Par Tomasa Hendrika Ilvesa kandidatūru savas balsis atdeva 73 parlamentārieši. Otrs prezidenta kandidāts – bezpartijiskais eiroparlamentārietis Indreks Tarands ieguva tikai 25 balsis, bet trīs no vēlēšanu zīmēm tika atzītas par nederīgām. Lai līdzšinējais prezidents T.H. Ilvess varētu turpināt savu prezidentūru, viņam bija nepieciešams iegūt vismaz 68 no kopumā 101 parlametārieša balsīm.
Vēl pirms vēlēšanām bija zināms, ka T.H. Ilvesa kandidatūru atbalstīs Reformu partija, savienība "Tēvzemei un brīvībai" (IRL) un Sociāldemokrātu partija. Visām trim šīm partijām kopumā parlamentā ir 75 balsis.
"Pirmo reizi Igaunijas prezidents ticis ievēlēts tā, kā to noteikuši Konstitūcijas autori gandrīz pirms 20 gadiem un ko igauņu tauta pilnībā atbalstījusi."
Pats T.H. Ilvess šo balsojumu nosaucis par vēsturisku. Balsojums, viņaprāt, kļuvis vēsturisks tādēļ, ka pirmo reizi prezidents ticis ievēlēts tā, kā to noteikuši Konstitūcijas autori gandrīz pirms 20 gadiem un ko igauņu tauta pilnībā atbalstījusi. Prezidents norādījis, ka līdz šim parlaments bieži ticis kritizēts par to, ka nevar izpildīt savus konstitucionālos pienākumus. "Šoreiz tā neviens apgalvot nevar," uzstājoties televīzijā, teica T.H. Ilvess, norādot, ka šoreiz prezidentu ievēlējis parlaments, nepieaicinot vēlētāju sanāksmi.
Tiesa, vēl pirms vēlēšanām otrs prezidenta kandidāts – centristu izvirzītais I. Tarands par Ilvesa uzvaru jau pirmajā vēlēšanu kārtā nebija pārliecināts. Divas nedēļas pirms vēlēšanām, uzstājoties radio, viņš paziņojis, ka pirmajā vēlēšanu kārtā prezidents šoreiz noteikti ievēlēts netiks. Šo savu apgalvojumu viņš pamatoja ar to, ka it kā ieguvis vēl 10 parlamentāriešu atbalstu, kas neietilpst Centra partijā. Tiesa, neviena no pārējām partijām neticēja, ka kāds no viņējiem varētu mainīt savas domas un "pārbēgt pretinieku nometnē". Politiskais komentētājs Agu Ūdeleps norādījis, ka šāda parlamentāriešu pārliecība liecina: cenzūra Igaunijas politiskajā dzīvē ir sasniegusi jaunu līmeni.
Par Taranda pārliecību liecinājis vēl tas, ka sēžu zālē viņš centās apsēsties blakus esošajam prezidentam Ilvesam prezidenta ložā. "Šī vieta paredzēta prezidentam. Jaunais prezidents pagaidām vēl nav ievēlēts," norādījusi sēdes vadītāja Ene Ergma.
"Katrs otrais Igaunijas iedzīvotājs prezidenta amatā vēlējies redzēt tieši Tomasu Hendriku Ilvesu. "
Kā liecina ziņu aģentūras ERR pasūtītais pētījums, katrs otrais Igaunijas iedzīvotājs prezidenta amatā vēlējies redzēt Tomasu Hendriku Ilvesu, savukārt katrs piektais – Indreku Tarandu.
Pirmsvēlēšanu periods Igaunijā pagājis bez lielām sabiedriskām debatēm. Diskutēts tika vienīgi par to, vai iespēju vēlēt Igaunijas prezidentu nevajadzētu dot visai tautai.
Igaunijas Republikas prezidenta ievēlēšanas kārtība
- Par Igaunijas Republikas prezidentu var kļūt cilvēks, kam ir Igaunijas pilsonība no dzimšanas un kura vecums ir vismaz 40 gadu.
- Prezidents tiek ievēlēts uz pieciem gadiem, un viens un tas pats cilvēks par prezidentu var būt ne vairāk kā divus periodus pēc kārtas.
- Prezidentu ievēlē parlaments aizklātā balsošanā. Vēlēšanas uzskata par notikušām, ja kandidāts ir ieguvis vismaz divas trešdaļas parlamentāriešu balsu.
- Ja vēlēšanas pirmajā kārtā netiek atzītas par notikušām, notiek otrā vēlēšanu kārta. Ja arī šajā kārtā prezidents netiek ievēlēts, notiek trešā kārta.
- Ja arī trešā kārta nedod rezultātus, tad parlamenta spīkers mēneša laikā sasauc vēlētāju sapulci, kurā piedalās visi parlamentārieši un vietējo pašvaldību pārstāvji. Pirms pieciem gadiem T.H. Ilvess par prezidentu tika ievēlēts tieši vēlētāju sanāksmē, kur ieguva 174 no 345 balsīm. Viņa toreizējais konkurents bija Arnolds Rītels.
Igaunijas prezidenta T.H. Ilvesa biogrāfija
Tomass Hendriks Ilvess dzimis 1953. gada 26. decembrī Stokholmā. ASV Kolumbijas universitātes bakalaura grādu filozofijā ieguvis 1976. gadā, bet 1978. gadā – maģistra grādu filozofijā Pensilvānijas universitātē.
Laikā no 1974. gada līdz 1984. gadam strādājis vairākās ASV universitātēs, no 1984. līdz 1993. gadam – bijis radio "Brīvā Eiropa" analītiķis, pēc tam vadījis šī paša radio redakciju. Pēcāk trīs gadus bijis Igaunijas vēstnieks ASV, Kanādā un Meksikā. Laikā no 1996. gada līdz 2002. gadam bijis Igaunijas ārlietu ministrs, tad divus gadus strādājis parlamentā. Par Eiroparlamenta deputātu ievēlēts 2004. gadā. Tajā kļuvis par pirmo Ārlietu komisijas viceprezidentu.
T.H. Ilvess ir precējies ar Evelīnu Ilvesu, viņiem ir meita Kadrija Keiju. No pirmās laulības prezidentam ir dēls Lūkass Kristjans un meita Jūlija.
