Jaunais likums būs attiecināms uz visu būves mūža ciklu - sākot ar jauna objekta būvniecību, pārbūvi (agrāk tika lietots termins „rekonstrukcija”), kuras rezultātā tiek mainītas būves daļas apjoms, kā arī pastiprināti nesošie elementi vai konstrukcijas; arī būves atjaunošanu (agrāk tika lietots termins „renovācija”), kad celtnē tiek nomainītas nolietojušās detaļas vai tiek veikti funkcionāli un tehniski uzlabojumi, nemainot tās apjomu vai nesošo elementu nestspēju. Savukārt restaurācija tiek definēta kā būves atjaunošana tās vēsturiskajā veidolā un apjomā.
Likums būs attiecināms arī uz būves nojaukšanu un demontāžu, novietošanu, darbībām, kas var ietekmēt konstrukciju nestspēju, kā arī objekta funkciju maiņu ar vai bez pārbūves.
Taču tā galvenā ideja ir saistīta ar virzību uz ilgtspējīgu būvniecību. Jaunajā Būvniecības likumā ar nelieliem izņēmumiem kopumā saglabāta iepriekšējā likuma terminoloģija, lai nerastos pārpratumi un daudzveidīgi to tulkojumi.
"Šobrīd Būvniecības likuma projektā ietverti 14 panti, kā arī Pārejas noteikumi. Tie ir izkārtoti loģiskā secībā, atbilstoši būvniecības procesa gaitai."
Šobrīd Būvniecības likuma projektā ietverti 14 panti, kā arī Pārejas noteikumi. Tie ir izkārtoti loģiskā secībā, atbilstoši būvniecības procesa gaitai. Projektu ievada vispārējās nostādnes, kam seko būtiskas prasības būvei un būvizstrādājumiem līdz būvniecības kontrolei un būvniecības informācijas sistēmai.
Jaunā likuma izstrādes gaitā tika ņemta vērā arī ārvalstīs uzkrātā pieredze un idejas, it īpaši Dānijā, Vācijā, Francijā un Skandināvijas valstīs.
Dokumentu kārtošana aizņems īsāku laiku
Atbilstoši Pasaules Bankas pētījuma „Doing Business” vērtējumam būvniecības saskaņošanas procedūru ziņā Latvija šobrīd atrodas 78. vietā starp gandrīz 190 pasaules valstīm. Piemēram, Rīgā vidēja lieluma noliktavas celtniecībai un pieslēgšanai komunikāciju tīkliem tā ilgst gandrīz 190 dienas, un būvniecības iniciatoram ir jāizpilda 25 dažādas procedūras. Salīdzinājumam – Dānijā būvniecības saskaņošanai nepieciešamas sešas procedūras, kuras var veikt 69 dienās, savukārt Igaunijā – 13 procedūras iespējams saskaņot 118 dienās. Bez tam pastāvošais Būvniecības likums nepieļauj papildu vienkāršotas procedūras un izņēmumus.
Tieši tāpēc viens no galvenajiem likumprojekta uzdevumiem ir radikāli saīsināt būvniecības administratīvo procesu, saka EM Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktors Gatis Ābele. Jaunais likums nosaka, ka tas būtu veicams 50 līdz 70 dienās.
Turpmāk pasūtītājs un projektētājs būvvaldē varēs iesniegt dokumentāciju bez starpposma - plānošanas un arhitektūras uzdevuma. Jaunais likums radījis arī iespēju, ka būvatļaujas saņemšanai jāiesniedz tikai atsevišķas, svarīgākās projekta sadaļas – būves novietojums, apjoms, ārējās fasādes risinājums, kā arī informācija par paredzamo būves funkciju. Laikā, kad būvatļauja saņemta, bet celtniecība vēl nav sākusies un turpinās sabiedrības informēšana par objektu, trešajām personām ir iespēja 30 dienu laikā būvatļauju apstrīdēt. Taču šajā laikā pasūtītājs ir tiesīgs pabeigt projekta sadaļas, kas neietekmē nākamā objekta pamata parametrus. Līdz ar to, lai varētu doties uz būvvaldi, projekts nav jāsagatavo pilnībā.
