Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pacienti ik gadu pārmaksā 6 līdz 9 miljonus latu tikai tādēļ, ka piemaksā cenu starpību, iegādājoties nereferences zāles un medicīniskās ierīces.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Veselības ministrija izstrādājusi grozījumu projektu Ministru kabineta noteikumiem Nr. 899 „Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība”. Projekts 28. jūlijā izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.
Kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtība
Kompensējamie medikamenti Latvijā pienākas pacientiem, kas slimo ar noteiktām smagām vai hroniskām slimībām. Atkarībā no slimības medikamenti tiek kompensēti 100%, 75% vai 50% apmērā, vērtējot pēc tā, vai to lietošana nepieciešama dzīvības funkciju uzturēšanai vai veselības stāvokļa uzlabošanai. Kompensējamo zāļu saraksts sastāv no trim daļām: A saraksta, B saraksta un C saraksta.
A sarakstā ir iekļauti savstarpēji aizvietojamie medikamenti. Katrai savstarpēji aizvietojamo medikamentu grupai tiek aprēķināta references cena - savstarpēji aizvietojamās grupas lētāko medikamentu aptiekas cena, kas ir pamats kompensācijas summas aprēķinam. Kompensācijas summa A sarakstā iekļautajiem medikamentiem veidojas, grupas lētāko medikamentu aptiekas cenai piemērojot noteikto kompensācijas apmēru - 100, 75 vai 50 procentu apmērā. Tātad - valsts pilnībā vai daļēji apmaksā lētākās kompensējamās zāles. Ja ārsts pacientam izraksta nevis šīs, bet kādas dārgākas zāles, starpība starp valsts apmaksāto daļu un aptiekas cenu jāapmaksā pacientam.
"Līdz šim nekur netika paredzēts, ka ārstam obligāti jāizraksta lētākie medikamenti - par to jāvienojas abām pusēm."
Veselības ministrija atzīst: kaut arī ir daudz darīts, lai izglītotu pacientus, ārsti joprojām pārāk bieži izraksta pacientiem nevis lētākos kompensējamos medikamentus (references zāles), bet tādus, par kuriem pacientiem nākas piemaksāt vairāk (nereferences zāles). „Neskatoties uz pacientu izglītojošiem pasākumiem, kā, piemēram, kampaņa ”Ārstējies nepārmaksājot!”, ir vērojama tendence, ka ambulatorajai ārstēšanai paredzēto kompensējamo zāļu sarakstā iekļautās references zāles un medicīniskās ierīces (lētākās zāles vai medicīniskās ierīces konkrētajā savstarpēji aizvietojamo zāļu vai medicīnisko ierīču grupā) netiek izrakstītas, izsniegtas un lietotas atbilstošā apmērā, kas ļautu samazināt pacientu izdevumus par ārstēšanu,” secina Veselības ministrija.
Veselības norēķinu centra iepriekšējo gadu dati liecina par to, ka pacienti ik gadu pārmaksā 6 līdz 9 miljonus latu tikai tādēļ, ka piemaksā cenu starpību, iegādājoties nereferences zāles un medicīniskās ierīces.
Papildu pienākumi ārstiem un aptiekām
Noteikumi „Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība” paredz, ka kompensējamos medikamentus izraksta ārstējošais ārsts, izvērtējot pacienta veselības stāvokli. Noteikumi jau tagad paredz ārstniecības personu pienākumus, izrakstot kompensējamos medikamentus. Noteikumos ir skaidri teikts: "Izrakstot A sarakstā iekļautās zāles un medicīniskās ierīces, kuru aptiekas cena ir augstāka nekā references cena, ārsts par to informē pacientu." Tomēr līdz šim nekur netika paredzēts, ka ārstam obligāti jāizraksta lētākie medikamenti - par to jāvienojas abām pusēm.
Nu ministrija meklē veidu, kā uzlabot references zāļu un medicīnisko ierīču pieejamību pacientiem, nosakot, ka pacienta ārstēšana ārstam jāsāk ar lētāko medikamentu izrakstīšanu. Noteikumu „Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība” grozījumu projekts paredz, ka turpmāk ārstiem būs jāpamato, kādēļ viņi pacientam neizraksta lētākos pieejamos valsts kompensējamos medikamentus.
"Ministrija meklē veidu, kā uzlabot lētāko zāļu un medicīnisko ierīču pieejamību pacientiem."
Noteikumu projektā paredzēts, ka, pirmo reizi izrakstot pacientam kompensējamo zāļu A sarakstā iekļautās zāles vai medicīniskās ierīces, receptē jānorāda attiecīgās grupas references, tātad lētākās, zāles vai medicīniskās ierīces. Tāpat jārīkojas arī turpmāk, ja tiek panākts vēlamais terapeitiskais efekts. Savukārt, ja pacienta ārstēšanā ar šīm zālēm efekts netiks panākts, ārsts varēs izrakstīt citas – dārgākas zāles, par kurām pacientam nāksies piemaksāt vairāk.
Pamatojumu, kāpēc ārsts izlēmis tā rīkoties, vajadzēs norādīt pacienta medicīniskajā kartē. Ministrija uzsver: grozījumi nepieciešami tieši tādēļ, lai pacientiem sarežģītos finansiālos apstākļos nenāktos pārmaksāt par dārgākām savstarpēji aizvietojamām zālēm bez konkrēta medicīniska pamatojuma.
