Prezidenta vēlēšanu kārtību nosaka Lietuvas Republikas prezidenta vēlēšanu likums. Šī likuma 2. pants noteic, ka par Lietuvas Republikas prezidentu var būt ievēlēts Lietuvas Republikas pilsonis, kurš ne mazāk kā pēdējos trīs gadus dzīvo Lietuvā, kurš līdz vēlēšanu dienai sasniedzis vismaz 40 gadu vecumu un kuram ir tiesības būt ievēlētam Seimā.
Likums paredz, ka persona par Lietuvas Republikas prezidentu nevar būt ievēlēta vairāk nekā divas reizes pēc kārtas. Lietuvas Republikas prezidenta pilnvaru termiņš – pieci gadi.
Lietuvas Republikas prezidenta vēlēšanu likuma 5. pants skan: "Lietuvas Republikas prezidentu vēlētāji ievēlē bez starpniekiem." Tas nav kā Latvijā, kur Valsts prezidentu vēl parlamentārieši. Droši vien tādēļ Lietuvā Valsts prezidenta vēlēšanas izmaksā dārgāk, vēlēšanu procedūra ir sarežģītāka un aizņem vairāk laika. Lietuvā ievēlētam Valsts prezidentam ir visas tautas atbalsts.
Prezidenta kandidāta izvirzīšana
Lietuvas Republikas prezidenta kandidātus var izvirzīt atsevišķas personas, politiskās partijas un sabiedriskās organizācijas. Cilvēks sevi var izvirzīt arī pats. Centrālā vēlēšanu komisijā jāiesniedz nepieciešamie dokumenti un jāiemaksā drošības nauda. Visi dati par kandidātu Centrālai vēlēšanu komisijai jāpublisko 24 stundu laikā pēc pretendenta anketas iesniegšanas.
Lietuvas Republikas Konstitūcijas 79. pantā noteikts, ka pretendentam jāsavāc un jāiesniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai ne mazāk kā 20 tūkstoš Lietuvas pilsoņu vēlētāju paraksti, kas atbalsta minēto personu. Ja paraksti savākti un iesniegti vēlēšanu komisijai, pretendents jau top par oficiālu kandidātu. Pretendentiem Centrālai vēlēšanu komisijai aizpildītas parakstu vākšanas lapas jāiesniedz ne vēlāk kā 45 dienas līdz vēlēšanām. Parakstu vākšanas lapa sākas ar šādu tekstu: "Es, Lietuvas pilsonis (-ne) apstiprinu, ka atbalstu (personas vārds, uzvārds)..." Tālāk seko šā kandidāta atbalstītāju vārds, uzvārds, Lietuvas pilsonību apstiprinoša dokumenta nosaukums, sērija un numurs. Jānorāda arī pastāvīgā dzīves vieta un rindiņas beigās viss jāapstiprina ar savu parakstu.
"Lietuvas prezidenta kandidātam jāsavāc un jāiesniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai ne mazāk kā 20 tūkstoš Lietuvas pilsoņu vēlētāju paraksti."
Kad paraksti savākti un kandidāts oficiāli reģistrēts, kandidāta pilnvarotie uzsāk darbu: tiekas ar vēlētājiem, vāc līdzekļus. Protams, arī pats kandidāts tiekas ar tautu.
Prezidenta vēlēšanu kampaņas finansēšanu reglamentē Politisko partiju un politisko kampaņu finansēšanas un finansējuma kontroles likums.
Prezidenta ievēlēšana
Prezidents skaitās ievēlēts, ja par viņu nobalso vairāk nekā 50 procenti vēlētāju – ar nosacījumu, ja vēlēšanās piedalās vairāk nekā puse reģistrēto vēlētāju. Ja vēlēšanās piedalās mazāk nekā puse vēlētāju, uzvar tas, kas saņem visvairāk balsu, bet ne mazāk kā vienu trešdaļu no visu vēlētāju balsīm. Ja prezidentu pirmajā kārtā neievēlē, tad seko otrā vēlēšanu kārta.
Par Lietuvas Republikas pašreizējo prezidenti Daļu Grībauskaiti 2009. gadā balsoja gandrīz 70 procenti pie vēlēšanu urnām atnākušo. Līdz ar to prezidenti ievēlēja jau pirmajā vēlēšanu kārtā.
