Mēs gribam dzīvot labāk un labāk. Tāpēc patērējam arvien vairāk enerģijas, noplicinot zemeslodes resursus, un nedomājam par rītdienu, par to, kas būs ar pasauli pēc daudziem gadiem. Vai mūsu mazmazbērni atcerēsies savus senčus ar labu vai sliktu vārdu?
Dārgāk, bet taupīgāk un veselīgāk
Zinātnieki un uzņēmēji iesaka visdažādākos risinājumus, lai nekaitētu tiem, kuri, tostarp tepat Latvijā, dzīvos, piemēram, 2100. gadā. Viens no virzieniem ir saistīts ar tā dēvēto ilgtspējīgo būvniecību, jo savas dzīves lielāko daļu taču pavadām ēkās – dzīvokļos, birojos, uzņēmumos.
Ilgtspējīga būvniecība galvenokārt tiek definēta kā būvniecība, kurā tiek nodrošināts līdzsvarots, uz dabas saudzēšanu vērsts materiālo resursu izlietojums būves dzīves cikla laikā, novērtējot enerģijas izejvielu, ūdens, gaisa un zemesgabala izmantošanu, lai šā procesa iznākumā iegūtu veselīgu, komfortablu un no sociālā un kultūras viedokļa piemērotu dzīves vai saimnieciskās darbības vidi.
Ilgtspējīgas būvniecības ieguvumi ir dalāmi trīs pamatgrupās: ekonomiskajos, ekoloģiskajos, kā arī sabiedriskajos ieguvumos.
Kā liecina prakse, daudzās pasaules valstīs ilgtspējīgi būvētu ēku vērtība nekustamā īpašuma tirgū ir vidēji par 16% augstāka nekā tradicionālām būvēm. Toties zemākas ir apsaimniekošanas izmaksas. Šādos namos iespējams pārdot lielāku skaitu dzīvokļu vai biroja telpu. Taču īres maksa ir aptuveni par 3% augstāka nekā citos namos. Šo starpību neapšaubāmi atsver veselīgā un komfortablā darba un sadzīves vide.
Taču tas nav viss. Ilgtspējīga būvniecība ir cieši saistīta arī ar ekoloģiskiem ieguvumiem. Šāda veida nami (precīzāk, cilvēki, kas tajos mitinās), patērējot mazāk enerģijas, daudz mazāk saražo šodienas bubuli – CO2 izmešus.
"Ilgtspējīgas būvniecības ieguvumi ir dalāmi trīs pamatgrupās: ekonomiskajos, ekoloģiskajos, kā arī sabiedriskajos ieguvumos. "
Bet arī tas nav viss. Šādas ēkas mazina slodzi uz infrastruktūru, uzlabo gaisa kvalitāti.
Pasaulē energoefektīvu tehnoloģiju attīstības tendences atkal varētu dalīt trijās pamatgrupās. Vispirms šeit jāmin augstas energoefektivitātes ēkas ar gada enerģijas patēriņu, kas ir mazāks par 50 kWh/m². Otro kategoriju veido tā dēvētās pasīvās mājas, kuru būvniecības faktoru starpā var minēt ģeogrāfisko novietojumu, augstas siltumnoturības materiālus un vēl daudz ko citu. Bet videi draudzīgas būvniecības ideāls būtu energoefektīvie nami, kuros izmanto alternatīvās enerģijas resursus. Šīs ēkas gada laikā atdod atpakaļ tīklā tikpat daudz enerģijas, cik izlietojušas, vai arī neizmanto enerģiju, kuras rezultātā rodas CO2 izmeši. Šo ēku pirmajās rindās minami nami, kuri vispār nav jāpieslēdz elektrotīklam, jo tie enerģiju uzkrāj nakts stundām un ziemai, kā arī ēkas, kas visu gadu ražo vairāk enerģijas, nekā patērē.
