Žurnālisti norāda, ka pēc notikušajām vēlēšanām igauņiem līdz ar latviešiem jācenšas nezaudēt cerības, jo, ņemot vērā abu valstu ekonomiskās attiecības, noturīgas koalīcijas izveide Latvijā ļautu arī igauņiem naktīs gulēt mierīgi. Paši igauņi norāda, ka viņi pēdējā laikā jau sākuši uztraukties par stabilitāti savā valstī, jo pastāv uzskati, ka tā varētu pāriet stagnācijā. Latvijas iekšpolitikas arēnā gan situācija allaž izrādoties gluži citāda.
Valda Zatlera izveidotā partija šobrīd tiek salīdzināta ar igauņu partiju "Res Publica". Tā kā Zatlers, aizejot no prezidenta amata izsludinājis ārkārtas vēlēšanas un viņam izdevies panākt oligarhu izdzīšanu no Saeimas, tagad uz viņa partijas pleciem gulstas atbildība par Latvijas nākotni.
"Ņemot vērā abu valstu ekonomiskās attiecības, noturīgas koalīcijas izveide Latvijā ļautu igauņiem naktīs gulēt mierīgi."
Latvija izvirzījusi sev mērķi – 2014.gadā pievienoties eirozonai, premjerministra Valda Dombrovska vadībā valstij pēc krīzes ir izdevies atjaunot ekonomiku un turpināt uzsākto ceļu, raksta www.postimees.ee.
Vēlēšanās Dombrovska partija "Vienotība" guvusi trešo labāko rezultātu, un, ņemot vērā to, ka pats Zatlers nevēlas stāties premjerministra amatā, tad visloģiskākais būtu iepriekšējā premjera pilnvaru pagarināšana, jo arī Dombrovskis atklāti iestājas pret oligarhu partijām.
Igauņu prese norāda, ka latviešiem lielā mērā ir izdevies atbrīvoties no oligarhu ietekmes: raugoties no pirmā acu uzmetiena, V.Zatlers savu mērķi pamatā ir sasniedzis – no trim līdz šim Saeimā pārstāvētajām oligarhu partijām palikusi vairs tikai viena – Lemberga partija, "Raadio 2" sacīja žurnālists Anvars Samosts, piebilstot, ka Latvijai tas šobrīd vieš cerības. Viņš uzskata, ka visai loģiska būtu koalīcijas savienība Zatlers–Dombrovskis–nacionālisti, kuriem ideoloģiskā nostāja ir visai līdzīga.
"Premjerministra V.Dombrovska vadībā valstij pēc krīzes ir izdevies atjaunot ekonomiku un turpināt ceļu uzsāktajā virzienā."
Ja šāda koalīcija tiktu izveidota, tad tai gan vajadzētu saglabāties daudz ilgāk, nekā tas ir noticis līdz šim Latvijā. Latvijas vēlētāji neuzticas politiķiem un valsts iestādēm, un tam par iemeslu ir biežās politisko partiju vai to nosaukumu maiņas. Cilvēkiem nav iespējams izsekot līdzi, vai un cik daudz no pirmsvēlēšanu solījumiem ir izpildīti, norāda žurnālists.
Par to, ka premjers varētu būt V.Dombrovskis, izteicies arī politologs, Igaunijas Ārpolitikas institūta direktors un Tartu Augstskolas baltu politikas profesors Andress Kasekamps. Viņš ziņu aģentūrai BNS arī norādījis, ka pirmstermiņa Saeimas vēlēšanu rezultāti Latvijā nav bijis pārāk liels pārsteigums.
Tiesa, V.Zatleram, viņaprāt, gan veicies daudz labāk, nekā bija gaidīts. Politologs to skaidro tādējādi, ka daudzi vēlētāji savu izvēli izdarījuši pēdējā brīdī. Viņš norāda, ka V.Zatlera ierosinājums par Saeimas atlaišanu ir bijis ļoti riskants solis, taču, kā izrādījies, risks sevi ir attaisnojis. A.Kasekamps uzskata, ka Zatlera partijas vājā vieta ir tā, ka viņiem nav pašiem sava spēcīga premjera kandidāta. Līdz ar to visai ticams, ka premjera pienākumu pildīšanu varētu turpināt V.Dombrovskis, bet pats V.Zatlers ieņemt parlamenta spīkera vietu. Parlamenta vadītājs ar savu darbību neuzņemas tik lielu atbildību, taču tajā pašā laikā viņš, varētu teikt, katru dienu atrodas uzmanības zonā.
"Zatlera partijas vājā vieta ir tā, ka viņiem nav pašiem sava spēcīga premjera kandidāta."
V.Dombrovska izvirzīšana premjera amatam varētu būt izdevīga arī citiem, norāda A.Kasekamps, jo Latvijai vēl priekšā ir vairāki smagi gadi. Politologs arī piebilst, ka V.Dombrovska novērtējums starptautiskajā arēnā ir visai augsts.
Igauņu prese uzsver arī nacionālistu augsto sasniegumu – kaut arī tikai ceturtais labākais rezultāts, tomēr viņiem ir izdevies dubultot vēlētāju balsis sev par labu. Politologs par vienu no iemesliem min faktu, ka nacionālisti nebija daļa no iepriekšējās valdības.
Kopumā var teikt: vieni no Latvijas tuvākajiem kaimiņiem ļoti cer, ka Latvijā tiks izveidota noturīga un ilglaicīga koalīcija un beidzot iestāsies stabilitāte.
