājums par kompensējamo medikamentu recepti ir arī citās Eiropas Savienības valstīs, piemēram, Igaunijā tas ir 90 santīmu par recepti.
Savukārt, lai atbalstītu mazās lauku aptiekas, kuru apgrozījums nepārsniedz 50 tūkstošus latu gadā, valsts par katru kompensējamo medikamentu recepti, pret kuru būs izsniegtas lētākās līdzvērtīgas efektivitātes zāles, samaksās aptiekai 50 santīmu. Ministrija cer, ka tas veicinās lētāku, bet vienlīdz efektīvu medikamentu lietošanu.
Grozījumi kompensējamo medikamentu apmaksas kārtībā arī paredz, ka nākamgad ražotājiem un lieltirgotājiem solidāri būs jāsedz deficīts, ja valsts kompensējamo medikamentu apmērs būs lielāks par budžetā piešķirtajiem līdzekļiem. Paredzēti arī vairāki pasākumi, kas paredz konkurences veicināšanu zāļu ražotājiem un lētāku medikamentu ienākšanu kompensējamo medikamentu sistēmā, kā arī efektīvāku sarakstā esošo medikamentu cenu samazinājuma mehānismu. Noteikta arī kārtība, kas paredz dārgākiem medikamentiem mazāku pieļaujamo maksimālo lieltirgotavas uzcenojumu.
LV.LV jautā: Kā jūs vērtējat valdības lēmumu no 2011. gada 1. aprīļa noteikt 50 santīmu līdzmaksājumu par katru 100% apmaksājamo valsts kompensējamo medikamentu recepti?
Ināra Rubene, SIA „Medikamentu informācijas centrs”
direktore:
Foto: A.F.I
„Līdzmaksājumu receptei vērtēju neviennozīmīgi, jo – grozies kā gribi, tā ir budžeta deficīta lāpīšanas kārtējā novelšana uz cilvēka (hroniska slimnieka!) pleciem situācijā, kad zāļu kompensācijai paredzēto līdzekļu apjoms jau tā ir nepietiekams un cilvēku ienākumi sarukuši. Daļa to neizjutīs kā slogu, daļai tāda izmaksu palielināšana var kļūt liktenīga.
Farmaceitu vidū jau sen diskutēts par šāda līdzmaksājuma ieviešanu, kas tiktu novirzīts aptieku attīstībai un personāla izglītošanai, īpaši pēc tam, kad „uz laiku” tika samazināts aptiekas piecenojums kompensējamām zālēm. Līdz šim tas netika izdarīts, bet tagad pieņemts lēmums līdzmaksājumu iekasēt, taču novirzīt nevis attīstībai, bet deficīta segšanai.
Ir bažas par to, ka šāds līdzmaksājums pastiprinās nevienlīdzīgo konkurenci starp aptiekām, jo monopolsituācijā esošās aptiekas varēs vienoties par līdzmaksājuma segšanu, pieprasot atlaides no ražotāja. Farmaceitiem būs jātaisnojas pacientu priekšā, skaidrojot, ka viņu peļņu šie maksājumi nevairos, jāuzklausa negācijas un izmisums.
Ja nu man jāsaka kaut kas labs, tad pacientiem neveidosies nelietderīgi zāļu uzkrājumi, jo piemaksājot tiks iegādātas tikai patiešām nepieciešamas zāles. Ļoti atzinīgi vērtēju to, ka lauku aptiekām, kuru apgrozījums nepārsniedz 50 000 latu, šis līdzmaksājums netiks atskaitīts. Šis ir pirmais reālais atbalsts lauku aptiekām, kuru eksistence karājas mata galā. Gribētos, lai šis apgrozījuma slieksnis ir augstāks, jo visām lauku aptiekām šobrīd neklājas viegli.
No ārstiem sagaidu racionālu zāļu parakstīšanu, kas palīdzēs pacientam tērēt mazāk līdzekļu. Šeit iespēju ir daudz, tikai jāgrib tās izmantot.”
Dace Ķikute, Zāļu valsts aģentūras direktores vietniece:
Publicitātes foto
„Zāļu valsts aģentūra šādu valdības lēmumu pašreizējā situācijā vērtē kā vienu no veidiem, kā veicināt pacientu līdzestību un atbildību. Tāpat šāds lēmums varētu motivēt pacientus lietot un uzglabāt zāles pareizi, atbilstoši zāļu instrukcijas norādēm, jo par tām veikts pacienta līdzmaksājums. Nav pieļaujams, ka pacients apēd zāles tikai tāpēc, ka tās saņem bez maksas, kā arī nav pieļaujams, ka atdod tās kādam citam lietošanai. Kā pastāv ieguvums, ko sniedz medikamentu lietošana, tā pastāv arī medikamentu izraisītās blaknes, kas var radīt jaunas slimības, invaliditāti un pat nāvi.
Lai novērstu vai mazinātu zāļu nevēlamu ietekmi un tādējādi uzlabotu sabiedrības veselību, ļoti būtiski ir ārstam parakstīt atbilstošus medikamentus, savukārt pacientam – lietot tos racionāli. Arī, iegādājoties ārsta parakstītus kompensējamos medikamentus, ir jāievēro visas ārsta norādes un zāļu instrukcijā sniegtā informācija.
