Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Šobrīd vairāk nekā simt pašvaldībās nodarbināti 139 būvinspektori.
FOTO: www.900igr.net
Vēl pirms neilga laika Latvijā funkcionēja trīspakāpju būvniecības kontroles sistēma. Pirmajā līmenī darbojās būvuzraugi, kas kontrolēja atsevišķus būvobjektus. Otrajā līmeni tos savā teritorijā uzraudzīja pašvaldības, bet trešajā darbojās Valsts būvinspekcija (VB), kas kopumā pārlūkoja būvniecību (arī būvmateriālus, tehnoloģijas) visā valsts teritorijā. Tās darbu reglamentēja Valsts būvinspekcijas nolikums. Taču pēc šīs iestādes likvidācijas šajā jomā iestājās zināms likumdošanas vakuums.
Tādēļ Ministru kabinets (MK) 26. oktobrī pieņēma noteikumus Nr. 1009 “Noteikumi par būvinspektoriem”, kas stājās spēkā 4. novembrī. Tie izdoti, pamatojoties uz Būvniecības likuma VII nodaļas “Būvniecības kontrole” 30. panta 8. daļu: “Būvniecības, arī vides pieejamības, kontroles tiesību iegūšanas un anulēšanas kārtību un prasības personām, kuras vēlas kļūt par būvinspektoriem, kā arī būvinspektoru tiesības, pienākumus un profesionālās darbības uzraudzības kārtību nosaka Ministru kabinets.”
Kā kļūt par būvinspektoru
Jaunie MK noteikumi nosaka kārtību, kādā persona var iegūt būvinspektora tiesības, kā šīs tiesības tiek anulētas, kā arī prasības personām, kuras vēlas saņemt būvniecības, arī vides pieejamības, kontroles tiesības un būvinspektoru tiesības un pienākumus, pildot Būvniecības likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.
Uz būvniecības (arī vides pieejamības) kontroles tiesību iegūšanu var pretendēt persona, kurai ir augstākā vai vidējā izglītība arhitektūrā vai būvniecībā, kā arī darba pieredze šajās jomās nav mazāka par pieciem gadiem pēc augstākās vai desmit gadiem pēc vidējās speciālās izglītības iegūšanas arhitektūras vai būvniecības specialitātē. Potenciālajam kandidātam pēdējo divu gadu laikā nedrīkst būt atbilstoši normatīvo aktu prasībām fiksētu profesionālās darbības pārkāpumu, kas radījuši vai varējuši radīt apdraudējumu cilvēku dzīvībai, veselībai vai videi.
“Taču zināmas bažas rada apstāklis, ka trūks kapacitātes – kas varētu vērtēt topošo būvinspektoru atbilstību savam amatam,” saka Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume. “Būvinspektoram galvenokārt ir jāspēj orientēties divās jomās – pirmkārt, normatīvajos aktos, otrkārt, jābūt tehniskam speciālistam. Mēs piedāvājām risinājumu – šo akreditāciju varētu veikt Latvijas Būvinspektoru un būvuzraugu asociācija (LBBA) un nepieciešamības gadījumā – LBS Būvniecības speciālistu sertificēšanas centrs. Sadarbībai ar būvinspektoriem ir jābūt no dienas dienā, jo nepilnības, šķiet, nevarēs novērst ar ikgadējo atskaiti.”
"Būvniecība rit simtos objektu. Ja uzraugošā institūcija nav neatkarīga, nekas labs nākotnē nav gaidāms."
Paredzams, ka būvinspektoru atbilstību šo noteikumu prasībām izvērtēs par būvniecības nozari atbildīgās ministrijas (šobrīd EM) izveidota komisija, kuras sastāvā strādās būvinspektoru profesionālās nevalstiskās organizācijas (LBBA) un par būvniecības nozari atbildīgās ministrijas pārstāvji. Taču šīs komisijas vērtējums būs rekomendējošs, jo galīgo lēmumu pieņems par būvniecības nozari atbildīgā ministrija.
Komisijā tiks iekļauti trīs par būvniecības nozari atbildīgās ministrijas un divi LBBA pārstāvji. Vienlaikus ar rīkojumu par komisijas izveidošanu tiks noteikta arī tās darbības kārtība, kura paredzēs – pastāvot atšķirīgiem viedokļiem, galīgo izvērtējumu komisija pieņems ar balsu vairākumu.
