Lietuvas Seima 95 deputāti par Arūna Valinska atstādināšanu no amata nobalsoja 15. septembrī. Premjerministrs Andrjus Kubiļus atzinis, ka šī atstādināšana bijusi ļoti nepatīkama, bet uzsvēris, ka tas bijis nepieciešams, lai parlaments kļūtu rīcībspējīgs. Atstādināšanas oficiālais iemesls - A. Valinska iespējamā saistība ar Kauņas kriminālajām aprindām, kā arī viņa frakcijas sašķeltība.
Pēc ievēlēšanas Irēnu Degutieni apsveikuši kā pozīcijas, tā opozīcijas pārstāvji. Jaunievēlētā spīkere no A. Valinska atšķiras ar savu darba pieredzi politikā, parlamentā un valsts pārvaldē, kā arī ar iecietību, toleranci un spēju rast kompromisus. Savā uzrunā parlamentam pēc ievēlēšanas viņa teica: „Aicinu opozīciju kopīgi strādāt. Galvenais spīkera uzdevums - apvienots darbs, un nav svarīgi, vai ar valdošās koalīcijas vai opozīcijas pārstāvjiem.”
Izskatās, ka šova ēra parlamentā beigusies. Vismaz jācer.
Svarīgākajos valsts posteņos - sievietes
Un tagad pēc kārtas: pirmā valsts persona Lietuvas Republikā prezidente - Daļa Grībauskaite, Seima spīkere - Irēna Degutiene, aizsardzības ministre - Rasa Juknēvičiene un finanšu ministre - Ingrīda Šimeļonīte. Presē tagad var lasīt visādus prātojumus, spriedelējumus un apceres, kā nu tā sanācis, ka valsts svarīgākos posteņus ieņem sievietes.
Psihoanalītiķis Raimunds Milašūns ir asprātīgs un apgalvo, ka sabiedrība vienmēr tiecoties pieslieties „vai nu labam tēvam, vai labai mātei”: „Kad izveidojas tāda situācija, ka tēvi - vīrieši nepalīdz, tad visi griežas pie labās mātes – sievietes.”
"Kad izveidojas tāda situācija, ka tēvi - vīrieši nepalīdz, tad visi griežas pie labās mātes – sievietes."
Sievietes zemapziņā tiekot identificētas ar drošību, kuras pašlaik trūkstot visiem. Jau nopietnāk psihoanalītiķis saka: „Noteikti jāmaina sabiedrības uzskats, ka tikai vīrieši ir prātīgi, ka tikai viņi var valdīt. Krīžu laikā cilvēkiem vajag ne tikai racionālu spriedumu, bet arī drošības sajūtu, mierinājumu, un drošība patiešām ne vienmēr ir atkarīga no racionāluma.”
Viena no pazīstamākajām Lietuvas feministēm parlamentāriete Aušrīne Marija Paviļoniene uzskata: tas, ka pasaulē aizvien vairāk augstāko posteņu valstī ieņem sievietes, liecinot par demokratizācijas procesa pozitīvu attīstību: „Lietuvā tā vajadzēja būt jau krietni agrāk. Ar ironiju klausījos, kā, deleģējot Irēnu Degutieni spīkera postenim, vīrieši, kuri neko nozīmīgu nav paveikuši, nodrošinot vienlīdzīgas sieviešu un vīriešu tiesības sabiedrībā, izplūda komplimentos sievietēm (tiesa kas tiesa, tiešraidē visa Lietuva varēja apbrīnot vīriešu daiļrunību, izsakot komplimentus!). Tā Seima frakcijas „Kārtība un taisnīgums” deputāts Andrus Mazuronis paziņoja, ka, izvirzot Degutienes kandidatūru, valdošā koalīcija pieņēmusi vienu no saviem labākajiem lēmumiem. Un tālāk sekoja kompliments kandidātei: „No Irēnas Degutienes staro sievišķīgs siltums, kas būs labs atsvars no Andrjus Kubiļus vēsmojošam aukstumam.” Komplimentu tādā garā bija ne viens vien.
Deputāte A.M. Paviļoniene uzsver, ka valstī sieviešu vidējais atalgojums ir par 20 procentiem mazāks kā vīriešu, vēl nepietiekami īstenota ģimenes koncepcijas politika un cieņa sievietei un mātei vēl neesot ieguvusi reālus apveidus. „Varbūt tagad, kad sievietes ieņem divus augstākos posteņus valstī, divkosība saplaks?” cer A.M. Paviļoniene.
Politologs Toms Janeļūns nesaskata nekādu sensāciju situācijā, kad sievietes „pārņem varu”. Pēc viņa domām, vajadzētu tikai priecāties, jo šādi tiekot mazināta kļūdainā pārliecība, ka politika esot tikai vīriešu nodarbošanās. Šis esot pats labākais piemērs tam, ka nevajagot mākslīgi veicināt dzimumu vienlīdzības principa īstenošanu, jo visās dzīves jomās tas nostiprinoties dabīgi.
"Augstākos valsts varas posteņus ieņēmušās sievietes ir jau pieredzējušas politiķes, kas nebaidās uzņemties atbildību un šos posteņus nopelnījušas ar savu darbu."
Protams, ir dažādi viedokļi, dažādi prātojumi, bet neapgāžams ir slēdziens, ka augstākos valsts varas posteņus ieņēmušās sievietes ir jau pieredzējušas politiķes, kas nebaidās uzņemties atbildību un šos posteņus nopelnījušas ar savu darbu.
Irēna Degutiene kā kārtīga saimniece sāks darbību ar „savas mājas sakārtošanu”. Viņa jau paziņojusi, ka ierosināšot, lai deputāti iztiktu ar diviem palīgiem tagad esošo triju palīgu vietā un ka vajadzētu samazināt arī deputātu izdevumus parlamentārajam darbam.
Īsa Irēnas Degutienes biogrāfija
Ārste, politiķe un sabiedriskā darbiniece Irēna Degutiene dzimusi 1949. gadā Šauļos. Viļņas Universitātes medicīnas fakultāti beigusi 1974. gadā, iegūstot ārsta specialitāti. No 1974. gada līdz 1994. gadam strādājusi Viļņas Universitātes Sarkanā Krusta slimnīcā par anestezioloģi, bijusi gastroenteroloģijas nodaļas vadītāja, galvenā ārsta vietniece, slimnīcas galvenā ārste. No 1994. gada līdz 1996. gadam bijusi Lietuvas Republikas Veselības aizsardzības ministrijas valsts sekretāre.
I. Degutienes politiskās karjeras sākums - 1996. gads, kad viņa ievēlēta Seimā no „Tēvzemes savienības” („Lietuvas konservatoru”) partijas saraksta. No 1996. līdz 2000. gadam bijusi LR Sociālās nodrošināšanas un darba ministre. Krītot 8. un 9. Lietuvas Republikas valdībai, uz laiku ieņēmusi Ministra kabineta vadītājas posteni. I. Degutiene atkārtoti ievēlēta parlamentā 2004. un 2008. gadā.
Kopš 1994. gada I. Degutiene ir „Tēvzemes savienības” („Lietuvas konservatoru”) partijas biedre, partijas prezidija locekle, „Kristīgo demokrātu” frakcijas vadītāja.