Prezidenta pilnvaras Lietuvā
Lietuvas Republikas prezidentam visplašākās pilnvaras ir ārpolitikā. Viņš pārstāv valsti starptautiski, izspriež galvenos ārējās politikas jautājumus, paraksta starptautiskos līgumus, kurus iesniedz Seimam ratificēšanai. Tāpat Lietuvas prezidents ieceļ Lietuvas un pieņem citu valstu diplomātus.
Savs vārds prezidentam pieder arī iekšpolitikā: ar Seima piekrišanu izvirza Ministru prezidentu vai arī to atsauc. Prezidentam ir likumdošanas iniciatīvas tiesības, kā arī veto tiesības Seimā pieņemtajiem likumiem.
"Prezidents skaitās ievēlēts, ja par viņu balso vairāk nekā 50 procentu vēlētāju."
Lietuvas Republikas prezidents ir svarīgs veiksmīgas tiesu varas garants. Viņš var vērsties Lietuvas Konstitucionālajā tiesā, kas nav tiesu sistēmas sastāvdaļa, bet ir neatkarīga juridiska iestāde un nosaka, vai likumi un citi Seima apstiprinātie normatīvie akti, valdības un prezidenta pieņemtie normatīvie akti nav pretrunā valsts Konstitūcijai.
Lietuvas prezidents veic arī Nacionālo bruņoto spēku augstākā vadoņa pienākumus.
Lietuvas prezidents gadskārtēji Seimā uzstājas ar ziņojumu par situāciju valstī, par Lietuvas ārpolitikas un iekšpolitikas jautājumiem. Ziņojums ar interesi tiek gaidīts ne tikai politiķu aprindās, bet arī visā sabiedrībā. Žurnālistiem, politologiem un citiem zinošiem (un arī nezinošiem) vismaz kādu nedēļu ir ko spriest un kritizēt: ko pateica, kā pateica, par ko noklusēja, ko pasacīja par daudz, kas tika bārts, kas - slavēts.
Ierobežotas tiesības rosināt Seima atlaišanu
Lietuvas Seimu var atlaist Lietuvas Republikas Konstitūcijā paredzētos gadījumos. Konstitūcijas 58. pants paredz: priekšlaicīgas Seima vēlēšanas var notikt pēc Seima lēmuma, kas pieņemts ar balsu vairākumu, ne mazāku kā 3/5 no visu Seima locekļu balsīm. Priekšlaicīgas Seima vēlēšanas var izziņot arī Republikas prezidents:
- ja Seims 30 dienu laikā nepieņem lēmumu par jaunas valdības programmu vai no valdības programmas pirmreizējās iesniegšanas 60 dienu laikā divas reizes pēc kārtas neapstiprina valdības programmu;
- pēc valdības ierosinājuma, ja Seims izsaka tiešu neuzticību valdībai.
"Prezidentam ir ierobežotas iespējas rosināt Seima priekšlaikus atlaišanu."
Republikas prezidents nevar izziņot priekšlaicīgas Seima vēlēšanas, ja līdz prezidenta pilnvaru beigām palicis mazāk par sešiem mēnešiem, kā arī ja pēc Seima vēlēšanām vēl nav pagājuši seši mēneši. Seima lēmumā vai Valsts prezidenta aktā par priekšlaicīgām Seima vēlēšanām tiek norādīta jauna Seima vēlēšanu diena. Jauna Seima vēlēšanām jābūt organizētām ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc lēmuma par priekšlaicīgām vēlēšanām pieņemšanas.
Kad Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers ierosināja Saeimas atlaišanu, lietuvieši ar skaudību skatījās uz Latvijas pusi. Jo Lietuvas parlamenta reitingi ir nokrituši zemāki par zemākiem un tauta šim pašas vēlētajam institūtam uzticas vismazāk. Sabiedrībā uzvilnīja dažnedažādi komentāri un prātojumi, bet augstas kvalifikācijas juristi noraidoši purināja galvu: prezidents Lietuvā tā vienkārši parlamentu nevar atlaist.
