Par uzticības zudumu un cēloņiem
Lietuvā valda dziļa vilšanās sajūta, tādēļ valstī ir jāveic būtiskas pārmaiņas un jāatgriežas pie katra cilvēka individuālajām vajadzībām, šomēnes uzstājoties Seimā ar ziņojumu par stāvokli valstī, sacīja Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, uzrunu atstāsta BNS. Prezidente pauda bažas, ka indivīda un valsts attiecības Lietuvā pašlaik piedzīvo tādu krīzi, kāda vēl nekad agrāk nav redzēta. „Mūsu optimisms un pacietība izsīkst. Mūsu ticība zūd. Mēs grimstam vilšanās sajūtā un neuzticībā politikai, varas institūcijām, sev pašiem un savai valstij. No šejienes ir tikai viens solis līdz bezpalīdzībai un stagnācijai. Mēs esam apjukuši, jo esam zaudējuši virzienu,” raksturojot situāciju Lietuvā, klāstīja D. Grībauskaite.
Prezidente uzsvēra, ka iedzīvotājus sanikno nevis naudas nepietiekamība, bet gan taisnības, cilvēcības un solidaritātes trūkums, tādēļ valstī nepieciešams īstenot godīgu un saprātīgu sociālās apdrošināšanas reformu, kurā indivīds būtu svarīgāks nekā jaunas stratēģijas un programmas. „Cilvēki emigrē ne tikai ekonomisku iemeslu dēļ. Viņi dodas uz ārzemēm, jo savās mājās jūtas kā svešinieki,” viņa sacīja, vienlaikus uzteicot to varas iestāžu iniciatīvu, kas sniedz atbalstu jauniešiem un cilvēkiem, kuri pirmo reizi stājas darbā.
Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers Saeimas pavasara sesijas pēdējā plenārsēdē 17. jūnijā atgādināja: „Jau no pirmā 9. Saeimas darbības gada liela sabiedrības daļa un arī vairākas politiskās partijas prasīja Saeimas atlaišanu. Šīs Saeimas laikā notika trīs tautas nobalsošanas. Sabiedriskās domas aptaujas uzrādīja un arī šobrīd uzrāda vēl nebijušu uzticības trūkumu valsts varai. Daudzās iepriekšējo gadu kļūdas un neizdarības joprojām negatīvi ietekmē sabiedrības uzticību parlamentam un valdībai.”
Prezidents uzskata, ka Saeimai nav izdevies atjaunot iedzīvotāju uzticību valsts varai un pārvaldei, pat vairāk – atsevišķi lēmumi raisa pamatotas bažas par to atbilstību Latvijas valsts un tautas interesēm.
Joprojām krīzes kraujas malā
Komentējot pašreizējo ekonomisko stāvokli valstī, Lietuvas prezidente norādīja, ka tautsaimniecības atveseļošanās pagaidām ir visai trausla, kaut gan valstij kopumā ir izdevies pārvarēt finansiālā kraha draudus, tātad visi sabiedrībai smagie lēmumi vēl nebūt nav pieņemti.
Valdis Zatlers, kurš starptautiskā miljardu kredīta virves staipīšanā starp politiskajiem spēkiem pa laikam ir steidzis palīgā valdības un koalīcijas novājinātajam sastāvam, uzrunā Saeimā vērsās pie deputātiem ar striktām nostādnēm: „Ekonomisko lēmumu pēctecības un tautsaimniecības stabilitātes vārdā ir jāturpina īstenot valsts pārvaldes strukturālās reformas, valsts budžeta izdevumu samazināšana, valsts eksporta spēju uzlabošana, nodokļu restrukturizācija un citi ekonomikas stabilizācijas programmas pasākumi. Valstij ir grūti sniegt ticamu solījumu uzņēmējiem un investoriem, ka netiks palielināts nodokļu slogs, ja tās budžetā joprojām ir ievērojams deficīts. Augsts valsts budžeta deficīta līmenis kā likums parasti kļūst par iemeslu lēmumiem par nodokļu paaugstināšanu šī deficīta segšanai.”