Zāļu valsts aģentūra uzskata, ka līdzmaksājumam 50 santīmu apmērā nevajadzētu būt izšķirīgam zāļu iegādē, jo noteikumos ir atrunāts, kad kompensējamos medikamentus pacienti var iegādāties bez līdzmaksājuma.”
Kitija Blumfelde, Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente:
Foto: no personīgā arhīva
„Ņemot vērā valsts ekonomisko situāciju, kuras negatīvo ietekmi stipri jūt arī Latvijas aptiekas, kā arī faktu par 2011. gada veselības budžeta nepieciešamo samazinājumu, Latvijas Farmaceitu biedrība un arī citas farmācijas nozares sabiedriskās organizācijas ir paudušas atbalstu Ministru kabineta lēmumam noteikt Ls 0,50 pacienta līdzmaksājumu par katras kompensējamās receptes apkalpošanu aptiekā.
Šie Ls 0,50 paredzēti veselības budžeta papildināšanai, lai arī 2011. gada samazinātā budžeta ietvaros kompensētās zāles mūsu valsts iedzīvotājiem būtu pieejamas iepriekšējā līmenī. Aptiekas pilda tikai tranzīta funkcijas, jo šos Ls 0,50 atdod valstij, pašas joprojām neko nesaņemot par to lielo darbu, kas nepieciešams, apkalpojot kompensējamo medikamentu receptes.
Jāatzīmē, ka aptiekas savu solidaritāti ar pacientiem, kā arī iecietību, saprotot valsts budžeta problēmas, ir izrādījušas jau vairākkārt. Piemēram, kopš 2002. gada tās iedzīvotājiem izsniedz kompensējamos medikamentus ar pazeminātu uzcenojumu – 5-10 procenti.
Aptiekas bija pretimnākošas un piekrita uz laiku iekļauties mazāka piecenojuma robežās, lai valsts nepietiekamā finansējuma apstākļos apmaksātu zāles iespējami lielākam pacientu skaitam. Tas bija pagaidu pasākums, kurā līdz šim netika iesaistīti ne ražotāji, ne lieltirgotāji.
Taču, kā zināms, nav nekā pastāvīgāka par pagaidu stāvokli. Šo zāļu īpatsvars aptiekās svārstās no 40 līdz 60% vai pat 80%, kas ievērojami samazina aptieku vidējo piecenojumu, līdz ar to līdzekļus, kas nepieciešami aptiekas darbības uzturēšanai.
Ja valdība būtu izšķīrusies par soli vēl mazināt kompensējamo medikamentu piecenojumus aptiekās, tas būtu nāves spriedums pietiekami lielam aptieku skaitam. Turklāt vispirms laukos, kur mazās aptiekas jau šobrīd balansē uz iznīkšanas robežas.
Latvijas Farmaceitu biedrība ir gandarīta, ka ir sadzirdēts profesionāļu uztraukums par mazajām lauku aptiekām un valdība ir lēmusi tām minēto Ls 0,50 līdzmaksājumu atstāt kā maksu par pakalpojumu, tādējādi kaut nedaudz palīdzot saglabāt zāļu pieejamību daudzos Latvijas novados.
Panāktais lēmums ir kompromisa variants. Aptiekas zināmā mērā ir ķīlnieki šajā situācijā, lai netiktu apdraudēta zāļu pieejamība Latvijas iedzīvotājiem. Aicinām arī aptieku klientus būt saprotošiem, un katrā ziņā griezties pie sava farmaceita ar jebkuriem jautājumiem, kas skar gan zāļu lietošanu, gan to apmaksas sistēmu mūsu valstī.”
Liene Šulce, Pacientu ombuda valdes priekšsēdētāja:
Foto: Māris Kaparkalējs, LV
„Protams, jebkurš jauns papildu maksājums pacientam Latvijā ir lielāks slogs, un ir daudz pacientu, kuru iespējas atļauties sev nepieciešamo ārstēšanu tiek arvien samazinātas. Tomēr budžeta un nozares reformas ir obligātas, līdz ar to varam vienīgi vērtēt, vai ieguvumi ir proporcionāli zaudējumiem. Svarīgākais ir, lai pacientam būtu nodrošināta iespēja saņemt sev patiesi nepieciešamos medikamentus, lai tie fiziski un izmaksu ziņā ir pieejami, kaut vai ar nelielu līdzmaksājumu. Kā arī, lai ir iespēja izvēlēties alternatīvus medikamentus, kas ir lētāki vai medicīniski efektīvi.
Ieviešot šo līdzmaksājumu, kas salīdzinoši nav augsts, nevar aizmirst, ka pacientam ir jāmaksā arī par ārsta vizīti un par ceļa izdevumiem pie ārsta.
Vēl – veicot šādas reformas, ir daudz konkrētāk jāskaidro iedzīvotājiem, kur izmantos ieņēmumus, kādi ieguvumi būs un kā rīkoties, ja pacients kādu apstākļu dēļ nevar saņemt to, kas viņam pienākas.”