„Ja ārsts pamatoti uzskata, ka nepieciešams zāles nomainīt, lai uzlabotu ārstēšanas rezultātus, pacienta medicīniskajā kartē viņam būs jānorāda atbilstošs pamatojums (piemēram, zāļu izraisītās blaknes, kas konstatētas pacientam), par to ziņojot Zāļu valsts aģentūrai saskaņā ar noteikto kārtību,” skaidro Veselības ministrija.
Vēl noteikumi paredz, ka aptiekām jānodrošina, lai tajās būtu pastāvīgi pieejamas references zāles un medicīniskās ierīces. To, vai aptiekā ir nopērkami lētākie medikamenti un medicīniskās ierīces, kontrolēs Veselības inspekcija. Administratīvais sods aptiekai netiks piemērots tikai tad, ja inspekcija konstatēs: pēdējais kādu kompensējamo zāļu iepakojums izsniegts pacientam ne vēlāk kā pirms sešām aptiekas darba laika stundām.
Mediķi negrib piekrist
Veselības ministrija izstrādātos priekšlikumus piedāvāja apspriešanai arī mediķiem: Latvijas Ģimenes ārstu asociācijai, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijai un Latvijas Ārstu biedrībai.
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijai iebildumu pēc būtības nav, bet Latvijas Ārstu biedrības un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viedoklis ir kategoriskāks. Latvijas Ārstu biedrība uzskata, ka ministrijas priekšlikumi neatbilst labas klīniskās prakses un arī ārsta ētikas principiem.
„Piekrītam, ka ārstam jārēķinās ar ekonomisko situāciju un pacientu pirktspēju, tomēr ārsta pienākums ir izvēlēties nepieciešamo attiecīgās zāļu grupas zinātniski pierādīto, labāko medikamentu konkrētam pacientam un tikai pēc tam, ja nepieciešams, apspriest ar pacientu tā iegādes iespējas vai alternatīvas,” uzskata Latvijas Ārstu biedrība. Tās prezidenta Pētera Apiņa parakstītā vēstulē Veselības ministrijai teikts, ka šāds ministrijas priekšlikums uzskatāms par klaju un nepamatotu valsts iejaukšanos ārsta kā brīvas profesijas darbībā.
"Turpmāk ārstiem būs jāpamato, kādēļ viņi pacientam neizraksta lētākos pieejamos valsts kompensējamos medikamentus."
Biedrībai ir daudz jautājumu, iebildumu un priekšlikumu par topošo noteikumu būtību. Piemēram, nav skaidrības par civiltiesiskās atbildības pienākumu gadījumā, ja pacienta veselībai tiks nodarīts kaitējums. Biedrība uzskata: „Paredzot šādas piedāvātās izmaiņas, būtu jāparedz arī ārsta atbrīvošana no atbildības un valstij jāuzņemas pienākums segt pacientam nodarītos zaudējumus un kompensēt morālo kaitējumu.”
Ministrijas priekšlikumus neatbalsta arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija, kas uzskata, ka šāda kārtība nevis uzlabos, bet gan pasliktinās ārstēšanas procesu, jo jūtami ierobežos ārstus viņiem pieejamo ārstniecisko līdzekļu izvēlē. Arī asociācija domā, ka tā būs valsts pārvaldes iejaukšanās ārstniecības procesā, tā nonākot pretrunā Ārstniecības likumam. Tāpat asociācija uzskata, ka šāda sistēma ir pretrunā arī ar pacienta tiesībām, jo liedz viņam izvēles brīvību un iespējas saņemt iespējamo un labāko ārstēšanu. Asociācijai pat šķiet, ka tādi noteikumi netieši radītu situāciju, kas mudinātu pacientu uz kukuļdošanu, lai saņemtu sev nepieciešamos medikamentus.
Necietīs ne pacienti, ne ārsti
Veselības ministrija gan paliek pie sava viedokļa, uzsverot: ja noteikumi tiks pieņemti, pacientam tiks saglabāta izvēles brīvība vienoties ar ārstu, pacients jebkurā gadījumā varēs saņemt dārgākus medikamentus un medicīniskās ierīces, atsakoties no valsts kompensācijas. Tas savukārt ļaus citiem pacientiem, kam valsts kompensācija ir ļoti būtiska, nodrošināt nepieciešamās zāles un ierīces lielākā apmērā.
„Pienākums pirmo reizi pacientam nozīmēt izmaksu efektīvāko – references – kompensējamo medikamentu no līdzvērtīgas efektivitātes zālēm, pirmkārt, ir vērsts uz pacientu interešu aizstāvību un vienlaikus nekādā veidā neierobežo ārstu profesionālo brīvību, par ko sākotnēji varētu rasties bažas,” norāda veselības ministrs Juris Bārzdiņš.
Zinot, ka šādus grozījumus šobrīd neatbalsta Latvijas Ārstu biedrība, ministrs norāda: „Pacientu tiesību aizstāvēšana – ārstēties nepārmaksājot par medikamentiem, kas tiek kompensēti no nodokļu maksātāju naudas, – nav iejaukšanās ārstu profesionālajā darbībā un atbildības jomā.”
Saskaņā ar Veselības ministrijas rīcībā esošajiem datiem, jau šobrīd aptuveni ceturtā daļa ģimenes ārstu pirmreizēji pacientiem izraksta references medikamentus, tādējādi ļaujot pacientiem zālēm tērēt mazāk naudas.