Nodokļi un ēnā saliekto muguru iztaisnošana
Bijusī Eiropas Savienības budžeta komisāre Daļa Grībauskaite neslēpa, ka redz maz iespēju, kā valsts tuvākajā nākotnē varētu stimulēt ekonomiku ar tiešām investīcijām vai nodokļu samazināšanu. „Pašlaik mūs īpaši satrauc ekonomikas stagnācija un no tās izrietošais bezdarbs. Taču, ja mūsu bažas ir patiesas un godīgas, mums jāatzīst, ka tuvākais budžets neparedzēs lielas finansiālas injekcijas, lai paātrinātu ekonomikas atveseļošanos. Mēs zinām, ka nevaram atvieglot nodokļu slogu,” viņa sacīja.
Lietuvas augstākā amatpersona arī mudināja sakārtot uzņēmējdarbības vidi: „Sakārtosim konkurences vidi, nodrošināsim vienādu spēles laukumu visiem ekonomikas spēlētājiem. Ierobežojot monopolistus, mēs aizsargāsim gan godīgu uzņēmējdarbību, gan patērētāju. Ir jāapliecina uzticība godīgam un caurredzamam biznesam. Radīsim tādus apstākļus, lai tie, kuri strādā ēnā, varētu iztaisnoties un strādāt likumīgi.”
"Iedzīvotājus sanikno nevis naudas nepietiekamība, bet gan taisnības, cilvēcības un solidaritātes trūkums."
Valdis Zatlers savukārt atsaucās uz šomēnes Rīgas pilī notikušajām sarunām ar Saeimā pārstāvēto politisko spēku frakciju pārstāvjiem, kurā politiķi uzsvēruši nepieciešamību pēc nodokļu struktūras izmaiņām. Taču prezidents saskata, ka tiem pietrūkst konkrētības - noteikta detalizēta piedāvājuma un pasākumu plāna: „Nav šaubu - nodokļu politika ir būtisks elements ekonomikas attīstībai. Tai ir jāspēj sekmēt darba vietu izveidi un investīciju piesaisti. Taču pats svarīgākais - prognozējama nodokļu politika ir viens no efektīvākajiem ieročiem cīņā pret ēnu ekonomiku. Uzskatu, ka politisko partiju piedāvājumiem nodokļu politikas pilnveidošanas jomā argumentēti jāatbild uz jautājumiem, kas ir saistīti gan ar nodokļu sloga sadalīšanu, ievērojot sociālā taisnīguma principu, gan ar ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumiem, gan ar nodarbinātības veicināšanu.”
Korupcijas biezais audums
Lietuvas prezidente īpaši skarbi izteicās par korupciju. Viņas vērtējumā, situācija Lietuvā ir apkaunojoša, jo tā skar visas dzīves jomas: „Mēs daudz runājam par korupciju. Esam sašutuši, analizējam cēloņus, prognozējam sekas. Taču pagājušajā gadā saistībā ar korupciju sāktas vairāk nekā 700 pirmstiesas izmeklēšanu. Tiesā nonākusi tikai puse. Par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu reāla brīvības atņemšana piespriesta tikai vienam [cilvēkam]. Par kukuļņemšanu - nevienam. Es to nekomentēšu. Tas ir bezjēdzīgi un apkaunojoši.”
Prezidente aicināja deputātus nekavēties un pieņemt jau sagatavotos pretkorupcijas likumprojektus par lobēšanu un likumdošanas ietekmēšanu un par valsts ierēdņu uzvedības kodeksu, norādot, ka „sabiedrībai ir grūti noticēt, ka politiķi ir nopietni noskaņoti cīnīties pret korupciju, ja gadiem kavējas tik svarīgu lēmumu pieņemšana”.
Nesaudzīgs kritikā šajā jautājumā ir arī Valdis Zatlers. „Saeimas darba kārtībā ik pa brīdim parādās atsevišķi likumi, kuru virzībā saskatāma šauru interešu lobēšana, piemēram, drošības iestāžu likumi, mutatis mutandis, Kredītiestāžu likuma grozījumi,” Latvijas parlamentāriešiem atgādināja prezidents. „Arī šodien jūsu darba kārtībā ir likumi, kuros ar atpakaļvērstu spēku tiek nodrošināta zemes privatizācijas vērtības krasa samazināšana. Es aicinu deputātus apdomāt un noraidīt šos likumprojektus, nebalsot par iespējamu valsts nozagšanu.”