Ilgtspējīgas būvniecības vērtēšanas instrumenti
Lai mēs varētu noteikt, vai kāda lieta vai parādība ir laba vai slikta, tā ir jāizmēra. Šis princips ir attiecināms arī uz ilgtspējīgu būvniecību.
Šobrīd pasaulē izmanto vairākus ilgtspējīgas būvniecības mērinstrumentus – BREEAM Lielbritānijā), LEED (ASV), "Green Star" (Austrālijā), kā arī CASBEE (Japānā) un citus. Faktiski tas ir veids, kā tiek veicināta būves kvalitāte un caurskatāmība.
Šo instrumentu izmantošana ir brīvprātīga, un tie paredz augstākas prasības, nekā noteikts attiecīgo valstu likumos un citos normatīvos aktos. Taču pēdējos gados daudzas valstis ir izteikušas apņemšanos zināmu iepirkuma daļu atvēlēt būvēm, kas celtas, izmantojot paaugstinātas ilgtspējīgas būvniecības standartu. Šim mērķim 2010.gadā tiks atvēlēti aptuveni 60 miljardi ASV dolāru. Pērn šim nolūkam iztērēja ievērojami mazāku summu – 12 miljardus.
Viena no pirmajām ilgtspējīgas būvniecības vērtēšanas sistēmām tika izstrādāta Lielbritānijā aizvadītā gadsimta deviņdesmitajos gados, un to parasti pazīst pēc abreviatūras – BREEAM (Building Research Establishment Environmental Assessment Method). Šai metodei sekoja citas, jau minētā LEED un "Green Star".
Zināmā mērā šie vērtējumi ir pielīdzināmi visiem pazīstamajiem uzrakstiem uz preču iesaiņojumiem, kas pircējam dod iespēju izvērtēt produkta sastāvu, tātad arī kvalitāti, un noteikt, vai tas atbilst viņa vajadzībām un maciņa biezumam.
Kvalitātes zīme top arī Latvijā
Par šāda mērinstrumenta izveidošanu Latvijā tika spriests konferencē "Ilgtspējīgas būvniecības nodrošināšanas instrumenti un to ieviešana Latvijā", kuru rīkoja Banku augstskolas (BA) Biznesa un finanšu pētniecības centrs un biedrība "Zaļās mājas". Tās laikā biedrības "Zaļās mājas" projekta vadītāja Zane Sauka klātesošos – valsts iestāžu un profesionālo organizāciju pārstāvjus, zinātniekus, būvniekus – iepazīstināja ar ilgtspējīgas būvniecības novērtēšanas instrumenta izstrādes gaitu.
Projekta mērķis ir izstrādāt ilgtspējīgas būvniecības novērtēšanas un sertificēšanas instrumentu, kas dotu šādas būves objektīvu mērījumu, uzsver Z.Sauka. Tam jābūt objektīvi mērāmam, salīdzināmam, vispusīgam, neatkarīgam, finansiāli pieejamam un starptautiski pazīstamam, izceļot šādus namus uz pārējo fona, kā arī uzsverot to pievienoto vērtību. Instrumentam jāveicina arī būvniecības kvalitātes paaugstināšana, lai nekustamā īpašuma tirgū uzsvērtu jeb īpaši izceltu ilgtspējīgas ēkas.
"Lai varētu noteikt, vai kāda lieta vai parādība ir laba vai slikta, tā ir jāizmēra."
Ekspertu pētījumi liecina, ka aptuveni no 100 dažādām pasaules sistēmām Latvijai vispiemērotākais būtu jau minētais BREEAM, jo jaunas, unikālas sistēmas radīšana ir pārlieku dārga. Šo izvēli veicinājis arī tas, ka šī sistēma ar labiem panākumiem jau ir adaptēta Nīderlandē, par pamatu savam standartam to ir izvēlējusies arī Spānija, Krievija, Francija, kopumā divdesmit valstis. Tātad Latvijā taps BREEAM-LV.
