Valsts prezidenta vēlēšanu kārtību Igaunijā nosaka "Likums par Valsts prezidenta vēlēšanām". Par prezidenta kandidātu var tikt izvirzīts Igaunijas Republikas pilsonis, kas sasniedzis vismaz 40 gadu vecumu. Prezidents tiek ievēlēts uz pieciem gadiem, un neviens nevar tikt ievēlēts par prezidentu vairāk nekā divas reizes pēc kārtas. Tiesības izvirzīt prezidenta kandidātu ir ne mazāk kā piektajai daļai no Rīgikogu sastāva (Igaunijas parlamentā pavisam ir 101 deputāts).
Tikai ar pozīcijas un arī opozīcijas atbalstu
Saskaņā ar Igaunijas Republikas Konstitūcijas 79. pantu Valsts prezidentu aizklātā balsošanā ievēlē Rīgikogu. Katram no Rīgikogu locekļiem ir viena balss, bet par ievēlētu tiek uzskatīts prezidents, ja tas ir saņēmis vairāk nekā divu trešdaļu Rīgikogu atbalsta – tātad vismaz 68 no 101 parlamenta deputāta balsīm. Tas nozīmē, ka par prezidentu kļūst tas cilvēks, kas saņēmis gan valdošo, gan arī opozīcijas partiju pārstāvju atbalstu.
Ja neviens no kandidātiem nav ieguvis vajadzīgo balsu skaitu, tad nākamajā dienā notiek jauna vēlēšanu kārta. Pirms otrās kārtas atkal tiek izvirzīti jauni kandidāti. Ja arī otrajā kārtā neviens no kandidātiem uz lielo posteni nesaņem pietiekami lielu atbalstu, tad tajā pašā dienā divi kandidāti, kuri saņēmuši lielāko balsu skaitu, turpina cīņu trešajā kārtā.
Ja Valsts prezidents netiek ievēlēts arī šajā kārtā, Rīgikogu priekšsēdis mēneša laikā sasauc vēlētāju kolēģiju, kuras sastāvā ir visi Rīgikogu un vietējo pašvaldību pārstāvji. Katras pašvaldības padome izvirza vismaz vienu pārstāvi vēlētāju komisijai. Tam noteikti jābūt Igaunijas Republikas pilsonim. Vēlētāju kolēģijai ir jābalso par vienu no diviem Rīgikogu izvirzītiem kandidātiem uz prezidenta posteni, kuri saņēmuši visvairāk Rīgikogu balsu.
"Par prezidentu kļūst cilvēks, kas saņēmis gan valdošo, gan arī opozīcijas partiju pārstāvju atbalstu."
Tiesības izvirzīt savu prezidenta kandidātu ir arī vismaz 21 vēlēšanu kolēģijas pārstāvim. Izvirzīt var pat tādus cilvēkus, kuri nav piedalījušies iepriekšējā vēlēšanu kārtā, kad balsoja Rīgikogu pārstāvji. Šajā gadījumā par prezidentu tiek ievēlēts tas cilvēks, kurš saņēmis visvairāk balsu ar nosacījumu, ka tām ir jābūt vismaz vairāk nekā pusei no visu vēlētāju balsu. Ja pirmajā kārtā neviens no kandidātiem netiek ievēlēts, tad tajā pašā dienā cīņu vēlreiz turpina divi kandidāti, kas saņēmuši lielāko balsu skaitu.
Šajā gadījumā ļoti liela loma ir tieši mazo pašvaldību pārstāvjiem, kuru skaits ir neproporcionāli liels. Un tieši mazo pašvaldību atbalstu var uzskatīt par izšķirošo prezidenta vēlēšanās 2001. gadā, kad pie varas nāca Arnolds Rītels, kurš bija ļoti populārs lauku reģionos. Bet pēc pieciem gadiem tikai ar pavisam nelielu balsu pārsvaru vēlēšanu kolēģija par prezidentu izvēlējās Rītela oponentu - Tomasu Hendriku Ilvesu. Viņš jau pirmajā vēlēšanu kārtā saņēma 174 vēlētāju atbalstu (uzvarai bija nepieciešamas 173 balsis). Savukārt viņa vienīgo konkurentu Arnoldu Rītelu atbalstīja 162 kolēģijas locekļi.