Taču minētās komisijas funkcijas būs krietni plašākas. Tā ne tikai izvērtēs pretendentus, bet arī lems par būvinspektora izslēgšanu no būvinspektoru reģistra. Turklāt jebkuram komisijas loceklim būs tiesības ierosināt sasaukt komisijas sēdi, lai pārrunātu ar komisijas darbību vai būvinspektoru profesionālās darbības uzraudzību saistītus jautājumus. Komisija būs tiesīga būvinspektoru brīdināt arī par noteikumos paredzēto pienākumu neveikšanu, neanulējot kontroles tiesības.
Vienlaikus, lai nesagādātu problēmas šobrīd strādājošiem būvinspektoriem, noteikumi paredz, ka iepriekš minētās prasības neattiecas uz speciālistiem, kuri sākuši pildīt savus amata pienākumus pašvaldībā līdz šā normatīvā akta spēkā stāšanās dienai un kuru darba tiesisko attiecību pārtraukums ar pašvaldību nav ilgāks par sešiem mēnešiem.
Būs Būvinspektoru reģistrs
Saskaņā ar jaunajiem MK noteikumiem blakus jau esošajiem trim reģistriem (Būvkomersantu reģistram, Būvprakses un arhitektu prakses sertifikātu reģistram un Energoauditoru reģistram, kuri atrodas EM pārziņā) tiks veidots vēl viens – Būvinspektoru reģistrs, kuru uzturēs atbildīgā ministrija un, ievērojot informācijas atklātības un datu aizsardzību reglamentējošo normatīvo aktu prasības, nodrošinās tai publisku pieejamību.
Tas nozīmē, ka būvniecības kontroles tiesības (uz nenoteiktu laiku) iegūs tikai tās personas, kuras būs reģistrējušās Būvinspektoru reģistrā un stājušās darbā vietējā pašvaldībā. Tiesības veikt būvniecības (arī vides pieejamības) kontroli pašvaldības teritorijā persona iegūst pēc darba līguma par būvinspektora amata pienākumu pildīšanu noslēgšanas. Pie tam pašvaldībai ir pienākums 10 darbdienu laikā informēt atbildīgo ministriju par darba tiesisko attiecību nodibināšanu vai izbeigšanu ar būvinspektoru, par ko tiek izdarīta attiecīga atzīme Būvinspektoru reģistrā.
"Sadarbībai ar būvinspektoriem ir jābūt no dienas dienā, jo nepilnības, šķiet, nevarēs novērst ar ikgadējo atskaiti."
Iesniegumu (MK noteikumu 1. pielikums) par reģistrāciju Būvinspektoru reģistrā un dokumentus, kas apliecina personas atbilstību šo noteikumu prasībām, pretendentam jāiesniedz par būvniecības nozari atbildīgajā ministrijā, kurai lēmums ir jāpieņem desmit dienu laikā no dokumentu saņemšanas brīža.
Ja komisijai personas izvērtēšanai nepieciešama papildu informācija, atbildīgā ministrija var pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Atteikums iespējams tad, ja persona neatbilst MK noteikumos minētajām prasībām vai noteiktajā termiņā nav iesniegusi pieprasīto papildu informāciju. Atbildīgās ministrijas lēmumu par atteikumu reģistrēt personu Būvinspektoru reģistrā vai par personas izslēgšanu no Būvinspektoru reģistra var apstrīdēt Administratīvajā tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Būvinspektoru darbību uzrauga ministrija
Būvinspektoru profesionālo darbību uzrauga atbildīgā ministrija, kura:
“Saskaņā ar šiem MK noteikumiem vietējās pašvaldības iegūst tiesības kontrolēt savus būvinspektorus. Novadi Latvijā dažviet ir tik mazi, ka tiem ir grūti uzturēt atsevišķu būvvaldi,” komentē M. Straume. “Tādēļ pašlaik tās tiek veidotas arī uz vairāku novadu bāzes. Taču inspektoram alga tiek maksāta tikai vienā novadā. Tā kā savā ierobežotajā vidē neviens negrib otram ieriebt, inspektori dažkārt izliekas neredzam pārkāpumus. Lai arī celtniecības apjomi mūsu valstī ir sarukuši, asociācija saņem ziņas par būvnieku, arī būvinspektoru ne visai kvalitatīvo darbu. Aizvadītajos deviņos mēnešos no pašvaldību būvinspektoriem esam saņēmuši tikai trīs iesniegumus par nekvalitatīvu darbu. Taču būvniecība rit simtos objektu. Ja uzraugošā institūcija nav neatkarīga, nekas labs nākotnē nav gaidāms. Mūsu kaimiņi lietuvieši gāja citu ceļu – šā gada sākumā viņi izveidoja neatkarīgu valsts būvinspekciju. Kopumā vairāk nekā 260 būvinspektoru tika iekļauti vienotā sistēmā, kura nav pakļauta pašvaldībām un no tām algu nesaņem. Līdz ar to Lietuvā tagad valsts uzrauga likumu ievērošanu, būvniecības procesu un tā kvalitāti. Jaunā valsts būvinspekcija tika izveidota uz pašvaldību būvinspekciju bāzes, izmantojot vietējos resursus.