Šobrīd ar BREEAM izvērtēts 200 tūkstoši ēku 15 pasaules valstīs, tajā skaitā kaprīzajā ASV. Piemēram, Lielbritānijā ar šo sistēmu jāsalāgo visi valsts pasūtījumi, to rekomendē izmantot arī pašvaldību būvniecības projektos.
BREEAM vērtējumu ilgtspējīgām būvēm iecerēts veikt deviņās kategorijās:
- enerģija (jo būves patēriņš mazāks, jo vērtējums augstāks);
- izmantotie materiāli;
- ūdens patēriņš;
- pārvaldība;
- veselība un labklājība;
- piesārņojums;
- atkritumu utilizācija;
- ekoloģija;
- transports.
Attiecīgi punkti vērtēšanas laikā tiek piešķirti par risinājumiem, kas nodrošina pārākus sasniegumus salīdzinājumā ar normatīvajos aktos noteikto. Rezultātā ēka var saņemt sertifikātu kategorijās – atbilst, labi, ļoti labi, teicami, izcili. Šeit gan jāpiebilst, ka augstāko vērtējumu pēc šīs sistēmas pasaulē vēl nav saņēmusi neviena būve.
Lai sistēmu ieviestu, to vajadzētu piemērot valsts finansētos pasūtījumos, uzskata Z.Sauka. Tāpat nepieciešams atbalsts būvniecības dalībnieku un potenciālo pircēju vai īrnieku izglītošanai. Vispirms uzmanība būtu jāpievērš sabiedriskajām būvēm, kur ar ilgtspējīgas celtniecības paņēmieniem var iepazīties iespējami plašāks cilvēku loks.
"Projekta mērķis ir izstrādāt ilgtspējīgas būvniecības novērtēšanas un sertificēšanas instrumentu, kas dotu šādas būves objektīvu mērījumu."
Biedrība "Zaļās mājas" vērsās pie konferences dalībniekiem ar aicinājumu izveidot Zaļās būves padomi, kas sagatavotu priekšlikumus BREEAM-LV sistēmas izveidošanai. Tā jāadaptē atbilstoši Latvijas ģeogrāfiskajam stāvoklim un ekonomiskajai situācijai, kā arī mūsu valsts likumdošanai.
Saņem atbalstu
Šai idejai atbalstu izteica vides ministrs Raimonds Vējonis. Savukārt Vides ministrijas valsts sekretāre Vija Gēme uzsvēra, ka šobrīd Latvijas ēku sektors patērē aptuveni 35% no enerģijas galapatēriņa. Pirms desmit gadiem tas bija pat 60 procentu. Tātad šajā jomā vērojams zināms progress. Savukārt siltumenerģijas patēriņu var samazināt par 30–40 procentiem. Pieredze liecina, ka Latvijas un Vācijas vides ministriju sadarbības pilotprojektā "Mājokļu sanācija siltumenerģijas taupīšanai" septiņās kompleksi renovētās mājās tagad vidēji tiek patērēti 60 kWh/m². Parasti tas svārstās ap 150 līdz 200 kWh/m².
Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece Dace Gaile domā, ka tā dēvētajam zaļajam iepirkumam nepieciešams valsts atbalsts. Ir pašvaldības, kuras izprot šīs problēmas. Taču daudzi priekšroku dod visam, kas iegūstams par lētu naudu.
Lai veicinātu ilgtspējīgu būvniecību, pamatos ir jāpārskata iepirkumu kritēriji. Pasūtītājs parasti izvēlas zemāko cenu, un tas neveicina ilgtspējīgas būvniecības attīstību, domā SIA "Re&RE" valdes priekšsēdētājs Ainārs Pauniņš. Labs stimuls būtu vairāki reāli pilotprojekti. Šo viedokli atbalstīja arī biedrības "Būvniecības attīstības stratēģijas partnerība" valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs.
Pagaidām zaļā būvniecība Latvijā diemžēl vēl atrodas bērnu autiņos. Taču visam ir savs sākums.