Nedod iespēju apelēt pie tautas
Igaunijā ir bijusi tikai viena reize, kad bijusi noteikta citādāka prezidenta vēlēšanas kārtība – kad 1992. gadā valstī tika veidota jauna politiskās varas sistēma pēc Igaunijas neatkarības atgūšanas. Toreiz pirmās tiesības vēlēt prezidentu bija tautai, taču, tā kā neviens no kandidātiem nesaņēma vairāk kā 50% balsu, Valsts prezidentu beigās ievēlēja Rīgikogu.
Kā vēsta Igaunijas institūta veidotā interneta enciklopēdija par Igauniju (www.estonica.org), tad pašreizējo prezidenta vēlēšanu kārtību diezgan bieži tomēr kritizē, jo daudzi uzskata, ka šādā veidā tauta ir pārāk attālināta no procedūras. Cilvēki, kas nepiekrīt šim viedoklim, norāda: gadījumā ja prezidenta, kas šobrīd pilda tīri simboliskas valsts galvas funkcijas, vēlēšanas tiktu nodotas tautas rokās, varētu rasties zināmi draudi. Piemēram, pamatojoties uz tautas mandātu, Valsts prezidents varētu sākt pieprasīt sev pilnvaras, kādas neparedz konstitūcija. Tādējādi, lai izvairītos no tā, ka Valsts prezidents pārvērstos par aktīvu politiķi, viņam netiek dota iespēja apelēt pie tautas, kura būtu viņu ievēlējusi, vēlmēm.
Vēlēšanas sāksies 29. augustā
Pirmā Valsts prezidenta vēlēšanu kārta Igaunijā šogad notiks 29. augustā, nepieciešamības gadījumā nākamā – 30. augustā. Gadījumā ja neviens no prezidenta kandidātiem nesaņems divu trešdaļu parlamentāriešu atbalstu, tad tiks sasaukta vēlētāju kolēģija, kas varētu pulcēties 24. septembrī. Pēc likuma prezidenta vēlēšanas šogad var notikt no 10. augusta līdz 29. septembrim.
Kā vēsta Igaunijas galvaspilsētas Tallinas laikraksta "Pealinn" interneta versija, tad pašreizējais valsts vadītājs Tomass Hendriks Ilvess pagājušā gada decembrī sacījis, ka ir gatavs balotēties otrajam termiņam Valsts prezidenta vēlēšanās. Reformistu partija un sociāldemokrāti ir paziņojuši, ka ir gatavi atbalstīt pašreizējā prezidenta izvirzīšanu atkārtotam termiņam.
"Lai izvairītos no tā, ka Valsts prezidents pārvērstos par aktīvu politiķi, viņam netiek dota iespēja apelēt pie tautas."
Līdz ar to medijos tiek izteikts pieņēmums, ka, visticamāk, Ilvess arī nākamos piecus gadus būs Igaunijas prezidents, lēšot, ka viņš varētu saņemt 75 Rīgikogu locekļu balsis (lai ievēlētu par prezidentu, nepieciešamas vismaz 68). Kā norāda Igaunijas televīzija, tad šis varētu būt pirmais gadījums valsts vēsturē, kad Valsts prezidentu ievēlētu nevis vēlētāju kolēģija, bet gan Rīgikogu. "Līdz šim tas nav izdevies, jo partiju intereses bijušas spēcīgākas nekā vienota pozīcija. Domāju, ka tagad parlaments ieies vēsturē un balsos par prezidentu, kā tas paredzēts konstitūcijā," norādījis Tēvzemes un Republikas apvienības (IRL) priekšsēdētājs Marts Lārs.