Tātad dienvidu kaimiņi radījuši neatkarīgu būvniecības kontroles sistēmu, kurai līdzīgu mēs pirms neilga laika likvidējām. Jāpiebilst, ka Lietuvā līdz tam darbojās divu veidu būvniecības kontroles sistēmas – valsts un pašvaldību.”
Būvinspektora pienākumi
Turpmāk būvinspektoriem būs pienākums atbildīgajā ministrijā reizi gadā iesniegt savas profesionālās darbības pārskatu par iepriekšējo gadu, kas dos iespēju saskatīt nepilnības būvniecības kontrolē un tās novērst, kā arī nodrošināt vienveidīgu tiesību normu piemērošanu, īstenojot būvniecības kontroli. Uz šo dokumentu un iedzīvotāju sūdzību bāzes tiks sagatavots ziņojums pašvaldībai ar ieteikumiem konstatēto būvniecības vai vides pieejamības kontroles trūkumu novēršanai.
Pārskata veidlapas paraugs ir iekļauts MK noteikumu 3. pielikumā “Pilsētas/novada būvinspektora ____ profesionālās darbības pārskats par ___ gadu”. Tajā būvinspektoram būs jāsniedz attiecīgās pilsētas vai novada raksturojošās ziņas par izsniegto būvatļauju skaitu, ekspluatācijā pieņemtām būvēm, būvniecību vienkāršotā kārtībā, kā arī būvinspektoru raksturojošo informāciju par pārbaudēm un atzinumiem.
Šajā dokumentā atsevišķi izdalītas sadaļas, kurās vajadzēs atspoguļot informāciju par apturēto un patvaļīgo būvniecību, kā arī atkāpēm no būvprojekta, izskatītās sūdzības un citas ziņas.
Savukārt, lai nodrošinātu būvju pārbaužu vienveidību un atvieglotu celtniecības dalībnieku un būvinspektora darbu, ir izstrādāta atzinuma par būves pārbaudi veidlapa (2. pielikums), kas būs jāaizpilda katrā pārbaudes reizē. Tas ļaus dokumentāri fiksēt visas pārbaudes, tādējādi novēršot mutiskos norādījumus, kurus katrs varēja traktēt pēc sava prāta un izdevības.
"Tā kā savā ierobežotajā vidē neviens negrib otram ieriebt, inspektori dažkārt izliekas neredzam pārkāpumus."
Būvinspektoriem vairs nevajadzēs regulāri pagarināt būvniecības, arī vides pieejamības, kontroles tiesības. Savukārt profesionālās darbības pārskati ļaus operatīvāk atklāt nepilnības būvniecības kontrolē un tās novērst, kā arī nodrošināt vienveidīgu tiesību normu piemērošanu būvniecības kontrolē.
Taču tajā pašā laikā EM, kas patlaban atbild par būvniecības nozari un saņems inspektoru atskaites, nav tiesību apturēt, piemēram, nelikumīgu būvniecību. Ministrija šos dokumentus tikai pārsūtīs attiecīgajai pašvaldībai, kuras kompetencē ir tiesības izvērtēt un pieņemt lēmumu. Diemžēl EM nav arī sviru, kā piespiest vainīgajam labot situāciju.
Ja būvinspektors atkārtoti nebūs izpildījis par būvniecības nozari atbildīgās ministrijas norādījumus, tai ir tiesības rosināt šo personu izslēgt no Būvinspektoru reģistra un tai atņemt būvniecības, arī vides pieejamības, kontroles tiesības.
Lai saskaņotu MK noteikumus “Noteikumi par būvinspektoriem” ar jau spēkā esošiem tiesību aktiem, EM sagatavos grozījumus likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” un grozījumus atbilstošos MK noteikumos Nr.460 “Noteikumi par specialitāšu, apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu sarakstu reglamentētajām profesijām”, kā arī MK noteikumos Nr.886 “Noteikumi par institūcijām, kas izsniedz ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās”.