Jauns likums, jauna struktūra
„Veidojot projektu, salīdzinot ar pagaidām spēkā esošo Būvlikumu, mēs centāmies to pārstrukturēt,” uzsver G.Ābele. Jaunajā likumā terminu definīcijas ir atrodamas kontekstā ar pienākumiem, pazīmēm vai kritērijiem.
Piemēram, atsevišķs likuma pants ir veltīts projektēšanai. Tas ietver projekta definīciju – projektētājs izstrādā būvprojektu, kas raksturo paredzētās būves vai būvju arhitektonisko vai tehnisko ideju, novietojumu, raksturlielumus un funkciju, atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, lokālplānojumā un detālplānojumā noteiktajiem teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumiem. Tajā pašā laikā šis pants norāda arī prasības būvprojektam, kā arī projektētāja atbildību.
"Atbilstoši Pasaules Bankas pētījuma „Doing Business” vērtējumam būvniecības saskaņošanas procedūru ziņā Latvija šobrīd atrodas 78. vietā starp 190 pasaules valstīm."
Šāda struktūra cilvēkam, kurš iepazīstas ar likumu, ļauj viegli izprast definīcijas un ar tām saistītos pienākumus un darbības, kā arī izņēmumus. Piemēram, ja kāds vēlas noskaidrot jautājumus, kas saistīti ar būvatļaujām, viņam nav jāšķirsta viss likums un jāmeklē tajā papildu skaidrojumi citos pantos.
Šobrīd likuma projekts ir viegli lasāms un saprotams katram, kas ar to iepazīstas, uzskata G.Ābele. Šeit jāsaka liels paldies visām nevalstiskajām organizācijām, kuras palīdzēja veidot jauno Būvniecības likumu.
Arbitrs – būvvalde
Likumprojekts paredz, ka būvvalde ir vietējās pašvaldības struktūrvienība vai iestāde, kurā strādā vismaz viens arhitekts. Tā nodrošina būvniecības procesa tiesiskumu atbilstoši normatīvajiem aktiem, kā arī sabiedrības informēšanu par perspektīvajām būvēm. Turpmāk būvvaldei vairs nevajadzēs atbildēt par būves konstrukcijām. Visa atbildība gulsies uz speciālistiem.
Būvvalde izsniedz būvatļauju, ņemot vērā trīs pamatprincipus. Vispirms būvprojektam jāatbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, lokālplānojumā un detālplānojumā noteiktajiem teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumiem. Tas nozīmē, ka būvatļauju nevarēs saņemt objekta celtniecībai, ja tā esamība nebūs iezīmēta teritorijas plānojumā.
Turklāt būvprojektam ir jābūt saskaņotam ar attiecīgā zemesgabala īpašnieku. Un, protams, būvprojektam ir jābūt izstrādātam atbilstoši būvniecību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.
Pirms būvatļaujas izsniegšanas būvvalde par iespējamo objekta celtniecību informē sabiedrību, bet nerīko projekta apspriešanu. Šī informācija ietver ziņas par būves funkcijām un apjomu. Sabiedrību vajadzēs informēt arī būvniecības ierosinātājam. Apziņošanas veidi var būt dažādi – informācija interneta vidē vai masu medijos, sludinājuma lapas, izkārtne būvniecības vietā, vēstules un tamlīdzīgi.
Turpmāk būvvaldēm lēmumu par būvatļaujas izsniegšanu vajadzēs pieņemt 10 darbadienu laikā (iepriekš mēnesis). Protams, lēmums var būt pozitīvs vai negatīvs. Savukārt, kā jau minēts, būvatļauju iespējams apstrīdēt 30 darbadienu laikā.
Tātad kopumā būvniecību pēc dokumentu iesniegšanas būvvaldē iespējams sākt jau apmēram pēc 50 dienām (ieskaitot dokumentu nosūtīšanas laiku). Taču sarežģītākām būvēm tas svārstīsies ap 70 dienām.
Vienkāršojot un saīsinot būvniecības administratīvo procesu, sarūk arī izdevumi, kas nepieciešami dokumentācijas izstrādei, kā arī atsevišķos gadījumos ir samazināts iesniedzamo dokumentu skaits, uzsver G.Ābele.