Par mērķiem un moto
Daļa Grībauskaite piedāvāja jaunu vadmotīvu Lietuvas tālākajai attīstībai: „Indivīds - valsts – nākotne”. „Mūsu ceļš ir bijis ļoti izaicinošs. Taču apmaiņā pret grūtībām mēs kā atmaksu esam saņēmuši iespējas. Es aicinu mūs visus attiekties pret valsti kā „mūsu pašu”, uztvert tās problēmas kā „mūsu pašu” un risināt tās izlēmīgi un radoši pašu spēkiem. Es aicinu ikvienu Lietuvas pilsoni balsot atbildīgi, izteikt taisnīgas un godīgas prasības un rādīt personīgo piemēru,” runas noslēgumā sacīja prezidente.
Arī Valdim Zatleram joprojām bieži jautājot - nosauciet Latvijas mērķi. „Un es atkal un atkal atkārtoju - mūsu mērķis ir saprātīgi pārvaldīta, zaļa, radoša un starptautiski aktīva nacionāla valsts, kurā mīt demogrāfiski atjaunota, pilsoniski atbildīga un saliedēta Latvijas tauta,” rezumēja Latvijas prezidents.
Bīstieties politiķu pirmsvēlēšanu solījumu
Valdis Zatlers uzrunā Saeimā formulēja vēl vienu uzstādījumu politiķiem: „Šajā priekšvēlēšanu laikā daudz dzirdam, ko partijas nedarīs, kādas ir to sarkanās līnijas, bet pārāk maz dzirdam - ko tās darīs! Es aicinu visus deputātus, kuri ir iesaistījušies priekšvēlēšanu sacensībā, sniegt vēlētājiem kompetentu, saturisku un pamatotu piedāvājumu - sacensties par labāko ilgtermiņa tautsaimniecības attīstības vīziju.”
Prezidents ieteic būt gudriem un prasīt no politiķiem lietišķas un konkrētas atbildes uz būtiskiem jautājumiem, nevis ietekmēties no krāšņiem šoviem un efektīvām reklāmām.
Gudrības smelšanai gan vairs nav daudz laika, Saeimas nākamās - 10. vēlēšanas ir pavisam tuvu, 2. oktobrī.
"Priekšvēlēšanu laikā daudz dzirdam, ko partijas nedarīs, kādas ir to sarkanās līnijas, bet pārāk maz dzirdam - ko tās darīs!"
Savukārt Igaunijā jau tiek likti sapratnes pamati sabiedrībai, gatavojoties parlamenta vēlēšanām 2015. gadā, jo igauņi vēlas ar godu sagaidīt valsts simtgadi. Šopavasar Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess lika pie sirds, ka parlamenta vēlēšanu gaisotnē vēlētājiem nav jāpaļaujas uz politiķu un partiju aicinājumiem „vienas dienas” rīcībām, lasāms portālā „dv.ee”. „Pirms vēlēšanām mēs dzirdēsim solījumus, no kuriem lielākā daļa grozās ap naudu. Tie ir priekšlikumi, lai iegūtu vienu darījumu. Rīkosimies šoreiz citādi,” attīstības fonda konferencē „Igaunijas-2018 ceļa vīzija” aicināja T.H. Ilvess. Viņš atgādināja, ka Igaunijas Republikai 2018. gadā apritēs simt gadu un tad pat Igaunija būs ES prezidējošā valsts.
Igaunijas prezidents uzsvēris, ka vēl ir gana laika – astoņi gadi, lai noformulētu savus mērķus. Vienlaikus viņš aicināja iedzīvotājus prasīt no partijām gan pašreiz, gan pirms 2015. gada vēlēšanām precīzi formulētus mērķus un plānus, nevis dižāšanos ar vienas reizes lozungiem.
Ir par ko padomāt Baltijas valstu iedzīvotājiem, kuri savu valstu simtgadi svinēs vienlaikus – 2018. gadā, kad acīmredzot būs citi prezidenti, bet zeme un tauta, jācer, tā pati.