Četras būvju grupas
Būvniecības likuma projekts nosaka četras būvju grupas. Pie pirmās ir piederīgas vienstāvu ēkas (apbūves laukums līdz 50 m²), būves, kuras paredzēts ekspluatēt ne ilgāk par pieciem gadiem, kā arī teritorijas labiekārtojuma elementi, laternas, žogi utt. Šādu būvju celtniecībai nav vajadzīgs projekts, taču attiecīga saskaņošana būs nepieciešama, stāsta EM Būvniecības un mājokļu politikas departamenta Būvniecības uzraudzības nodaļas vadītājs Andris Jēkabsons.
Otro grupu veido viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās ēkas līdz trim stāviem un nedzīvojamās ēkas, kurām nav publiskā funkcija līdz trim stāviem, kā arī inženiertīkli, pievadi. Tā ir jauna grupa, kuru pamatos veido ģimenes mājas. Likumprojektā tā tika iekļauta, ņemot vērā apsvērumu, ka šāda tipa būves var būvēt pēc vieglākiem noteikumiem ar mazāku dokumentācijas daudzumu, uzsver A.Jēkabsons.
Savukārt uz trešo grupu ir attiecināmas būves (šobrīd sabiedriski nozīmīgas būves) ar vismaz pieciem virszemes stāviem, publiskās ēkas, ražotnes, noliktavas, kā arī ceļa pārvadi, tuneļi un citas būves.
Pārējās būves ir iekļautas ceturtajā grupā, piemēram, četrstāvu māja, tilts, kas nesasniedz 100 metru garumu, īss ceļš.
Atbilstoši katrai būvju grupai mainās arī būvprojekta sastāvs. Likuma projekts nosaka, ka tos izstrādā būvniecības speciālists – arhitekts un būvinženieris, kuri reģistrēti būvniecības speciālistu reģistrā. Lai veiktu trešās grupas būvju būvniecību, šiem speciālistiem papildus ir jāapliecina sava kvalifikācija (sertifikāts, kuru izsniedz sertificēšanas institūcijas).
"Vienkāršojot un saīsinot būvniecības administratīvo procesu, sarūk arī izdevumi, kas nepieciešami dokumentācijas izstrādei, kā arī atsevišķos gadījumos ir samazināts iesniedzamo dokumentu skaits."
Atkarībā no būves grupas projekta atsevišķas sadaļas, kas neietekmē novietojumu, kopējo apjomu un ārējo izskatu, var izstrādāt arī pēc būvatļaujas saņemšanas.
Savukārt trešās grupas būvēm obligāti būs nepieciešama projekta ekspertīze.
Jaunais likumprojekts vēl nosaka būtiskas prasības būvei. Tā projektējama un būvējama, nodrošinot visas būves un tās atsevišķu daļu
- stiprību un stabilitāti,
- ugunsdrošību,
- higiēniskumu un nekaitīgumu cilvēka dzīvībai, veselībai un videi,
- drošu, efektīvu un ērtu lietošanu,
- akustiskās prasības,
- energoefektivitāti.
Būvdarbi un to kontrole
Likumprojekts nosaka, ka būvdarbus organizē un veic atbilstoši būvprojektam un būvatļaujā ietvertajiem nosacījumiem, kā arī ievērojot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus un prasības.
Savukārt Ministru kabinets noteiks kārtību, kādā veicama būves ekspertīze, autoruzraudzība un būvuzraudzība, objekta pieņemšana ekspluatācijā un citu.
Jaunais Būvniecības likums arī noteic, ka būvniecības kontroli veic būvinspektori, kas reģistrējušies būvinspektoru reģistrā un kurus nodarbina vietējās pašvaldības būvvalde vai būvinspekcija.
Būvinspektors pārbauda būvatļaujā ietverto nosacījumu savlaicīgu un precīzu izpildi, būvdarbu atbilstību būvprojektam un normatīvo aktu prasībām, būvizstrādājumu izmantošanu atbilstoši tehnisko noteikumu prasībām.
Ja konstatēti pārkāpumi, būvvalde var pieņemt lēmumu par būves iepriekšējā stāvokļa vai apjoma atjaunošanu, kā arī dot iespēju turpināt būvniecību pēc izvirzīto nosacījumu izpildes.
Jaunajam Būvniecības likumam sekos vesela sērija Ministru kabineta noteikumu – vispirms, protams, Vispārīgie būvnoteikumi. Tiks veikti grozījumi arī pakārtotajā normatīvajā bāzē. Domājams, ka jauno likumu Saeima akceptēs vasaras vidū.
